ĪSUMĀ:
- Latvija ir viena no četrām valstīm, kur pedagogu alga 2015.–2021. gadā augusi visstraujāk.
- Latvija ierindota valstu grupā, kurās skolotāju alga ir zemāka nekā OECD valstīs vidēji.
- Sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir lielākais pasaules attīstītāko valstu vidū.
- Latvijai citu pasaules attīstītāko valstu vidū mazākais mācību dienu skaits gadā sākumskolā.
- Latvijā starp OECD valstīm otrs lielākais mācību stundu skaita pieaugums 7.–9. klašu posmā.
IZM norādīja, ka šī gada ziņojuma galvenā tēma ir profesionālās izglītības kvalitāte. Kvalitatīvas profesionālās izglītības programmas palīdz jauniešiem pāriet no mācībām uz darba tirgu un paver viņiem ceļu tālākai personiskai un profesionālai attīstībai, uzsvērts OECD ziņojumā.
Mācības darba vidē ir efektīvs veids, lai apgūtu gan profesionālās, gan caurviju kompetences.
Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kurā visi vidējās profesionālās izglītības audzēkņi mācās skolas un darba vidē kombinētajās programmās.
Turklāt Latvija sniedz iespēju audzēkņiem saņemt izglītības dokumentus gan par profesionālās izglītības programmu pilnīgu, gan daļēju apguvi. Jauniešiem būs iespēja uzkrāt un pārnest atzītas profesionālās kvalifikācijas atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām un interesēm.
Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kur skolotāju faktiskā vidējā darba samaksa laika periodā no 2015. līdz 2021. gadam ir augusi visstraujāk. Latvijā pieaugums šajā periodā pārsniedza 40% katrā no izglītības pakāpēm.
Neraugoties uz straujo dinamiku, ziņojumā Latvija ierindota valstu grupā, kurās skolotāju darba samaksa ir zemāka nekā OECD valstīs vidēji.
Analizējot, cik izmaksā skolotāja alga uz vienu skolēnu gadā, OECD jau atkārtoti norādījusi uz saistību starp skolotāju darba samaksas lielumu un skolotāju un skolēnu skaita attiecību.
Tāpat kopējās budžeta investīcijas izglītībā un arī skolotāju vidējo darba samaksas līmeni ietekmē valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis uz vienu iedzīvotāju: jo tas augstāks, jo augstāka ir skolotāju vidējā faktiskā alga un arī kopējie valsts budžeta ieguldījumi izglītībā. Līdz ar to zemākās vidējās faktiskās algas galvenokārt vērojamas valstīs ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju.
Vēl ziņojumā norādīts, ka sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir lielākais pasaules attīstītāko valstu vidū,
– 66% Latvijas sieviešu ir ar pirmo iegūto augstāko izglītību, kas ir augstākais rādītājs starp OECD dalībvalstīm. Savukārt uzņēmumu darbinieku dalību pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveidē starp OECD valstu lielajiem uzņēmumiem vislabāk nodrošina Latvijas lielie uzņēmumi.
Ziņojumā redzams, ka Latvijai citu pasaules attīstītāko valstu vidū ir mazākais mācību dienu skaits gadā sākumskolā (1.–6. klase) – vidēji 169 dienas iepretim vidēji 186 dienām gadā OECD valstīs. Latvijas skolotājiem tas nozīmē lielāku izaicinājumu, nodrošinot skolēniem obligāto zināšanu un prasmju apguvi salīdzinoši īsākā laikā.
Ikgadējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas skolēniem vecumā no 7 līdz 13 gadiem (pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) sākums) pakāpeniski palielinās no 516 stundām līdz 763 stundām, kas ir otrs lielākais pieaugums OECD valstīs. Kopējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas 1.–6. klašu skolēniem ir 3504 stundas, un 7.–9. klašu skolēniem 2334 stundas (salīdzinājumam ES 25 valstīs vidēji 3690 un 3504 stundas, un OECD valstīs vidēji – 4830 un 2748 stundas).
IZM norādīja, ka ikgadējais OECD izglītības pārskats ir svarīgs izglītības politikas plānošanā. Tas ļauj ieraudzīt Latvijas izglītības sistēmas sniegumu, salīdzinot to ar citu valstu izglītības sistēmām, un veidot nacionāla mēroga diskusiju gan ar politikas plānotājiem, gan pētniekiem un praktiķiem par nacionālo kontekstu un būtiskākajiem dažādus izglītības procesus ietekmējošajiem faktoriem, kā arī, balstoties datos, kopīgi pārdomāt aktuālas un efektīvākas politikas iniciatīvas.
