Ieceres upju un ezeru kvalitātes uzlabošanai – noraidītas. Lauksaimnieku balss izrādās skaļāka

Saeimā šonedēļ trešajā lasījumā plānots skatīt virkni grozījumu Aizsargjoslu likumā, un jau ir noraidīti vairāki būtiski priekšlikumi, kuru nolūks bija uzlabot iekšējo ūdeņu kvalitāti, ieviešot vēl stingrākus ierobežojumus zemes izmantošanai upju un ezeru krastos. Priekšlikumu autori un vides aizstāvji aizrāda, ka lauksaimniecības piesārņojuma dēļ ūdeņu kvalitāte Latvijā tikai pasliktinās, upes un ezeri aizaug. Jaunās normas šo problēmu risinātu, taču tamlīdzīgu jautājumu izšķiršanā parasti spēcīgāks izrādoties lauksaimnieku lobijs.

Noraida grozījumus Aizsargjoslu likumā, ar kuriem varētu uzlabot ūdeņu kvalitāti
00:00 / 04:37
Lejuplādēt

Labā stāvoklī vien nepilna trešdaļa ūdeņu

Viens no faktoriem, kas veicina upju un ezeru aizaugšanu jeb eitrofikāciju, ir lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma nonākšana ūdenstilpēs. Tāpēc jau tagad 10 metrus platā joslā gar virszemes ūdeņiem aizliegts lietot mēslojumu un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Taču, kā norādīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Aizsargjoslu likuma grozījumu anotācijā, šī prasība acīmredzot nav pietiekami efektīva, jo ūdeņu kvalitāte arvien pasliktinās:

Latvijā kopumā ir 768 virszemes ūdensobjekti, no kuriem labā ekoloģiskā stāvoklī ir tikai nepilna trešdaļa jeb 31%.

Lauksaimnieku organizācijas iebilst

Tāpēc atbildīgā ministrija bija izstrādājusi stingrākas prasības, paredzot, ka gar ūdeņiem un arī meliorācijas grāvjiem jāveido buferjoslas, kurās zemi vispār neapstrādā. 

Valdībā šos grozījumus neatbalstīja, tādēļ idejiski līdzīgus Aizsargjoslu likuma izmaiņu variantus sagatavoja gan partijas "Progresīvie", gan "Apvienotā saraksta" Saeimas deputāti.

"Iesniedzu deputāta priekšlikumu, bet mīkstinātā variantā, jo ministrijas grozījumi paredzēja aizliegt [buferzonā] audzēt lauksaimniecības augus. Tas varbūt pat bija nedaudz par daudz, jo pēc būtības, neirdinot zemi, var audzēt ilggadīgās kultūras: var audzēt ogulājus, var ierīkot augļu dārzus," skaidroja deputāts Andrejs Svilāns ("Apvienotais saraksts").

Ne šos, ne arī VARAM grozījumu variantam tuvākos, "Progresīvo" frakcijā tapušos stingrākos grozījumus Saeima neatbalstīja, jo pret tiem iebilda lauksaimnieku organizācijas.

Galvenie pretargumenti – aizsargjoslas jau eksistē un pielāgoti pašreizējai kārtībai izstrādāta arī atbalsta shēma lauksaimniekiem, kuru teritorijā atrodas šīs darbību apgrūtinošās zonas.

"Pēc būtības mēs jau jebkurā gadījumā izņemam lielu daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes no efektīvas ekonomiskas, pamatotas izmantošanas. Visi ir samierinājušies. Diemžēl priekšlikumi, kas bija iesniegti tagad, paredzēja vēl palielināt šo joslu un vēl pie tam pilnībā aizliegt to izmantot lauksaimnieciskā ražošanā," skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Jānis Irbe.

Arī Svilāna mīkstinātos grozījumus Irbe neuzskata par soli pretī lauksaimniekiem: ja saimniecības jau izvēlējušās kādu saimniekošanas virzienu, piemēram, graudkopību vai lopkopību, tām būtu neiespējami pēkšņi daļu zemes pielāgot jauniem darbības veidiem, tam arī nebūtu nekāda ekonomiska pamatojuma.

Var draudēt Eiropas Savienības sankcijas

Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie") savukārt aizrādīja, ka stingrāku ūdeņu aizsardzības prasību neizvirzīšana Latvijai var dārgi maksāt.

Viņai piebalsoja arī Svilāns:

"Tas nozīmē, pirmkārt, ka mūsu upes ir piesārņotas, un, otrkārt, Ūdens struktūrdirektīva paredz, ka 2027. gadā mums ir jāsasniedz laba kvalitāte visur [visos ūdeņos], kas [neievērošanas gadījumā] varētu draudēt arī ar kaut kādām Eiropas sankcijām, papildu izmaksām.

Skumjākais ir tas, ka mēs naudu maksājam par to, ka neievērojam [prasības], nevis naudu ieguldām, lai sakārtotu vidi."

Svilāns arī pauda neizpratni, ka būtu vēl nepieciešami papildu pētījumi, jo šī problēma ir zināma jau sen.

"Visa šī argumentācija, ka vēl kaut kas jāpēta būtu, – faktiski tā ir tāda banāla vīģes lapa, ar ko mēs mēģinām piesegt savu pliko nevēlēšanos saskatīt šo problēmu un to risināt," viņš izteicās.

Latvijas Dabas fonda padomes locekle, botāniķe Lelde Eņģele atgādināja – šī nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad lauksaimnieku balss izskanējusi skaļāk par vides aizstāvju iebildēm:

"Lauksaimnieku balss ir bijusi skaļāka, jo līdzīgus grozījumus virzīja pirms daudziem gadiem.

Toreiz virzīja pati Zemkopības ministrija, un toreiz izgāja valdības saskaņošanas procesu un tika atkal līdz [Saeimas] Tautsaimniecības komisijai, un toreiz tieši lauksaimnieku lobija dēļ noraidīja šos grozījumus."

Zināms, ka upju un ezeru aizaugšana pasliktina ūdens kvalitāti, nabadzīgāka kļūst šādu ūdeņu fauna, kā arī izmainās ainava. Šādas vietas vairs nav tik pievilcīgas ne makšķerniekiem, ne atpūtniekiem, bet ūdeņu atveseļošana ir dārga un laikietilpīga, norāda eksperti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti