Ropažu novadā iekļautajā Garkalnē izskan vēlme pievienoties Ādažu novadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Garkalnes pagasta iedzīvotāju neapmierinātība ar to, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā viņus pievienoja Ropažu novadam, ir radījusi juridisku precedentu. Likumā nav skaidri noteikts, kurš un kādā veidā var mainīt pagastu vai pilsētu piederību tam vai citam novadam. Garkalnes pagasta iedzīvotāji vēlas būt iekļauti Ādažu novadā, bet par Garkalnes sadalīšanu ir jālemj līdz gada beigām, noteica Saeima.

Ropažu novadā iekļautajā Garkalnē izskan vēlme pievienoties Ādažu novadam
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

Tādēļ šo jautājumu pirmdien, 12. jūnijā, apsprieda Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijā.

ATR tika veikta uz kartes, nevis reāli ievērojot iedzīvotāju intereses, apakškomisijas sēdē pauda vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Pašlaik esot saasinājusies situācija Garkalnes pagastā, kur daudzi iedzīvotāji vēlas pievienoties Ādažu novadam. Savukārt Ropažu novads tam nepiekrīt, norādīja Sprindžuks.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts")
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

"Tiek veidotas aptaujas un aģitācijas, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Un arī tīri metodiski rodas ļoti daudz jautājumu, kas notiktu, ja notiktu. Tātad šī aptauja no novada puses ir domāta, ka ir jāaptaujā viss novads. Nu, tātad pēc analoģijas – Padomju Savienībai būtu bijis jālemj, vai ļaut Latvijai atvienoties, vai ne. Varam tikai minēt, kāds varētu būt rezultāts.

Vai arī tomēr tā ir šīs valsts, kas grib atdalīties, vai šī pagasta, kurš grib atdalīties, iedzīvotāju lieta – lemt, kā viņi gribētu dzīvot. Te ir jautājums pēc būtības, kurš viedoklis ir jānoskaidro. Likumā šo atbildi atrast nevar," stāstīja Sprindžuks.

Ja Garkalni pievieno Ādažu novadam, tad Ropaži paliekot kā nodalīta sala, un tas arī var sarežģīt satiksmi ar Vangažiem. Situācija Garkalnē ir sarežģīta, un pašlaik nav skaidrs, kā juridiski pareizi to būtu risināt un cik tālu tajā visā var iesaistīties Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM).

"Tas ir attiecībā arī uz tiem pašiem Varakļāniem. Neviens jau neskatās, vai tiešām, neviens jau nav izvērtējis, kā viņiem. Labi. Ja viņiem ekonomiski būtu izdevīgāk pie Madonas. Bet varbūt, ka viņiem tieši Rēzeknes novada pusē būtu daudz izdevīgāk?

Šobrīd viņiem ir tikai emocionālie bļāvieni, ka mēs baidāmies no krieviskās Latgales. Bet mainīsies paaudzes, varbūt viņi pārmetīs?

Tiešām ir jāizvērtē bez šiem tādiem emocionāliem apsvērumiem," pauda deputāte Anna Rancāne ("Jaunā Vienotība"). 

Apakškomisijas deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") piedāvāja izveidot sava veida ceļa karti, kā rīkoties līdzīgās situācijās: 

"Ir diskusija ne tikai par Ropažiem. Es zinu, ka Tukuma novadā Kandava ļoti aktīvi uzstāj, kura objektīvi ir attālinājusies no lēmuma pieņēmēja. Un vairākās vietās, arī Pierīgas pašvaldībās ir šīs diskusijas. Un šī neapmierinātība tikai aug. Mēs labi apzināmies, kāds laika nogrieznis ir pagājis no pašvaldību vēlēšanām. Un šīs funkcijas, kas tiek sniegtas iedzīvotājiem, nu nav tas, kas tika solīts. Un objektīvi arī nevar būt."

Apakškomisijas deputāti nolēma lūgt padomu Saeimas Juridiskajam birojam par to, vai būtu jālabo likums, vai arī lēmums par metodoloģijas izstrādi būtu jāpieņem valdībai. Tas ir juridisks precedents, kas jāatrisina, jo šādas strīdīgas situācijas Latvijā var izveidoties arī citviet.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu. Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.

Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī. 

Saeima ir noteikusi, ka līdz šī gada beigām Ropažu novada pašvaldībai ir jāapstiprina Garkalnes sadalīšanas plāns un jānosūta tas Ādažu pašvaldībai. Pēc šī plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lems par novadu teritoriju robežu grozīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti