Piemēru par to, kā mazo pacientu tuvinieki krievu valodas nezināšanas dēļ vēršas pret jaunajiem ārstiem, Martai Celmiņai ir daudz. Viņa ir miega medicīnas speciāliste Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā. Brīvi runā angliski, pieredzi guvusi daudzu rietumvalstu labākajās klīnikās. Taču ar to daudzu pacientu tuviniekiem ir par maz, jo ārste slikti runā krieviski.
"Man ir briesmīgs akcents, diezgan lauzīta krievu valoda, bet es centos pēc labākās sirdsapziņas. Bija vārds, ko es nemācēju pateikt, tāpēc šo vārdu pateicu latviešu valodā un mēģināja vēl ar žestiem parādīt. Uz ko šī māte sadusmojās un krieviski saka – man tā latviešu valoda ir te..." atceras mediķe.
Marta Celmiņa stāsta – viņa krieviski saprot, taču nevar izteikties. Tāpēc situācijas, kad pret viņu tiek vērsta pat agresija, ir nepieņemami bieži. Turklāt pat situācijās, ja ārstēšanas norādījumus bērnu vecāki ir sapratuši.
"Sarunas beigās pacienta tēvs aizgāja dusmīgi, man uzkliedza – ruskij jazik uči! [red. – mācies krievu valodu!]. Jāņem vērā, ka lielākā daļa jauno ārstu ir auguši un mācījušies neatkarīgas un brīvas Latvijas laikā. Tas nozīmē, ka viņu saziņa bijusi latviešu valodā, tas nozīmē, ka visa literatūra, medicīnas, vadlīnijas, konferences – viss medicīnā nepieciešamais, lai mēs spētu sniegt labāko savam pacientam, ir angļu valodā," skaidro Celmiņa.
Līdzīgā situācijā esot daudzi viņas kolēģi. Daži šī iemesla dēļ izvēlas darbu ārpus Latvijas.
To apstiprina arī Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Vētra: "Tā tendence, kuru mēs redzam, ienākot arvien vairāk tai paaudzei, kas nerunā krieviski, un sastopoties ar to pacientu daudzumu, kas nerunā latviski, – nu, tā šķēre kļūst aizvien lielāka un lielāka."
Vētra norāda –
valodas barjera var radīt kļūdas ārstēšanā. Tāpēc izlikties, ka šādas problēmas nav, ilgi nevarēs.
Iespējams, jau tagad jāsāk meklēt tulkus. "Ārzemēs tas bieži vien tiek risināts tā, ka tas ir kaut kāds pakalpojums, par kuru pēc tam pats pacients sedz šīs izmaksas," norāda Vētra.
Bērnu slimnīcā uzsver, ka situāciju apzinās un nostājas ārstu pusē.
Krievvalodīgie pacienti pirms ambulatorās vizītes tiek brīdināti par ārsta saziņas valodu.
Lai gan ideāla risinājuma pagaidām neesot, taču jauno ārstu profesionalitātei ir priekšroka iepretim viņu prasmei sazināties krieviski.
"Ja šādi gadījumi pieaugs, iespējams, mums būs jādomā par kādu profesionālu tulku piesaisti, ja mēs netiksim galā pašu spēkiem. Šobrīd mēs tik tiešām tiekam galā pašu spēkiem," saka Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Arī Stradiņa slimnīcā norāda – galvenā prasība ir būt profesionālim. Neatliekamajā palīdzībā līdz šim allaž atradies kāds, kurš ar pacientu krīzes situācijā runā viņam saprotamā valodā. Savukārt, pierakstoties ambulatori, pacienti tiek brīdināti, ja ārsts nerunā krieviski.
"Mūsu novērojumi rāda, ka šajos gadījumos tiek ņemti līdzi ģimenes locekļi, kas šajā gadījumā strādā kā tulki, kas labi orientējas abās valodās," stāsta Stradiņa slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.
Austrumu slimnīcā norādot – ja atsevišķos gadījumos rodas problēmas valodas dēļ, tās tiek risinātas individuāli atkarībā no konkrētās situācijas.
KONTEKSTS:
Pēdējos gados fiziski vai vārdiski uzbrukumi medicīnas personālam Latvijā kļuvuši daudz biežāki. Tāpēc ārstniecības iestādes ceļ trauksmi: mediķi nejūtas droši un nespēj pilnvērtīgi darīt savu darbu, jo ik brīdi spiesti izjust sabiedrībā augošās spriedzes izpausmes.
Viens no plašāku rezonansi raisījušajiem gadījumiem pērn bija Rīgas Austrumu slimnīcā, kur kāda pacienta sieva uzbruka intensīvās terapijas dežūrārstei – žņaudza, līdz dakterei pašai bija nepieciešama neatliekamā palīdzība. Gadījums izraisīja plašu atbalsi sabiedrībā: vieni nostājās ārstes, citi – pacienta tuvinieces pusē.
