Daži latviešu valodu dzird vien bērnudārzā
Rēzeknes novada Silmalas pagastā dzīvo vien 28% latviešu. Tā kā bērnu no latviešu ģimenēm vietējā bērnudārzā ir maz, pedagogs šobrīd te ir arī tulks un darbs sanāk drīzāk bilingvāls.
Dzidra Šnevele ir audzinātāja Zaķīšu grupiņā, kurā mācās 12 piecgadnieki. Skolotāja ar šiem bērniem latviski strādā trešo gadu.
"Pamazām bērni mācās un viss iet uz priekšu. Skaitāmpantiņus viņi labi atceras, visas radošās nodarbības – līmēt un zīmēt, mūzikas nodarbības," stāstīja skolotāja.
Bērnudārza direktore Dzintra Smirnova uzsvēra – jo agrāk bērns dzird un sāk lietot latviešu valodu, jo vieglāk viņam sagatavoties skolai.
"Šogad mums atnākusi meitene uz piecgadniekiem, viņa vispār nav apmeklējusi bērnudārzu. Grūti viņai ir. Viņa vispār nekur nav dzirdējusi latviešu valodu. Grūti. Tomēr bērnudārzs ir vajadzīgs, lai to valodu dzirdētu. Ja nesanāk dzirdēt nekur mājās, ja nesanāk braukt nekur tālāk, nekā tajā apriņķī, kur tu dzīvo, tad ir grūti," pauda Smirnova.
Silmalas bērnudārzā uz sienām ar vārdiem sarakstīti cipari, ēdamzālē – augļu un dārzeņu nosaukumi. Bērni saņem arī uzlīmītes kā apbalvojumu, ja pastaigas laikā vai savā starpā rotaļājoties runā latviski. Progress esot jūtams.
"Skolotāja ar viņu runā, viņš sāk raudāt: es nesaprotu, ko jūs sakāt [krieviski]. Man tik žēl bija, ka viņš nesaprot. Bet šogad, ejot uz to pašu nodarbību pie tā puikas, es redzu, ka viņš atbild skolotājai latviski, viņam ir prieks, viņš visu saprot. Jāstrādā, bet tāds pozitīvs moments," sacīja Smirnova.
Valodas apguvē labāk veicas, ja iesaistās arī ģimene
Bērnudārzā uzsvēra, ka vislabāk valodas apguve veicas, ja iesaistās arī ģimene.
Lai gan esot arī tādi vecāki, kuri principiāli atsakās runāt latviski, Silmalas bērnudārzā satiktie vecāki pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vērtēja pozitīvi.
"Tas ir labi – man meita gāja uz šo dārziņu, viņa zina gan latviešu, gan krievu. Dēls arī mācās. Nu, tagad sākam vairāk latviski [runāt ģimenē], tāpēc ka bērni ies uz skolu," pastāstīja kāda bērna vecāki.
Visgrūtāk valodas pāreju pieņemt bijis vecākiem
Lai gan obligātā pirmsskolas izglītība valsts valodā ir no šī mācību gada, Rēzeknes novadā pakāpeniska pāreja sākusies jau pirms pieciem gadiem. Šogad vēl divas pēdējās izglītības iestādes pārgāja uz programmas apguvi tikai latviešu valodā.
Kā novērojis novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra, visgrūtāk izmaiņas pieņemt esot bijis vecākiem.
"Masu mediji vai informatīvā telpa, kādas tu skaties multenes un kāda ideoloģiskā politika valda noteiktās ģimenēs, un šī vecāku attieksme pret valodu arī izpaužas pašos bērnos, ko var ar neapbruņotu aci pamanīt. Jo viņi cenšas atdarināt," sacīja Skudra.
Līdzīgi novērojumi arī Rēzeknes valstspilsētā. Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Linda Gevaļa norādīja: "Vecāku lielākā daļa uztvēra pārmaiņas mierīgi un saprotoši. Bet ir arī izņēmumi."
Rēzeknē, kur aptuveni 40% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, arī tā sauktajos latviešu bērnudārzos grupās ir daļa krievvalodīgu bērnu, tādēļ vecāki ceļ trauksmi, ka bērniem no latviešu ģimenēm ir grūtāk.
"Tad, kad jaunajā grupiņā iedzīvojāmies, bērns brīnījās un, atnākot mājās, teica, ka jaunajā grupiņā laikam visi runājot franciski. Tad man bija tādas pārdomas – vai manam bērnam ir pienākums iemācīties krievu valodu, lai labi justos un iedzīvotos, vai tomēr grupiņā būtu jārunā latviski," stāstīja kāda bērna vecāki.
Lai gan mācību darbs noris latviešu valodā, savstarpējā bērnu komunikācija daudzviet grupiņās notiek krieviski. Likumiski to nevar nedz ierobežot, nedz aizliegt, sacīja Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis.
"To nekad likums arī neierobežos, jo tā ir pārlieku liela iejaukšanās cilvēka privātajā dzīvē. Tad jau tikpat labi ikvienam aizliegs runāt kādā konkrētā valodā," pauda Kušķis.
Rēzeknes pusē cenšas aicināt runāt tikai latviski
Risinājums, ko cenšas ieviest gan Rēzeknes novada, gan pilsētas izglītības iestādēs, ir ieteikuma formā aicināt runāt tikai latviski. Kā stāstīja skolotāja Velta Brēdiķe, līdzīga pieeja tiek piekopta viņas darbavietā – Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādē "Vinnijs Pūks".
"Mēs cenšamies iejaukties tajā sarunā, mēs runājam latviski. Ja viņi runā, mēs viņiem palīdzam savstarpēji runāt latviski. Nu, nevari tā tīri cilvēcīgi neatļaut, bet mēs cenšamies, lai viņi runātu latviski," pauda Brēdiķe.
Izglītības jomā Rēzeknes pilsētā un novadā strādājošie atzina – mācības latviešu valodā jau no pirmsskolas vecuma bija jāievieš krietni agrāk. Cik veiksmīga būs šī pāreja, varēs redzēt vien tad, kad šī brīža pusotrdgadnieki uzsāks mācības 1. klasē.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klasē un arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
