ĪSUMĀ:
- Diskusijas par veselības pārbaudēm sākās pēc avārijas Torņakalnā – sirmgalvis notrieca divus jauniešus.
- Policija secina: 91 gadu vecs autovadītājs neesot pamanījis gājējus.
- A un B kategoriju šoferiem veselība jāpārbauda ik pēc 10 gadiem.
- Personām virs 60 gadu vecuma veselības pārbaudes maksimums ik pēc 3 gadiem.
- Veselības problēmu dēļ var liegt vadīt auto, vai noteikt pārbaudi ātrāk – arī pēc gada.
- Drošas braukšanas skolas direktors: Pārbaužu ziņā mēs varētu būt stingrāki.
- Ģimenes ārste: Stingrākas pārbaudes būtu noderīgas jebkurai vecuma grupai.
- Reakcijas ātrumu autovadītājiem Latvijā nepārbauda, taču šādas pārbaudes ir citviet.
- Pensionāru federācijas prezidente aicina seniorus izvērtēt nepieciešamību sēsties pie stūres.
Policija secināja, ka avāriju, visticamāk, izraisīja autovadītāja neuzmanība – viņš neesot pamanījis gājējus. Sākotnējās ziņas neliecina par insultu, infarktu vai strauju veselības pasliktināšanos.
Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 5. biroja 1. nodaļas priekšniece Marija Rozenberga pastāstīja, ka vadītājam ar veselības stāvokli viss bija kārtībā, bet bija neuzmanība pret drošību. "Viens gājējs tika notriekts uz neregulējamās pārejas. Otrs uz ietves. Pēc pirmā uzbraukuma. Un tikai tad auto uzbrauca soliņam," viņa pastāstīja.
Autovadītājs drīkstēja piedalīties satiksmē, viņam bija derīga medicīniskā izziņa, izieta komisija, taču pēc tam, kad tika publicēta ziņa par to, ka autovadītājam bija 91 gads, sociālo mediju lietotāji sāka spraigas diskusijas par to, vai medicīniskās pārbaudes autovadītājiem Latvijā ir pietiekami biežas un vai tās ir kvalitatīvas.
Visu A un B kategoriju šoferiem veselība jāpārbauda ik pēc desmit gadiem. Bet personām virs 60 gadu vecuma – maksimums ik pēc trim gadiem.
Statistiski Torņakalnā jauniešus notriekušais vadītājs ir viens no 227 autovadītājiem, kam vecumā virs 90 gadiem ir derīga vadītāja apliecība un izieta arī ārsta pārbaude. Vecumā virs 80 gadiem ar derīgu medicīnas izziņu Latvijā ir 9480 vadītāja apliecības.
Cik senioru neiziet šo pārbaudi un paliek bez tiesībām vadīt auto, CSDD nevarēja pateikt.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzina, ka "ir dzirdēti stāsti, cilvēki dalās ar savu pieredzi šajos jautājumos, un ik pa laikam dzirdam, ka tā jau nav problēma, medicīnisko izziņu sakārtosim".
"Skaidrs, ka lielākajā daļā gadījumu cilvēks, kurš to izziņu ir dabūjis, ir arī labā medicīniskā stāvoklī. Bet domāju, ka šajā ziņā mēs varētu būt stingrāki," pieļāva Vanks.
Tātad pastāv bažas par to, vai vienmēr ārsti, kas sniedz šīs izziņas, tiešām pārbauda pacienta spējas vadīt auto. To, kā veicamas veselības pārbaudes, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Pārbaudes veic ģimenes ārsts vai speciāla ārstu komisija. Veselības problēmas, kas ierobežo spējas vadīt auto, ir dažādas, tostarp, demence un epilepsija, arī cukura diabēts un miega apnoja. Piemēram, epilepsijas gadījumā auto var vadīt gadījumā, ja lēkmes nav bijušas vismaz gadu.
"Ja ir aizdomas par veselības stāvokļa pasliktināšanos, tad veselības pārbaudes veicējam nākamo pārbaudi var noteikt arī pēc īsāka laika posma, kas ir kaut vai viens gads," skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.
Veselības riski, kas var apdraudēt spēju vadīt transportlīdzekli, var izteikti saasināties vecākiem cilvēkiem, piemēram, samazinoties reakcijas ātrumam.
CSDD dati gan liecina, ka ne seniori, bet tieši gados jauni braucēji avārijas izraisa visbiežāk. Taču veselības problēmas gan cilvēkus gados piemeklē biežāk. Bet tieši ar vecumu izraisīto avāriju skaits samazinās. Visvairāk satiksmes negadījumu izraisa tie, kas tiesības ieguvuši tikko.
Traģiskas avārijas izraisa dažādu vecumu autovadītāji, tāpēc īpaša uzmanība ir jāpievērš šoferiem visos vecumos, skaidroja ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava.
"Ne jau tikai no vecuma ir atkarīgs, vispārējais veselības stāvoklis un nedaudz stingrākas prasības medicīniskajām pārbaudēm būtu noderīgas jebkurai vecuma grupai. Gan kognitīvo spēju pārbaude, gan reakcijas ātruma tests," uzskata ārste.
Reakcijas ātrumu autovadītājiem Latvijā nepārbauda, taču šādas pārbaudes ir citviet, piemēram, Austrālijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Turklāt būtiski arī pašiem šoferiem un viņu līdzcilvēkiem pārliecināties, vai konkrētajā dienā veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai vadītu auto.
Pensionāru federācijas prezidente Aija Barča uzsvēra, ka īpaši par to jādomā senioriem.
"Es aicinātu arī seniorus padomāt, vai ir nepieciešams pašam sēsties pie stūres, it sevišķi šādos laikapstākļos, kur jābūt maksimāli uzmanīgam un pilnīgi iespējams, ka reakcija vairs nav tāda kā jaunībā," sacīja Barča.
CSDD aicina arī tuviniekus neklusēt, ja ir pārliecība, ka braucējs kļūst bīstams satiksmei.
Bet psihiatrs Māris Taube uzsvēra, ka jau šobrīd likums ļauj medicīnisko pārbaudi lūgt atkārtot katru gadu, "jo biežāk mēs redzam, jo var labāk pamanīt kaut kādas izmaiņas".
"Mūsu fiziskais ķermenis ir labi saglabāts. Laba medicīna. Bet mentāli, asinsvadu jomā, nav tik labi tie sasniegumi. Piemēram, pēc 90 gadiem demence var būt jau katram trešajam. Pieaug šī varbūtība. Ir grūtāk sadalīt uzmanību. Grūtāk adaptēties nestandarta situācijai," skaidroja Taube.
Eksperti uzsvēra, ka veselības pārbaudēm jābūt striktām un arī ģimenes ārstiem ir jāseko līdzi pacientu spējai sēsties pie stūres. Tomēr arī pašiem autovadītājiem ir kārtīgi jāizvērtē savas spējas pirms transportlīdzekļa vadīšanas.
No gada sākuma līdz vakardienai Latvijā uz ceļa gājis bojā 141 cilvēks, bet 350 ir smagi ievainoti.
