Pašlaik 10.–11. klasē vēsture un sociālās zinības ir viens mācību priekšmets, bet skolas varēja tās mācīt arī atsevišķi.
"Ir pieņemts lēmums sadalīt 10.–11. klašu priekšmetu sociālās zinības divos atsevišķos priekšmetos: vēsture un sociālās zinības," sociālajos tīklos pavēstījusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Priekšā spraigs darbs, lai stiprinātu vēstures mācīšanu skolās, kas ir valsts attīstības un drošības jautājums," norādījusi ministre.
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes loceklis Aleksandrs Lange, runājot par kompetenču pieejas trūkumiem, skaidroja, ka standarta sasniedzamajos rezultātos nav norādīts saturs, kas, jaunietim beidzot vidusskolu, ir jāapgūst.
"Principā tie sasniedzamie rezultāti formulēti tā, ka tur ir noteiktas prasmes, kuras viņiem ir jāprot, bet nav noteikts tematiskais ietvars. Līdz ar to es kā skolotājs, strādājot skolā, varu izvēlēties tādu vēsturi, kura man ir ērtāka. Un šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos šāda situācija nav pieļaujama," norādīja Lange.
Skolotāji norādījuši, ka šī pieeja nedarbojas un izglītības sasniedzamajos rezultātos viņi neredz vēstures mācību saturu vai tas ir ļoti minimināls, secināts Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības aptaujā.
"Šobrīd vēstures skolotājiem ir jāprot mācīt vēsturi, politiku, jurisprudenci, filozofiju, loģiku un ekonomiku. Līdz ar to skolotājiem vai nu jāpārkvalificējas, jāiegūst prasmes, kas attiecas uz sociālo zinātņu un ekonomikas bloka apgūšanu, sekundārā lomā atstājot vēstures apgūšanu, vai gluži pretēji – jāiet pretēji sistēmai. Ko ieraugu, to mācu, mācu vēsturi un politiku, ekonomiku atstāju citu kolēģu ziņā," turpināja Lange.
Tā, piemēram, notiek Rīgas Hanzas vidusskolā, kurā Aleksandrs Lange ir vēstures skolotājs.
KONTEKSTS:
Vēstures un sociālo zinību skolotāji šovasar cēla trauksmi par to, ka, mācību saturā ieviešot kompetenču pieeju jeb "Skola 2030", vēsture ir palikusi novārtā.
