«Sākšana atkal no sākuma būs solis atpakaļ» – eksperti skeptiski par iespējamo Kariņa trešo valdību

Jauna politiska kodola tapšana bija redzama

Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka premjerministra piektdien pieņemtais lēmums par jaunas valdības izveidi ir neparasts, taču lēmums nepārsteidz, jo, viņasprāt, sabiedrība jau vairākus mēnešus varēja redzēt, ka top jauns kodols.

"Šodien koalīcijas partneri – "Nacionālā apvienība", "Apvienotais saraksts" – vēl mēģināja kaut kā spirināties pretim, bet tas viņiem nebija sekmīgi. Acīmredzot mēs varam sagaidīt, ka tuvākajās nedēļās taps jauna valdība," pauda Kažoka. 

Kariņa pieņemto lēmumu ļoti kritizēja Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Domburs. Viņš Latvijas Radio norādīja, ka šis gads dažādām reformām valdībai ir visvairāk atbilstošs, jo nākamajā gadā nav plānotas pašvaldību vai Saeimas vēlēšanas, taču tā vietā, lai darbotos, tagad notiekot vājprāts.

"Vasarā tu vari normāli gatavot pirmo savas valsts budžetu ar īstām prioritātēm un visu pārējo. Tā vietā tu visu nomuļļā. Tu aizvelc visu līdz augusta vidum, tad tu izpildi šo vingrojumu – ka es vēl neiešu, bet vispār es iešu ar citiem, bet, kad es iešu, es jums neteikšu. Tas ir pieklājīgākais vārds [vājprāts]. Mēs visi maksājam pārnestā un arī tiešā nozīmē par šo izpildīšanos," pauda Domburs.

"Grūti saprast, kam ticēt"

Kariņa trešdien koalīcijas partneriem – "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai – piedāvātais memoranda projekts, kuru piektdien abi koalīcijas partneri noraidīja, rada daudz neskaidrību, uzskata Domburs, kuram rodas aizdomas, vai piektdienas tikšanās laikā valdības partneri memorandu ir pārrunājuši.

"Tas rada jautājumu, vai šis memoranda projekts nebija "feiks" – vai tas nebija viltus manevrs. Ja tas ir viltus manevrs, tad, piedošanu, mums valdības vadītājs pie visa ir blēdis pret saviem politiskajiem partneriem un pret vēlētajiem," bilda Domburs. 

"Ir bijis tik daudz sazvērestības teoriju par Kariņa patiesajiem plāniem, ka grūti saprast, kam ticēt," tā par valdības maiņas sāgu sacīja publicists Māris Zanders, norādot – arī paši "Jaunās Vienotības" ierindas biedri dzīvojuši neskaidrībā, kā viss beigsies.  

Zanders pauda: "Šis ir ļoti dīvains modelis. Vienlaicīgi palikt amatā un taisīt citu koalīciju – es nekur Eiropā šādu vingrinājumu neesmu... Es ilgi domāju, kaut kas līdzīgs ir bijis Spānijā, kur sociālisti ir pie varas un tad viņi dara tādus dīvainus vingrinājumus, bet vispār šis ir ļoti oriģināls risinājums."

Par neierastu šo situāciju dēvēja arī politologs Jānis Ikstens, izvirzot versiju – Kariņš negāž esošo valdību, lai neizlaistu koalīcijas veidošanas iniciatīvu no savām rokām. 

Ikstens sacīja: "Mums ir četrarpus gadu pieredze ar Krišjāni Kariņu kā premjeru. Viņš ir pilnīgi skaidri parādījis, uz ko viņš ir spējīgs, un tur kaut kādus brīnumus gaidīt... tāpēc labākais, ko šajā situācijā varētu darīt, ir atrast pilnīgi citu premjeru. Šajā gadījumā es gribētu īpaši uzsvērt – [Edgara] Rinkēviča kungam ir īpaša atbildība par to, kas notiek, jo faktiski runa ir par tās situācijas sakopšanu, kas ir izveidojusies pēc tam, kad Rinkēviča kungs ir ievēlēts par Valsts prezidentu."

Situāciju par savdabīgu dēvēja arī politologs Filips Rajevskis, uzskatot, ka tagadējā valdība vairs nav spējīga strādāt: "Mani ļoti, ļoti izbrīna, kā Kariņa kungs cenšas demonstrēt vēlmi iekrampēties pie varas stūres, gan vienlaicīgi turpināt strādāt, gan vienlaicīgi veidot jaunu koalīciju, kuras veidošanā arvien vairāk un vairāk sāk zust loģiskais pamats."

Rajevskis skaidroja, ka tehniski Kariņam ir iespēja izveidot valdību, pašam neatkāpjoties, jo var atlaist ministrus un caur Saeimu panākt jauna ministru sastāva apstiprināšanu. Politologs norādīja, ka tehniski tas ir iespējams, bet kaut kas tāds Latvijā nav redzēts.

Sociālie partneri uzsver – skaidrība vajadzīga ātri

Viens no valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas mēnešiem ilgi piedalījusies, piemēram, nodokļu reformas tapšanā, tagad kritizē politiķus par nestabilitātes radīšanu.

LDDK prezidents Andris Bite norādīja: "Jebkāda sākšana atkal no sākuma būs solis atpakaļ. Man meita tikko pabeidza bērnudārzu, tur grupiņā konstruktīvisma, nopietnības un savstarpējās sarunāšanās bija vairāk, nopietnāk tas izskatījās nekā šobrīd. Jo, manuprāt, tikai mētāties ar vārdiem – dinamiku iedot un sapurināt valdību un tamlīdzīgi – nepietiek. Ir jāstrādā un jāvada komanda, un dinamiku nevar iegūt, ejot atvaļinājumā un gaidot, ka viņa pati radīsies."

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis atzīmēja: "Mums ir tiešām nepieciešama ļoti strauji skaidrība. Šis neskaidrības posms ir visnospiedošākais. Ir vajadzīga daudzos jautājumos tiešām gan ātra rīcība, gan spēja pieņemt nopietnus lēmumus."  

Ar pašreizējās valdības veidošanu gāja tik grūti un ilgi, ka 2023. gadu nācās iesākt ar tehnisko budžetu, un šāda scenārija atkārtošanās nozīmētu vēl vienu gadu bez būtiskām izmaiņām valsts attīstībā

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka atzīmēja: "Lai tas nenotiktu, manā skatījumā ir divi priekšnosacījumi. Pirmais priekšnosacījums – ātra valdības veidošana. Otrais priekšnosacījums – ātra valdības rīcība, proti, dinamisms un izlēmība budžeta izskatīšanas laikā. 95% es dodu, ka budžets tiks pieņemts savlaicīgi."

Kā uz notiekošo raugās sabiedrība?

Kā uz šo visu raugās sabiedrība? Ko par notiekošo valdībā domā cilvēki un vai premjerministram Kariņam amatā ir jāpaliek, to Latvijas Radio skaidroja Rīgas ielās. Uzrunātie cilvēki sacīja:

"Es domāju, ka ir jāveido jauna valdība. Kariņa kungs valdījis jau četrus gadus. Varbūt [iespēja] jādod kādam spējīgākam."

"Baigi grūti komentēt. Man bija simpātijas pret viņu [Kariņu], bet tagad nokritās."

"Par jaunajiem notikumiem valdībā pat nezinu, ko teikt. Mums galvenais, lai dzīve būtu labāka."

"Vienmēr jautājums, kā divi partneri tā uzreiz var aiz borta palikt. Ja ir vairāk par vienu, kas paliek aiz borta, tad jau tur nav kaut kas kārtībā. Ja nevarēja vienoties par sadarbību pirms tam, tad ar tiem, kas palika aiz strīpas, visticamāk, tāpat nevarēs vienoties. Tas ir jāņem vērā. Ne jau tāpat vien prieka pēc viņi palika aiz tā borta."

"Man ir tāda sajūta, ka "Jaunā Vienotība" ir kā tāds liels astoņkājis, kas visu ir pārņēmis. Tāds kā monopols."

"Neko [Kariņš nav labu izdarījis]. 30 vai 40 gadus jau gaidām, kad būs izmaiņas, bet pagaidām nav. Nevajag [palikt] tiem, kas bija."

"Grūti teikt, godīgi sakot. Es pat nezinu, vai prātīgākais būtu atkāpties. Ja ir kaut kādas problēmas, tās ir jāatrisina esošajai [valdībai]. Nebūtu gudrākais variants atkāpties."

"Man kopš kovida laika pret Kariņu mazliet kritās simpātijas, bet es biju nogrimis darbos pēdējās dienās. Tāpēc es neesmu iepazinies ar informāciju, bet es ļoti gribu zināt, kas tur notiek."

Sociologs Arnis Kaktiņš vērtēja: "Sabiedrība no politiķiem, protams, gaida vispirmām kārtām, lai politiķi būtu spējīgi risināt valsts lielos jautājumus. Nu, jā, redzam, tur būs kaut kādas rokādes. Vai tas būs pietiekami, lai tiešām būtu tik dziļas pārmaiņas, kādas vēlas sabiedrība? Es pielikšu jautājuma zīmi. Bet vienmēr ir cerība, vienmēr ir cerība."

Savukārt publicists Zanders, vaicāts, vai no nākamās valdības var gaidīt lielāku dinamiku, bija lakonisks: "Nē."

KONTEKSTS:

Krišjānis Kariņš savu otro valdību trīs politisko spēku sastāvā – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm. 

Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.

Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" uzstāja uz līdzšinējās valdības saglabāšanu, un Kariņš paziņoja par lēmumu veidot jaunu koalīciju, vienlaikus neatkāpjoties no amata.