Intervijā Latvijas Radio Kariņš skaidroja, ka "Apvienotais saraksts" jau sākotnēji vēlējies vadīt Ekonomikas ministriju.
"Viņu vadītājs Uldis Pīlēns ir bijis ļoti veiksmīgs uzņēmējdarbībā, [viņam ir] veiksmīgs eksportējošs uzņēmums. Es tad iedotu iespēju "Apvienotajam sarakstam" virzīt Pīlēna kungu vai varbūt kādu citu, lai paņemtu ar cita veida spēku un interesi šo lietu," sacīja premjers.
Tāpat šim politiskajam spēkam neesot ideoloģisku aizspriedumu par to, ko varētu vai nevarētu darīt Ekonomikas ministrijas atbildības jomās.
Kariņš atkārtoti pauda, ka vēlas panākt dinamismu valdībā: "Ja esošie partneri bloķē ieceri paplašināties, tad man ir jautājums, ko es varu darīt ar esošajiem, lai kaut kā sapurinātu to kombināciju."
Kritisks par piedāvāto ministru rotāciju bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"): "Augstu mērķu labad mēs visi varam kaut kā saspiesties, bet, manuprāt, tas nav pareizs veids, jo ir jāspēj sarunāties."
Turklāt "mainīt zirgus budžeta veidošanas brīdī", nozīmētu pazaudēt vēl pusgadu, gadu, tāpēc ministrs aicināja beigt "mētāt portfeļus", bet turpināt darbus.
Kariņš piedāvājis pašlaik vakanto ārlietu ministra amatu, kurš iepriekš bija "Jaunās Vienotības" pārziņā, uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim, pašreizējam Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam. Savukārt Nacionālās apvienības pārziņā esošo Ekonomikas ministriju viņš piedāvā uzticēt "Apvienotā saraksta" pārstāvim, bet "Apvienotā saraksta" vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savā pārziņā pārņemtu "Jaunā Vienotība".
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Tikmēr "Jaunā Vienotība" sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" atrada kompromisus jautājumos par reformām izglītībā, Stambulas konvenciju, valsts uzņēmumu akciju tirgošanu biržā un citos jautājumos. Tieši šo jautājumu raitākai risināšanai Kariņš vēlējās paplašināt koalīciju.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem – NA un AS – turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Ja partneri tam nepiekritīs, Kariņš sāks jaunas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".
