Valdība virza ieceri no 1. septembra Ukrainas bēgļu bērniem likt mācīties Latvijas skolās

Lai nodrošinātu Latvijā esošo Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas apgūt latviešu valodu un integrēties sabiedrībā, valdība otrdien, 11. jūnijā, atbalstīja Izglītības ministrijas ieceri Ukrainas bēgļu bērniem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, no šī gada 1. septembra likt obligāti pamatizglītību apgūt klātienē kādā no Latvijas skolām.

Par minētajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā vēl būs jālemj Saeimā. Gaidāms, ka likumprojektu Saeima steidzamā kārtā skatīs jau ceturtdienas, 13. jūnija, sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka uz šī gada aprīli vispārējās izglītības sistēmā bija reģistrēti 3649 Ukrainas civiliedzīvotāji, tajā skaitā pirmsskolā 1371 bērns, bet vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmā – 2278 skolēni.

Tikmēr 1842 ukraiņu nepilngadīgie bērni nebija reģistrēti nevienā no izglītības iestādēm. 

IZM uzsvēra, ka, mācoties tālmācībā Ukrainas skolās, bērni netiek integrēti Latvijas izglītības sistēmā. "Klātienes izglītība veicinās socializāciju ne tikai ar citiem civiliedzīvotājiem, bet arī ar Latvijas vienaudžiem un nodrošinās pilnvērtīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā," norādījusi IZM.

Tāpat šie bērni, kuri mācās tālmācībā Ukrainā, neiegūst Izglītības likumā noteikto izglītības dokumentu, kas apliecina personas iegūto izglītību.

IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai ukraiņu bērni veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Viens no modeļiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus. Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā (matemātika, latviešu valoda, svešvaloda) noteikti valsts pārbaudes darbi. Savukārt trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īstenotu ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve varētu tikt īstenota daļēji.

Grozījumi likumā paredz, ka izglītības vecumu sasniegušam Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, trīs mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai ir pienākums sākt mācības klātienē Latvijā reģistrētā pirmsskolā vai vispārējās pamatizglītības iestādē.

IZM iecerējusi, ka ar šī gada septembri visi skolas vecuma Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā sāks mācības vietējās skolās. Tiek plānots, ka ar 1. septembri mācības Latvijas skolās varētu sākt vēl 1842 ukraiņu bērni. 

Nosakot civiliedzīvotāju vispārējās pamatizglītības ieguvi klātienē, tiks nodrošināts pietiekams latviešu valodas apguves prasmes līmenis, lai turpinātu vidējās izglītības ieguvi, profesionālās izglītības ieguvi un augstākās izglītības ieguvi latviešu valodā. IZM paredz, ka

lielākoties grozījumi likumā ietekmēs Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras, Tukuma un Ogres novada pašvaldību teritorijās esošās izglītības iestādes. 

Grozījumi likumā nenosaka ierobežojumu ukraiņu bērniem paralēli turpināt arī tālmācību kādā no Ukrainas skolām.

IZM aprēķinājusi, ka ukraiņu bērnu mācību nodrošināšanai šī gada četros mēnešos nepieciešami 2 356 507 eiro. Par nepieciešamo finansējumu 2025. gadā un turpmākajiem gadiem valdība lems septembrī, ņemot vērā aktualizēto informāciju par izglītojamo skaitu uz 2024. gada 1. septembri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti