Ar skaļu riešanu un trakulīgu skriešanu gar žogu Rēzeknes dzīvnieku patversmē kopējas un apmeklētājus sagaida no iekštelpu voljēriem brīvsolī speciālā āra iežogojumā izlaistie kucēni. Patversme sastāv no vairākām ēkām, viena – pēc remonta ar būriem suņiem un krātiņiem kaķiem.
Pamesto dzīvnieku skaits nav mazs
Izrādot patversmi, tās vadītājs Artis Šķinčs uzsver, ka, iestājoties vasarai, patversmei ir sācies karstais laiks, kad uz šejieni lielā daudzumā tiek atvesti gan kaķēni, gan kucēni.
Vaicāts, no kurienes dzīvniekus atved, patversmes vadītājs saka:
"Kucēni jau neskraida pa ielām. Lielākoties esam atraduši gan kucēnus, gan kaķēnus kastē pie patversmes durvīm. Ir bijis, ka cilvēki izsauc vai pašvaldības."
Šķinčs atklāj, ka pašlaik patversmē ir 60 dažāda vecuma kaķi. Ir daži, kas patversmē dzīvo jau otro gadu.
"Karantīnas telpā kaķi tiek turēti pirmās 14 dienas. Lielākoties tie ir mežoņi, mājas kaķu maz, jo mēs izķeram vairāk tieši bezsaimnieka kaķus. Gadās, ka savāc tādus, kam saimnieks nomiris," stāsta patversmes vadītājs.
Atsevišķā nelielā ēkā izmitināti kaķi, kuri jau ir gatavi doties mājup. Te viņi dzīvo vienā telpā, kāds guļ uz palodzes, kāds pusdieno, bet pārējie nobijušies no svešiniekiem saspiedušies visi vienā lielā kaķu mājiņā.
"Tie ir daudzmaz draudzīgi. Mēs viņus te mēģinām pieradināt, lai pierod pie mājām, nevis dzīvo krātiņā," piebilst Šķinčs.
Pamesto dzīvnieku skaits nav mazs, tajā nonāk arī kaķu ģimenes – barojošas kaķenes ar kaķēniem.
Mēģina visiem atrast mājas
Rēzeknē dzīvnieku patversme nav liela – te vienlaikus var izmitināt ap 20 suņu un 30 kaķu, taču pašlaik dzīvnieku skaits, it īpaši kaķu, ir ievērojami lielāks. Runājot par dzīvnieku dzīves ilgumu patversmē, tās vadītājs stāsta, ja nebūtu sadarbības ar brīvprātīgajiem vai dzīvnieku glābšanas biedrībām, tad pēc 14 dienām dzīvnieki būtu jāiemidzina, kā to paredz likums. Taču Rēzeknē lielākoties tas tiek darīts vien tad, kad dzīvnieks ir neārstējami slims vai pēc smagām traumām, vai pārnēsā infekcijas, nav socializējams vai ir agresīvs pret cilvēkiem un bez izredzēm uzlabot uzvedību.
"Mēģinām visiem tomēr atrast mājas. Mums palīdz biedrība Rīgā "Nepērc, adoptē!" atrast mājas gan suņiem, gan kaķiem, jo
pie mums Latgalē ļoti maz ņem [pamestus dzīvniekus]. Mums palīdz atrast mājas Rīgas pusē,"
stāsta Šķinčs.
Pašvaldība apmaksā 14 dienu uzturēšanos patversmē
Rēzeknē un tās apkārtnē ar klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu nodarbojas uzņēmums "Rēzeknes namsaimnieks". Tā vadītāja Juna Kjakšta apliecina – kaut arī pilsētā šobrīd ir sarežģīta finansiālā situācija, pašvaldība apmaksā katra dzīvnieka uzturēšanos patversmē 14 dienas. Gan suņa, gan kaķa uzturēšana dienā izmaksā 14 eiro.
"Mums ir visas nepieciešamās reģistrācijas, esam reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā. Rēzeknes pilsētā šo funkciju attiecībā uz bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu mēs izpildām," norāda Kjakšta.
Pašvaldībai ir vairāki līgumi arī ar blakus pašvaldībām. "Pašlaik mums ir trīs – Ludza, Krāslava un Rēzekne. Visas pašvaldības, lai kāda būtu šī finansiālā situācija, savas saistības pilda, rēķinus apmaksā.
Problēma rodas tad, kad ir anomāli liels izķerto dzīvnieku skaits. Cilvēki ir galīgi bezatbildīgi šajā jautājumā."
Pašvaldība apmaksā 14 dienas. Kas tālāk notiek ar šiem dzīvniekiem? "Te, protams, liels paldies visiem iedzīvotājiem, kas iesaistās gan ar palīdzību, gan tiem, kas šos dzīvniekus paņem no patversmes," piebilst pašvaldības pārstāve.
Apkārtējos novados un arī Rēzeknē, par spīti saistošajos noteikumos paredzētajām mājdzīvnieku turēšanas prasībām, klaiņojošo dzīvnieku skaits nemazinās. Lai arī šo procesu kontrolē pilsētas pašvaldības policija, pērn pilsētā reģistrēti vien deviņi mājdzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumi, bet šogad – divi.
