Grozījumi izstrādāti, reaģējot uz pēdējā laikā izskanējušajiem gadījumiem par vardarbības un seksuāla rakstura nodarījumiem, kas sastopami arī bērnu nometnēs, tostarp pēc Latvijas Radio un "Delfi" pētījuma "Līdera apskāviens", kurā atklāts, ka jauniešu organizācijas "K.I.D." nometnēs 16 līdz 18 gadus vecām meitenēm nācies pārdzīvot uzmākšanos vai pat seksuālu vardarbību no nometnes līderu puses.
Grozījumi stiprinās prasības bērnu nometņu vadītāju kompetencei un atbildībai drošības noteikumu ievērošanā un jebkāda veida vardarbības risku novēršanā gan dalībnieku, gan personāla un bērnu savstarpējās attiecībās, norādījuši likumprojekta autori.
Šobrīd Ministru kabinets ir pilnvarots reglamentēt bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus, taču grozījumi paredz pilnvarojumu paplašināt. Tādējādi Ministru kabinets noteiks prasības gan nometņu vadītājiem un darbiniekiem, gan vadītāju profesionālās kompetences pilnveidei.
Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā izsniedz, reģistrē, aptur vai anulē bērnu nometnes vadītāja apliecību.
Kā akcentēja likumprojekta autori, nav pieļaujama situācija, ka, uzsākot izmeklēšanu par iespējamu nometnes vadītāja pārkāpumu vai to konstatējot, nometņu vadītājam saglabātos tiesības vadīt citu nometni. Tādēļ nepieciešams noteikt, kādos gadījumos tiek apturēta vai anulēta bērna nometnes vadītāja apliecība.
Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka bērnu nometnēs ir jābūt ziņošanas mehānismam, kas bērnam ļautu ziņot par viņa drošību apdraudošām situācijām uzticamai personai.
Vaicāta, kad grozījumi varētu tikt apstiprināti un stātos spēkā, Ņenaševa apstiprināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija attiecīgos grozījumus Ministru kabineta noteikumos jau esot sagatavojusi un tos jau saskaņojusi ar nozari, taču, visticamāk, tie stātos spēkā ar jauno nometņu sezonu pēc šīs vasaras.
