Politoloģe: Ja Pīlēns kļūs par prezidentu, diez vai Kariņš paliks premjera postenī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Ja uzņēmēju un "Apvienotā saraksta" dibinātāju Uldi Pīlēnu ievēlētu Valsts prezidenta amatā, diez vai Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paliktu premjerministra postenī. Šādu viedokli Latvijas Radio intervijā pauda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.

Otrdien tapa zināms, ka Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Viņš esot saņēmis "simtprocentīgu atbalstu" no sava dibinātā politiskā spēka "Apvienotais saraksts", kas 14. Saeimā veido trešo lielāko frakciju. 

Tikmēr politoloģe Metla-Rozentāle apšauba, ka šāds tandēms – Pīlēns prezidenta amatā un Kariņš premjera amatā – varētu strādāt. 

"Ja Pīlēna kungu ievēlēs par prezidentu, tad esošais premjers Kariņš diez vai paliks savā postenī, jo viņu savstarpējās pretrunas ir pārāk asas, lai varētu šāds tandēms strādāt.

Tas nozīmē – jautājums, kāds tālāk būs valdības sastāvs. Es domāju, ka šeit zināma loma būs arī Nacionālajai apvienībai, varbūt pat galvenā loma visā šajā spēlē, jo jautājums ir par to, vai Nacionālā apvienība vēl aizvien paliek pie [Egila] Levita kunga kandidatūras vai, iespējams, arī pārorientējas uz Pīlēna kunga kandidatūru.

Jo skaidrs, ka tā šobrīd ir spēle arī par citiem amatiem, ne tikai par prezidenta posteni," paskaidroja Metla-Rozentāle. 

Latvijas Radio intervijā Pīlēns norādīja, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būtu iekšējā un ārējā drošība, tautsaimniecība un reģionu attīstība. Arī šo Metla-Rozentāle apšaubīja, norādot, ka prioritātes, ko Pīlēns nosaucis "diez vai ir prezidenta kompetences lokā".

KONTEKSTS:

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam jāiesniedz no 9. līdz 13. maijam. Nākamais Valsts prezidents būs jāizraugās Saeimai 31. maijā.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par Latvijas Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 29. maijā, kad pirmajā balsošanas kārtā par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Tagad Levits licis noprast – kandidēs, ja būs pārliecība par vairākuma atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti