Drošības dienests: Krievija cenšas vervēt un apmācīt personas kaitnieciskām darbībām Latvijā

Krievijai arvien interesē Latvijas militārie objekti un kritiskā infrastruktūra

Aizvadītajā gadā VDD identificētie un izmeklētie spiegošanas gadījumi kārtējo reizi apliecināja – Krievijas specdienestiem sevišķi svarīgas ir ziņas par Latvijas militārajiem objektiem un kritisko infrastruktūru, kā arī bruņoto spēku personālu un resursiem.

Šāda informācija Krievijai var sniegt būtiskas priekšrocības kara gadījumā, norāda VDD. Tāpat Krievijas un citu naidīgo valstu specdienesti aizvadītajā gadā bija ieinteresēti iegūt publiski nepieejamas ziņas par politiskiem, ekonomiskiem un sabiedriskiem procesiem Latvijā, kā arī valsts drošības iestāžu un operatīvo dienestu personālu, spējām un resursiem.

Kaut gan Krievija ir pārvirzījusi ievērojamus izlūkošanas resursus uz Ukrainas fronti, tā joprojām spēja nodrošināt specdienestu darbību pret Latviju līdzšinējā agresijas un aktivitātes līmenī. Kā liecina VDD rīcībā esošā informācija, 2023. gadā Krievijas specdienesti vienlaikus izvērtēja vairākus potenciālos notikumu attīstības scenārijus, un "militārs konflikts ar NATO Kremļa uztverē nav izslēdzams".

Ņemot vērā minēto, Krievijas specdienestiem prioritāra bija aktuālas informācijas iegūšana par stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijas teritorijā, kas kara gadījumā būtu militāras nozīmes mērķi. Aizvadītajā gadā sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) aizdomās par spiegošanu Krievijas labā VDD aizturēja vairākas personas, kuras nodarbojās ar šādu objektu apsekošanu un izpēti. Vienlaikus aktualitāti pērn saglabāja arī agrākās Krievijas specdienestu intereses Latvijā: politisko lēmumu pieņemšanas process, sabiedroto spēku klātbūtne Latvijas teritorijā, drošības situācija un infrastruktūra Krievijas pierobežā, valsts drošības iestāžu un operatīvo dienestu personāls, spējas un resursi, iedzīvotāju noskaņojums dažādos reģionos, potenciāls nemieru provocēšanai.

Būtisks Krievijas izlūkdienestu mērķis pērn – Latvijas nacionālās noturības pārbaude

Vienlaikus VDD norāda, ka Krievijas specdienestu interešu lokā pērn bija vervēt un apmācīt personas kaitniecisku darbību veikšanai ne vien Ukrainā vai citur Eiropā, bet arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.

Kā liecina VDD aizvadītajā gadā iegūtā informācija, būtisks Krievijas izlūkdienestu mērķis bija Latvijas nacionālās noturības pārbaude. Krievijas specdienesti mērķtiecīgi meklēja vājos punktus, lai mazinātu Latvijas sabiedrības vienotību un ticību nacionālas valsts idejai.

Latvijas centieni stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu, mazinot Krievijas satura dominanci Latvijas publiskajā telpā, un veicināt enerģētikas un tautsaimniecības neatkarību no Krievijas nav atbilstoši agresorvalsts ārpolitikas interesēm.

Tāpat Krievijas specdienesti meklēja veidus, kā Latvijas sabiedrībā vairot apātiju pret karu Ukrainā, veicināt gatavību mazināt pret Krieviju ieviestās sankcijas un vēlmi iet uz citiem kompromisiem ar agresoru.

Plašas vervēšanas iespējas – Krieviju ik mēnesi apmeklēja 1000 Latvijas iedzīvotāju

Izlūkošana no Krievijas teritorijas aizvadītajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, bija visplašāk izmantotais izlūkošanas veids informācijas ieguvei par Latviju. Par spīti ceļošanas ierobežojumiem un VDD regulārajiem brīdinājumiem par riskiem,

Krieviju ik mēnesi turpināja apmeklēt vidēji 1000 Latvijas iedzīvotāju, paverot Krievijas specdienestiem plašas vervēšanas un informācijas iegūšanas iespējas, atzīmē VDD.

Uz Latvijas un Krievijas robežas sevišķi aktīvi darbojās Federālais drošības dienests (FSB), veicot ceļotāju pārbaudes un izvaicāšanu. Kā liecina VDD rīcībā esošā informācija, FSB pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa Ukrainas pilsoņiem un Latvijas valstspiederīgajiem ar izlūkošanas potenciālu.

VDD atgādina, ka ceļošana uz Krieviju un tās sabiedrotajām valstīm ir saistīta ar sevišķi augstiem vervēšanas, izlūkošanas un provokāciju riskiem.

Krievija arvien biežāk izlūkus vervēja sociālās saziņas vietnēs

Saskaroties ar intensīvu NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu pretdarbību un ierobežotām iespējām darboties rietumvalstu teritorijās, Krievijas specdienesti aizvadītajā gadā meklēja jaunus izlūkinformācijas avotu vervēšanas kanālus. Arvien biežāk šādam mērķim kalpoja sociālās tīklošanās vietnes un tiešās saziņas lietotnes.

VDD fiksēja gan izlūkziņu vākšanas un nodošanas gadījumus prokremliska satura diskusiju grupās, gan individuālu cilvēku uzrunāšanu sociālās tīklošanās vietnēs nolūkā iesaistīt izlūkziņu vākšanā.

Kā liecina VDD konstatētie gadījumi, visbiežāk jaunu izlūkinformācijas avotu vervēšanai tika izmantota saziņas platforma "Telegram". Tam spilgts piemērs ir prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" platformā "Telegram" izveidotie kanāli, kuri, līdztekus citiem noziegumiem, tika izmantoti izlūkinformācijas avotu vervēšanai un izlūkziņu vākšanai Krievijas labā.

2023. gadā NATO valstīs tika atklāti vairāki tā sauktie "nelegāļi" – ārvalstīs iesūtīti izlūki, kuri slēpj savu saikni ar izcelsmes valsti Krieviju, uzdodoties par citas valsts piederīgajiem. Arī Latvijā "nelegāļu" darbība nav pilnībā izslēdzama, lai gan mazāk aktuāla, jo tos pašus mērķus ir iespējams sasniegt, izmantojot tradicionālo izlūkošanu no Krievijas teritorijas. Vienlaikus VDD rekomendē piesardzīgi izturēties pret pēkšņiem ārvalstnieku centieniem nodibināt kontaktu. Kā liecina NATO valstīs atklātie gadījumi, sevišķa piesardzība ievērojama attiecībā uz personām no Latīņamerikas valstīm. Aizdomīgos gadījumos ieteicams pievērst uzmanību, vai ārvalstnieka uzvedība, kulturālo normu izpausmes un personība ir atbilstošas konkrētās izcelsmes valsts iedzīvotājiem, norāda VDD.

Latvijas valsts un pašvaldību darbinieki nereti pienācīgi nenovērtē riskus

Aizvadītajā gadā Krievijas specdienesti arvien bija ieinteresēti savervēt personas, kurām vai nu ir tieša piekļuve publiski nepieejamai informācijai, vai arī iespējas iegūt šādas ziņas no paziņām, bijušajiem kolēģiem vai sadarbības partneriem.

VDD pērn konstatēja, ka Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki nereti pienācīgi nenovērtē riskus, kas saistīti ar dažādiem neformāliem lūgumiem.

VDD vērš uzmanību, ka ar izlūkošanas riskiem var būt saistīti arī privātdetektīvu lūgumi. Turklāt piesardzība ievērojama ne vien saskarsmē ar personām, kas īsteno nelikumīgu detektīvdarbību, bet arī licencētiem privātdetektīviem.

Dienests atgādina, ka neizpaužamu ziņu izpaušana ir krimināli sodāma. Turklāt var izrādīties, ka informācijas lūdzējs strādā ārvalsts izlūkdienesta interesēs.

Kā liecina VDD veiktā gadījumu analīze, Krievijas teritorijā augstākajam vervēšanas riskam ir pakļauti

• tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki;
• valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas;
• personas, kuru ikdienas darba pienākumi ļauj netraucēti iegūt informāciju par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un NATO spēkiem, objektiem, loģistiku vai operācijām;
• personas, kuras pašas vai kuru tuvi radinieki ir dienējuši PSRS bruņotajos spēkos;
• Latvijas iedzīvotāji, kam Krievijā dzīvo radinieki, uz kuriem iespējams izdarīt spiedienu.

Latvijas iedzīvotājus var uzrunāt arī "šķietami leģitīmiem uzdevumiem"

Līdzās izlūkziņu ieguvei viens no Krievijas militārās izlūkošanas pamatuzdevumiem ir atbalsta pozīciju veidošana tā sauktajām kinētiskām operācijām – sabotāžai, diversijām un tamlīdzīgi. Līdz ar to Krievijas specdienesti Latvijas iedzīvotājus var uzrunāt ne tikai informācijas ieguvei, bet arī šķietami leģitīmiem uzdevumiem, piemēram, noīrēt vai uzturēt telpas, paglabāt kādu priekšmetu vai novietot kādu objektu pilsētvidē. Šādu uzdevumu izpilde Krievijas specdienestiem var sniegt būtisku atbalstu kaitniecisku darbību īstenošanā pret Latvijas valsti.

Aizvadītajā gadā Krievija turpināja izjust negatīvas sekas rietumvalstu noteiktajiem tehnoloģiju, dubultā pielietojuma preču un ražošanas iekārtu importa ierobežojumiem. Militāri rūpnieciskā sektora ilgtspējai Krievijai nozīmīga ir šo ierobežojumu apiešanas shēmu iedibināšana, norāda VDD. Šajā virzienā aktīvi līdzdarbojas arī Krievijas specdienesti. Tie rietumvalstīs cenšas veidot pieseguzņēmumus un uzticamības personu tīklus, lai slēpti izvestu uz Krieviju "aizliegtās" preces, kas nepieciešamas Krievijas militāro resursu atjaunošanai.

VDD prognozē – Krievijas spiegošanas intensitāte varētu tikai pastiprināties

VDD paredz, ka arī šogad Latvijas nacionālajai drošībai lielāko apdraudējumu radīs Krievijas specdienesti. Galvenais izlūkošanas veids saglabāsies izlūkošana no Krievijas teritorijas, specdienestu darbiniekiem strādājot savas valsts teritorijā un izlūkziņu ieguvei vervējot Latvijas valstspiederīgos, kā arī citu valstu pilsoņus.

Augstam vervēšanas riskam arī turpmāk būs pakļautas personas, kuras regulāri ceļo no Latvijas uz Krieviju vai Krievijas sabiedrotajām valstīm, prognozē VDD. Vienlaikus Krievijas specdienesti turpinās Latvijas valstspiederīgo vervēšanas mēģinājumus interneta vidē. Tie būs ieinteresēti savervēt personas ne tikai izlūkziņu ieguvei, bet arī atbalsta pozīciju veidošanai un kaitniecisku darbību īstenošanai Latvijā vai citviet Eiropā, tostarp Ukrainā.

"Saistībā ar plānoto Krievijas Rietumu kara apgabala reorganizāciju Krievijas spiegošanas intensitāte attiecībā uz Latviju tuvākā nākotnē varētu tikai vēl vairāk pastiprināties. Konkrētajā Krievijas apgabalā izvietotās karaspēka daļas militāra konflikta gadījumā būtu atbildīgas par karadarbību ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Polijā. Reorganizācijā paredzēts šo apgabalu sadalīt divos apgabalos, pārdalot resursus un veidojot jaunus bruņoto spēku formējumus. Prognozējams, ka saistībā ar šīm izmaiņām Krievijas bruņotajiem spēkiem būs jāizstrādā jauni operatīvie plāni, kas liks atjaunot militārās izlūkziņas par potenciālās karadarbības teritorijām, tajā skaitā Latviju," VDD secina gada darbības pārskatā.

Kiberizlūkošanas apdraudējums arī 2024. gadā saglabāsies augsts, atzīmē VDD. Latvijai naidīgu valstu kibergrupējumi turpinās veikt uzbrukumus ar mērķi iegūt tiem nepieciešamo izlūkinformāciju. VDD prognozē, ka kibergrupējumi saglabās augstu interesi par iespējām kompromitēt savu mērķu piegādes ķēžu posmus, lai iegūtu piekļuvi galalietotāju iekārtām un realizētu savus stratēģiskos izlūkošanas mērķus.

Interesi par Latviju saglabās arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti

Interesi par Latviju saglabās arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti, taču to darbība nesasniegs Krievijas specdienestu aktivitātēm raksturīgo intensitātes un agresijas līmeni, norāda VDD.

Pateicoties Latvijā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem migrācijas ierobežošanai un VDD īstenotajiem pretizlūkošanas pasākumiem, Baltkrievijas specdienestu darbības iespējas Latvijas teritorijā aizvadītajā gadā bija ierobežotas, norāda dienestā. Vienlaikus Baltkrievijas specdienesti – Valsts drošības komiteja (KGB) un Baltkrievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (BGRU) – turpināja darbu pret Latviju no savas valsts teritorijas.

VDD rīcībā pērn nonāca informācija par vairākiem gadījumiem, kad Baltkrievijas specdienestu un citu spēka struktūru pārstāvji dažādos veidos vērsušies pret Latvijas un citu ES valstu pilsoņiem, kuri īslaicīgi ieceļojuši vai jau ilgstoši uzturas Baltkrievijas teritorijā. Baltkrievijas specdienesti ir ieinteresēti izmantot Baltkrievijas teritorijā ieceļojošos ES dalībvalstu pilsoņus informācijas ieguvei par norisēm Eiropā, propagandas aktivitātēs rietumvalstu diskreditēšanai, kā arī citiem mērķiem, atzīmē VDD. Savu mērķu sasniegšanai tie var izmantot prettiesiskas metodes.

Baltkrievijas specdienestu autonomās intereses pārsvarā bija saistītas ar Aleksandra Lukašenko politiskās vadības dzīvotspējas nodrošināšanu. Šim nolūkam Baltkrievijas specdienestiem 2023. gadā bija un arī turpmāk būs svarīgas izlūkziņas par baltkrievu diasporu Latvijā, patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, diktatora Aleksandra Lukašenko politiskajiem opozicionāriem un ekonomiska rakstura procesiem un plāniem, kas varētu pozitīvi vai negatīvi ietekmēt Baltkrievijas tautsaimniecību. 

Vienlaikus Baltkrievijas specdienesti pērn turpināja cieši sadarboties ar Krievijas specdienestiem un iegūt informāciju arī Krievijas izlūkošanas vajadzību apmierināšanai, secina VDD. Tādēļ Baltkrievijas specdienestus interesēja ziņas par Latvijas aizsardzības spējām, militāro tehniku un tās pārvietošanos Latvijas teritorijā, militārās un civilās kritiskās infrastruktūras objektiem. 

Kā liecina VDD iegūtās informācijas analīze, Baltkrievijas specdienesti par vienu no vērtīgākajiem vervēšanas mērķiem uzskata Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus un bijušās militārpersonas. Savukārt sevišķi parocīgi sadarbībai Baltkrievijas specdienestiem ir Baltkrievijas pilsoņi, kuriem ir uzturēšanās tiesības ES, bet kuri paši vai kuru radinieki aizvien dzīvo Baltkrievijā. Vervēšanas riskam ir pakļauti arī, piemēram, ES kravu pārvadājumu uzņēmumos strādājošie autovadītāji ar Baltkrievijas pilsonību. Viena no Baltkrievijas specdienestus interesējošām personu kategorijām saglabājas ES dzīvojošie Lukašenko politiskās opozīcijas pārstāvji un tiem pietuvinātas personas, atzīmē VDD.

Līdz ar to VDD brīdina, ka ceļošana ne tikai uz Krieviju, bet arī uz Baltkrieviju ir saistīta ar augstiem izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riskiem. Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nonākuši grūtībās šajās Latvijai naidīgajās valstīs.

Savukārt aizvadītajā gadā Latvija nebija starp Ķīnas specdienestu prioritārajiem izlūkošanas mērķiem. Vienlaikus Ķīna – arī ar savu specdienestu starpniecību – mērķtiecīgi turpināja apzināt iespējas ekonomiskās un politiskās ietekmes stiprināšanai un izvēršanai globālā mērogā, skaidro VDD. Ķīna uz Latviju raugās kā uz daļu no NATO un ES. Tiecoties nostiprināt savu pasaules lielvaras statusu, Ķīna ar šīm aliansēm konkurē ekonomiskās, tehnoloģiskās un militārās attīstības un ietekmes ziņā.

Atšķirībā no Krievijas un Baltkrievijas izlūkošanas dienestiem, Ķīnas specdienesti pret Latviju neizvērsa intensīvas un agresīvas aktivitātes. Vienlaikus VDD vērtējumā Ķīnas specdienestu radīto apdraudējumu, jo īpaši Latvijas ekonomiskās drošības interesēm, nevajadzētu novērtēt par zemu. Aizvadītajā gadā VDD fiksēja galvenokārt Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Centrālās militārās komisijas Apvienotā štāba departamenta Izlūkošanas pārvaldes interesi par Latviju.

Kā liecina VDD rīcībā esošā informācija, Ķīnas specdienestu interešu lokā pērn saglabājās iekšējie procesi un Latvijas iesaiste lēmumu pieņemšanā NATO un ES, stratēģiski svarīgas nozares un uzņēmumi Latvijā, potenciālās investīciju nišas Latvijā, kā arī zinātnes projekti ar augstu inovāciju potenciālu. Tāpat Ķīnas specdienesti bija ieinteresēti ietekmes pozīciju veidošanā Latvijā, lai sekmētu Ķīnas interesēm atbilstošu vēstījumu izplatīšanu un lēmumu pieņemšanu mūsu valstī, secina VDD. 

Latvijas valstspiederīgajiem, kuri regulāri apmeklē Ķīnu, dienests rekomendē ņemt vērā izlūkošanas un vervēšanas riskus. Ķīnas specdienesti potenciālos vervēšanas mērķus primāri noskata un cenšas iesaistīt slēptā sadarbībā tieši uzturēšanās laikā Ķīnā.