ĪSUMĀ:
- Digitālās TV lieta tika uzsākta 2003. gada novembrī.
- Tiesā lietu sāka skatīt 2008. gadā – uz apsūdzēto sola sēdēja 20 personas.
- Pirmās instances spriedums nāca pirms 8 gadiem, pēc tam daļu apsūdzēto notiesāja arī apgabaltiesa.
- Augstākās tiesas Senāts spriedumu notiesājošajā daļā atcēla un atdeva lietu atpakaļ Rīgas apgabaltiesai.
- Apgabaltiesa diezgan ātrā tempā nonāca līdz attaisnojošam spriedumam pilnīgi visiem.
- Ģenerālprokuratūras prokurors Monvīds Zelčs par spiedumu pirms 2 gadiem iesniedza kasācijas protestu.
- Augstākā tiesa šonedēļ atcēla 2021. gada spriedumu; apgabaltiesai lieta būs jāvērtē 3. reizi.
- Daudzo tiesnešu pārkāpumu dēļ Senāts lēma, ka spriedums atceļams par 8 personu attaisnošanu.
- Uz apsūdzēto sola – Ēķis, Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Uldis Kokins.
- Iespējams, pievienosies arī 9. apsūdzētais: izdalītā procesā attaisnotais "Kempmayer Media Latvia" bijušais valdes loceklis Andrejs Zabeckis.
Lieta uzsākta pirms 20 gadiem
Tā dēvētā digitālās TV lieta tika uzsākta pirms 20 gadiem. 2003. gada novembrī Latvijas sabiedrība uzzināja, ka ekspremjera Šķēles firmas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" birojā notika kratīšana. Toreiz arī tika aizturēts un dažus mēnešus apcietinājumā pavadīja uzņēmuma darbinieks, finansists Harijs Krongorns. Lietas pamatā bija iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par digitālās TV ieviešanas Latvijā procesa norisi.
Šim mērķim izveidotais valsts uzņēmums "Digitālais Latvijas Radio un televīzijas centrs" (DLRTC) piesaistīja starpnieku – britu firmu "Kempmayer Media Limited". 2002. gadā noslēgtais līgums paredzēja, ka šī, kā vēlāk izrādījās, pastkastītes firma par digitālās TV ieviešanas pirmo posmu saņemtu 53,5 miljonus ASV dolāru. No apsūdzības un pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka aiz britu firmas patiesībā slēpušies "latviešu bāleliņi", ko savulaik publiski noliedza Šķēle.
Tiesā lietu sāka skatīt 2008. gadā – uz apsūdzēto sola sēdēja 20 personas. Pirmās instances spriedums nāca pirms 8 gadiem, pēc tam daļu apsūdzēto notiesāja arī apgabaltiesa. Taču pirms trīs gadiem Augstākās tiesas Senāts spriedumu notiesājošajā daļā atcēla un atdeva lietu atpakaļ Rīgas apgabaltiesai. Tur lieta diezgan ātrā tempā nonāca līdz attaisnojošam spriedumam pilnīgi visiem.
Daudzo pārkāpumu dēļ spriedums atceļams par 8 personu attaisnošanu
Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs par šo spriedumu pirms diviem gadiem iesniedza kasācijas protestu. Augstākā tiesa šonedēļ to nu ir daļēji apmierinājusi.
"Man nebija pārsteigums, jo es pilnībā uzskatīju... Kā jau es teicu, es negribu vairāk šo apelācijas tiesas spriedumu komentēt, bet nu tas bija klaji tendenciozs. Nu, nevar tā, tā nedrīkst vērtēt pierādījumus un tā nedrīkst izspriest lietu – tik neobjektīvi, tik tendenciozi," par jaunāko pavērsienu lietā sacīja prokurors Zelčs.
Apelācijas instancē lietu skatīja trīs Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ainas Nicmanes vadībā. Lietā par krāpšanas organizēšanu un naudas atmazgāšanu apsūdzētais kādreizējais Šķēles runasvīrs Liepnieks, pirms divarpus gadiem saņēmis attaisnojošo spriedumu, tiesas sastāvu slavēja par izcilu profesionalitāti.
Tomēr nu izrādījies, ka Augstākās tiesas Senāts šo tiesnešu darbā saskatīja būtiskas kļūdas.
Referējošā senatore Inese Laura Zemīte uzskaitīja vairākus aspektus, kurus apgabaltiesa nav izvērtējusi. Piemēram, spriedumā nav ņemts vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā; bez pamatojuma apgalvots, ka pirmās instances spriedumā bijušas pārkāptas apsūdzēto tiesības uz aizstāvību, jo tiesa izmantojusi no apsūdzības atšķirīgus formulējumus; nav pamatota vairāku apsūdzēto izslēgšana no noziegumu līdzdalībnieku loka.
Tāpat nu jau atceltajā apelācijas spriedumā tika paustas pretrunīgas atziņas par finanšu līdzekļu izcelsmi, komentēja senatore Zemīte: "Apelācijas instances tiesa bija atzinusi apsūdzētos par nevainīgiem pret viņiem celtajā apsūdzībā par krāpšanas izdarīšanu, atzīstot, ka līdzekļiem, ar kuriem bijušas veiktas apsūdzētajiem inkriminētās darbības, ir bijusi legāla izcelsme. Vienlaikus bija atzinusi, ka daļa no šiem līdzekļiem bija noziedzīgi iegūta. Nu, šādā veidā arī izpaudās šīs pretrunas."
Daudzo pārkāpumu dēļ Senāts lēma, ka spriedums atceļams par astoņu personu attaisnošanu. Tas nozīmē, ka joprojām uz apsūdzēto sola sēdēs Ēķis, Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Uldis Kokins.
Iespējams, tiesas zālē pievienosies vēl viens apsūdzētais
Iespējams, tai pašā tiesas zālē viņiem pievienosies arī devītais apsūdzētais: atpakaļ Rīgas apgabaltiesai jau iepriekš tika atdota arī izdalītā procesā attaisnotā "Kempmayer Media Latvia" bijušā valdes locekļa Andreja Zabecka lieta. Nicmanes vadītais tiesas sastāvs lietu pret viņu izdalīja pāris mēnešus pirms pasludināja saīsināto spriedumu pamatlietā, bet rakstveida procesā attaisnoja Zabecki dienā, kad kļuva pieejams pilnais lielās lietas spriedums – dienu pirms 2021. gada Ziemassvētku brīvdienām. Turklāt šai Zabecka spriedumā apgabaltiesa atsaucās uz vēl spēkā nestājušos spriedumu pamatlietā, ko tā darīt nebija tiesīga, iepriekš paudis Senāts.
Abi senatores Zemītes kolēģi tagadējā Senāta sastāvā – Sandra Kaija un Artūrs Freibergs – pirms trīs gadiem pieņēma lēmumu, ar kuru tika atcelts vairākas personas notiesājošais spriedums. Zemīte gan norādīja, ka šāda situācija nav nekas neparasts, jo Augstākās tiesas Senātā krimināllietas skata vien deviņi senatori, tāpēc, lietai nonākot kasācijā atkārtoti, izlozes rezultātā tā varot gadīties. "Un nav nekādu šķēršļu faktiski senatoram piedalīties atkārtoti lietas iztiesāšanā, jo Senātā lietu nevērtē pēc būtības, bet vērtē pēc zemāku instanču tiesu pieļautiem Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem vai Krimināllikuma pārkāpumiem," uzsvēra senatore.
Par Senāta lēmumu sociālajā vietnē "X" (agrāk – "Twitter") šoreiz nu jau sašutumu pauda Liepnieks: "Tiesiskums Latvijā! Augstākā tiesa vienreiz atcēla notiesājošu spriedumu, tagad atcēla attaisnojošu spriedumu. Lietai jau 20 !!!! gadi, bet nu, tagad vēlreiz kasācija, apelācija, vajadzēs vēl kādus piecus, lai beidzot varbūt tiktu skaidrībā. Kādi saprātīgi termiņi? Kur pasaulē tiesvedība var ilgt 20 + gadus? Sviests."
Sniegt interviju "De facto" Liepnieks kategoriski nepiekrita.
Savukārt Ēķis, kurš apsūdzībā tiek uzskatīts par galveno krāpšanas organizatoru, to, ka tiesvedība turpināsies, uztvēris filozofiski: "Nu galvenais, lai būtu nemirstība, kā lai pasaka. Pirmo reizi tas viss 2003. gadā sākās, lieta. Tas jau ir... Cik tas ir gadi? (..) Nu 20, jā. Ja cilvēka vidējais mūžs ir 80 gadi, tad ceturto daļu no dzīves iet tā tiesa. (..) Es esmu dzīvē optimists un esmu nevainīgs. Tas ir vienīgais, ko es varu pateikt."
Vainu līdz šim nav atzinis arī neviens cits apsūdzētais, un prokurors Zelčs neprognozēja, ka tas varētu notikt arī tagad: "Tādas iniciatīvas nav bijušas un es arī neparedzu, ka viņas būs, ņemot vērā, ka šī lieta tomēr ilgi iet. Un es domāju, ka tie procesa dalībnieki visi jau tomēr vairāk vai mazāk rēķinās, ka viņu jau arī neskatīs vairs tik ilgi, kā viņa ir skatīta."
Šobrīd skaidrs, ka lietu skatīs vismaz vienā instancē, bet jau tagad diezgan droši var prognozēt, ka kāda no pusēm ar apgabaltiesas spriedumu būs neapmierināta un atkal vērsīsies Augstākajā tiesā.
Šogad neilgi pirms Ziemassvētkiem vēl kādā lietā gaidāms pilnais Rīgas apgabaltiesas kā apelācijas instances spriedums, par kuru prokurors Zelčs plāno iesniegt kasācijas protestu. Runa ir par tā dēvēto otro digitālās TV lietu, kurā starp apsūdzētajiem ir gan Šķēle, gan Saeimas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), gan vairākas bijušās "Lattelecom" un "Latvijas Valsts televīzijas un radio centra" amatpersonas.
KONTEKSTS:
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
2019. gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") amatpersonām. Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim – divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.
Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.
Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa iepriekš piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Vienlaikus apelācijas instances tiesa iepriekš attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.
Savukārt AT atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā.
