Partiju pārstāvji apliecināja, ka turpina apspriesties partijās un analizē valdības vadītāja izteiktos nosacījumus koalīcijas saglabāšanai.
Kariņš piedāvāja pašlaik vakanto ārlietu ministra amatu, kurš iepriekš bija "Jaunās Vienotības" pārziņā, uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim, bet Nacionālās apvienības pārziņā esošo Ekonomikas ministriju – "Apvienotā saraksta" pārstāvim, savukārt "Apvienotā saraksta" vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savā pārziņā pārņemtu "Jaunā Vienotība".
Nacionālās apvienības smagsvars, eiroparlamentārietis Roberts Zīle Latvijas Radio pauda, ka premjera piedāvājumā pozitīvi vērtējama iespēja saglabāt esošo koalīciju, taču jautājumus izraisa vēlme pārdalīt ministru portfeļus.
Uz jautājumu, vai piektdiena, kad paredzēta koalīcijas partneru tikšanās ar Kariņu, varētu nest vairāk skaidrības, Zīle pauda, ka "viss izšķirsies rīt [atkarībā] no tā, ko Kariņš ar to ir domājis".
"Vai tā ir iespēja pateikt "nē" pie visumā kosmētiskā priekšlikuma, kas īstenībā neko daudz negroza; ka tas ir tas iegansts, kāpēc viņš nevar turpināt veidot tālāk jaunu valdību, kā viņš vakar pēc tikšanās ar prezidentu teica, vai arī tas ir tikai taktisks gājiens, lai pateiktu, ka viņš grib veidot jaunu valdību.
Es domāju, ka jebkurš politikas analītiķis saprot, ka šie piedāvājumi būtiski negroza neko tādu, kas valdībai dotu jaunu vilkmi. Tas taču ir acīmredzami," sacīja Zīle.
Bet viens no "Apvienotā saraksta" līderiem Edvards Smiltēns apliecināja, ka kopš trešdienas kopumā attieksme pret Kariņa piedāvājumu nav mainījusies – apsveicami, ka esošajai koalīcijai ir iespēja turpināt darbu, bet jautājumus izraisa detaļas un ministru rokāde. Neesot arī paredzēts pirms rītdienas tikšanās likt galvas kopā ar NA un saliedēties vienotā nostājā.
Smiltēns arī izteicās, ka vispār šādas divu pušu tikšanās nav saprotams formāts – piektdien premjers esot uzaicinājis pie sevis vispirms "Apvienoto sarakstu", bet pēc tam atsevišķi Nacionālo apvienību, un šāds sarunu veids vairāk raksturīgs laikam, kad veido koalīciju.
Bet tagad taču koalīcija jau pastāv, tad kāpēc nevar sanākt visas trīs valdības partijas un pie viena galda izrunāt priekšlikumus un tad atgriezties pie darba, kura taču valdībai netrūkst – "deg visās pusēs", tā teica Saeimas priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Pēc tam Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Tikmēr "Jaunā Vienotība" sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" atrada kompromisus jautājumos par reformām izglītībā, Stambulas konvenciju, valsts uzņēmumu akciju tirgošanu biržā un citos jautājumos. Tieši šo jautājumu raitākai risināšanai Kariņš vēlējās paplašināt koalīciju.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā premjers piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem – NA un AS – turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Ja partneri tam nepiekritīs, Kariņš sāks jaunas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".
