Andreja Pumpura vārdā nosauktā pamatskola Rīgā atrodas divās atsevišķās ēkās. Kopumā šajā mācību iestādē mācās 696 skolēni. Abas skolas ēkas šķir Latgales iela. Tajā ir diezgan intensīva satiksme un arī tramvaju kustība. Līdz vērienīgajiem ielas pārbūves darbiem ar drošu pārvietošanos šeit problēmu nav bijis, taču tagad vecāki ir pamatoti uztraukušies – bērni, lai nonāktu skolā, ceļu dala ar būvnieku smago tehniku un spiesti pārvietoties pa tramvaja sliedēm.
"Kad es nācu – divi bērni, gar tramvaju spēlējoties, gandrīz nokrita un tika zem tramvaja. Otrais ir tas: ja man būtu otrā klase bērnam un es varētu viņu vienu pašu laist, tad viņam nav kur iet. Un man būtu bail par to," stāstīja Mārīte, kura uztraukusies par bērnu drošību.
Būvnieki gan izvietojuši aizsargsētas gājējiem, taču, kā pārliecinājās "4. studija", caur tām pārvietojas arī smagā tehnika.
Te ik mirkli veidojas ar drošību nesavienojamas sitiācijas – vietējie iedzīvotāji, kuri dodas savās gaitās, skolas bērni, būvnieki, milzīgi traktori un kravas auto, kas braukā šurpu turpu un tam visam pa vidu - tramvajs, kurš mēģina izlocīties abos virzienos. Atsevišķas, gājējiem paredzētas zīmes – "jūs varat šeit droši iet" nav izvietotas. Tad nu katrs dodas, kur acis rāda.
"Kad ir pavisam dubļains, mēs ejam apkārt. Tramvajs.. vēl tramvaju kustībai jāseko. Kad ir mazliet sausāks, tad mēs tur ejam pāri un pēc tam atkal šķērsojam ielu. Briesmīgi! Un, kad jāiet skolā, kājas jau ir netīras," klāstīja Ludmila.
"Šinī gadījumā es nevēršos pret skolu, bet vēršos pret šiem celtniecības, pārbūves darbiem, jo nu.. manam bērnam ir 1. klase un lai aizietu uz skolu, nu, ļoti nedroši. Tas – vai viņš iet 1.klasē vai septītajā.. Septītajā vēl jo vairāk, kad bērni dauzās viens ar otru no rītiem un mēģina sevi pamodināt, tad nezinu. Man tas liekas briesmīgi," piebilda Mārīte.
Arī skolotājiem, kuri mācību procesa laikā pārvietojas no vienas mācību iestādes ēkas uz otru, viegli neklājas. "Ir sarežģīti. Tā šķēršļu josla jāpārvar lecot, pārlecot, pietupjoties. Ir gadījumi, kad mani kolēģi, skolotāji, pat līdz potītei ūdenī iekāpuši," atzina Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas direktore Renāte Linde.
Pamatskolas direktore norādīja – skolēniem regulāri tiek skaidrots, kā droši nonākt mācību iestādē. Tas nav vienkārši, jo bez būvnieku tehnikas un sabiedriskā transporta šeit kursē arī komunālo pakalpojumu sniedzēju transports. Turklāt, arī vecāki turpina savas atvases vest uz mācību iestādi ar privātajiem auto, lai arī patlaban ceļazīmes to liedz darīt.
"Tad, kad būvnieki šeit būvē, viņi varēja padomāt, kā ērti šķērsot. Varbūt kādas laipas uzlikt. Varbūt vairāk piemērot šai gājēju pārejai tā, lai būtu ērti šķērsot.
Es saprotu, ka tās ir tramvaja sliedes un tur ir jāpadomā, kā to izdarīt, bet viņi taču ir būvnieki, viņiem par to ir jādomā, pirms viņi sāk strādāt, nevis tad, kad viņi sāk darīt, tad visiem ir grūti, visiem ir problēmas. Man šķiet, ka, pirms kaut ko dara, ir ar ieinteresētajām pusēm jāpakonsultējas," pauda Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas direktore.
Uzņēmumā "Rīgas satiksme" skaidroja, ka pie Andreja Pumupura pamatskolas patlaban rit projekta "Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem" īstenošana. Tā rezultātā tiks uzlabota vides pieejamība gados vecākiem cilvēkiem, pasažieriem ar bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī - kopumā veicināts pasažieru skaita pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā. Bet kāpēc darbu laikā it nemaz nav padomāts par iedzīvotāju drošību?
"Protams, kā jebkuri būvdarbi, remontdarbi, kamēr tie notiek, tie rada neērtības. Ir gan būvtehnika, gan traktortehnika, gan izraktas bedres, gan lielāki rakumi, gan ik pa laikam ir dažādi ierobežojumi. Bet, protams, ka, neskatoties uz to visu, būvniekam ir jāievēro drošība.
Un attiecībā arī uz šo jautājumu, mēs esam viņu painformējuši, ka viss ir jāsakārto atbilstoši tam, lai, pirmām kārtām, tiktu nodrošināta iespēju robežās piekļuve skolai,
kā arī tiktu ievērotas drošas pārvietošanās prasības arī bērniem un gājējiem un, attiecīgi, būvnieks solīja šo te pārbaudīt un, ja tur nav kaut kas kā vajag, atbilstoši arī sakārtot," skaidroja "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.
"Rīgas satiksmē" uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs, kurš ir pamanījis būtiskus drošības pārkāpumus tramvaju sliežu ceļu rekonstrukcijas darbu laikā, var vērsties uzņēmumā, rakstot oficiālu vēstuli vai arī e-pastu.
"Neviens pat nav pajautājis, vai mums ir kādi ierosinājumi. Mums, protams, tādi būtu, jo mēs domājam, ka šo pieturu varēja pārcelt pārdesmit metrus uz priekšu. Tad mums būtu ērti pārbraukt no vienas ēkas uz otru ēku. Tagad mums būs jālīkumo. Mums būs jābrauc uz vienu pusi, tad būs jāgriežas uz otru pusi, atpakaļgaitā, tā kā ir sarežģīti. Šis skaistais un ļoti jaukais mērķis tomēr rada apgrūtinājumu mums kā skolai," pauda skolas direktore.
Tikmēr "Rīgas satiksmes" pārstāve norādīja: "Izbūvējot tramvajam vai zemās grīdas tramvajam piemērotas platformas, šeit mēs runājam par pilnīgi citiem tramvaja gabarītiem. Tramvaja garums jau vien ir 42 metri, kas ir krietni garāks kā esošais, vecais, attiecīgi, arī šīs te platformas ir 42 metri plus apmēram 6 metri uzbraukšanai, nobraukšanai, kas tad arī ir šīs te vietas. Attiecīgi, jāskatās šo te pieturvietu izvietojums visā maršrutā kopumā."
Sižeta filmēšanas laikā pie "4. studijas" pienāca darbu veicēji un jautāja, kur ir problēma. Izstāstot, ka bērniem ir grūtības saprast, kā pareizi šķērsojams ceļš un kā nonākt skolā, būvdarbu veicēji "4. studijai" apsolīja tūliņ pat rīkoties, izlikt vēl ērtākas sētiņas, lai bērniem būtu saprotams un uzbērt lielāku valni, lai skolotājiem būtu ērti no vienas skolas nonākt otrā.
