Latviešu valodas eksāmenu katru dienu kārto līdz 300 Krievijas pilsoņu, kuri dzīvo Latvijā, informēja Valsts izglītības satura centrs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūtījusi informatīvas vēstules aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas jaunie Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredz, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, saskaņā ar Imigrācijas likumu līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz pārvaldē dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi.
Pēc Rīgas otrs lielākais šo pilsoņu skaits, uz kuriem attiecas šie noteikumi, dzīvo Daugavpilī. Vienā no latviešu valodas eksaminācijas dienām Daugavpilī viesojās arī Latvijas Radio.
Kādā rīta agrā stundā Saules ielā Daugavpilī, kur izvietojusies iestāde "Latgales Mācību centrs", vairākos kabinetos vienlaikus notika latviešu valodas eksāmens. Uz eksāmenu bija atnākuši tie Krievijas pilsoņi, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Kopējais to skaits Daugavpilī mērojams tūkstošos, apliecināja Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa. Kādas sekmes ir valodas eksāmenu kārtošanā, vēl nav zināms.
Bērziņa norādīja: "Daugavpilī kārtot valsts valodas eksāmenu šobrīd pieteicies 1751 Krievijas Federācijas pilsonis. Eksāmenu rezultāti apkopotā veidā vēl nav pieejami, jo notiek eksaminācijas process. Rezultāti būs vēlāk, maija beigās. Ja atskatās uz iepriekšējo periodu, tad iepriekš šādos eksaminācijas procesos 70% Krievijas Federācijas pilsoņu nokārto valodas pārbaudījumus un 30% to neizdodas izdarīt ar pirmo reizi."
Lai turpinātu būt par pastāvīgo iedzīvotāju Latvijā, nepieciešams šis eksāmens, stāstīja Anna, kura jau zina, ka latviešu valodas eksāmenu pirmajā reizē nav nokārtojusi. Viņai nav bijusi vide valodas apguvei.
Sieviete stāstīja: "Es Latvijā ierados 1975. gadā. Dzīvoju te jau 47 gadus. Man vajag šo "A2" pakāpi nokārtot, un man nesanāk. Es maksāju valstij nodokļus, daudz kur esmu strādājusi – 20 gadus veltīju ķīmiskās šķiedras rūpnīcai, tad alus rūpnīcai 8 gadus, tad piecus gadus "Cigler" mašīnbūvē, tagad esmu sētniece slimnīcā."
Koridoros pie eksāmenu zālēm Latvijas Radio Daugavpilī sastapa arī atbalstošās personas, pārsvarā tuvākos ģimenes locekļus eksāmenu kārtotājiem. To vidū – kāda sieviete, kas bija atnākusi atbalstīt savu likuma paklausīgo mammu.
Sieviete stāstīja: "Likums ir pieņemts; ja eksāmens nebūs nokārtots, viņa būs izraidīta no valsts. Tas ir elementāri – vai nu valodas eksāmens, vai nebūs, kur dzīvot. Mammai šis process nebija viegls. Bija šausmīgi grūti, viņa galīgi sabojāja savu veselību, tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem un viss. Tāds ir mans viedoklis. Mamma šeit dzīvoja jau 50 gadus, visu mūžu šeit nostrādāja, un es esmu Latvijas pilsone, esmu latviete. Es viņai palīdzēju sakārtot dokumentus, realitātē, kad viņa dabūja savas valodas eksaminācijas kārtu, teica, ka vairs pat negrib to un nožēlo, un vairs negrib kārtot šo eksāmenu. Visu nakti pirms eksāmenu viņa negulēja, tas bija grūti. Viņai ir 68 gadi... Par ko mēs vispār runājam... Pie tam Daugavpils nav tā pilsēta, kur visi runā latviski."
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draud izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
