Kopumā pēdējos divos gados, kopš Krievija īsteno pilna mēroja karu Ukrainā un pret agresorvalsti Eiropas Savienība noteikusi sankcijas dažādām preču grupām, Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir ierosinājušas vairākus simtus krimināllietu. Tomēr tiesā nonākusi niecīga daļa no ierosinātajām sankciju krimināllietām –
pēdējos divos gados pirmās instances tiesā ierosinātas vien 22 lietas.
"Un spēkā stājušies ir tieši septiņi spriedumi 2022. un 2023. gadā. Kopā ir ierosinātas 310 lietas. Tie ir ierosināti kriminālprocesi. Var redzēt, ka ierosināto kriminālprocesu skaits ir liels, bet tiesās izskatītas tikai septiņas lietas. Bet šie kriminālprocesi, vismaz spēkā stājušies spriedumi, norāda uz to, ka tie ir ierosināti un apsūdzētas ir tieši fiziskas personas no Latvijas Republikas," pastāstīja zvērinātu advokātu biroja "BDO Law" advokāta palīgs, sertificēts starptautisko sankciju speciālists Jānis Ciguzis, kurš vētījis sankciju tiesvedību praksi Latvijā un secinājis, ka līdz šim tiesā izskatītajās lietās sankciju pārkāpumi ir bijuši apzināti.
Vēl vienojošos faktors, ka visās lietās apsūdzētie vainu atzinuši un noslēguši vienošanos ar prokuroru.
"Es mēģināju saprast, kā izpaužas šie pārkāpumi. Visbiežāk tie nav iekšējās kontroles sistēmas trūkumi, kur tu kaut ko palaid garām. Neapzināti vai caur kaut kādām trim valstīm tava prece ir kaut kur nonākusi. Tādu lietu līdz šim Latvijas pirmās instances tiesa nav skatījusi, kur tāds spriedums stājies spēkā. Pēc būtības lietas ir par apzinātiem pārkāpumiem," norādīja Ciguzis.
Gāzes baloni, futbolists un luksusa auto
Ja analizē sankciju tiesvedību gadījumus, tad katrs no tiem ir atšķirīgs. Un preces, kas pārdotas Krievijai un Baltkrievijai, ir dažādas: sākot no sašķidrinātās gāzes baloniem, koka sliežu ceļa gulšņiem un beidzot ar lietu, kurā kāds Latvijas futbola klubs pārdeva brazīliešu sportistu kādam Baltkrievijas klubam.
"Problēma izpaudās tajā, ka šis Baltkrievijas klubs, kurš nopirka šo spēlētāju, pieder kādam Baltkrievijas valsts uzņēmumam OJSC "Belaz", kas ir viens no lielākajiem kravas auto ražotājiem pasaulē un nodrošina Lukašenko režīmam ievērojamus ienākumus. Tāpēc tas ir iekļauts sankciju sarakstā," zināja stāstīt Ciguzis.
Tāpat ir divas propagandas lietas, kur kādas Latvijas personas ir izgatavojušas saturu un darījušas to pieejamu kādai Krievijas federatīvajai ziņu aģentūrai.
Tomēr skaļākā un soda naudas ziņā vērienīgākā sankciju tiesvedība ir saistīta ar luksusa auto tirdzniecību.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka no Latvijas pārdota "Bentley" markas automašīna un pārdošanas rēķinā kā saņēmējs norādīts kāds Kirgizstānas pilsonis. Tomēr automašīna caur Narvas robežkontroles punktu Igaunijā tika ievesta izmantošanai Krievijā un prettiesiski nodota Krievijas pilsonim, kurš automašīnu reģistrēja savā īpašumā.
Tiesa piemēroja sodu vairāk nekā 170 tūkstoš eiro apmērā.
Jānis Ciguzis novērojis, ka līdz šim iztiesātajās lietās sodi pakāpeniski pieaug: "Sodi kļūst bargāki pēdējā laikā. Tas ir jūtams. Ja tajā futbolista pārdošanas lietā ir 10 minimālās mēnešalgas, tad pēdējā lietā ir simt [mēnešalgas]. Tātad desmit reizes lielāks sods. Arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, kas piemēroti, ir bargāki."
Jāpēta klienti un piegāžu ķēdes
Viņš arī atklāja, ka advokātu birojā līdz šim ir vērsušies vairāki uzņēmumi, nevis lai lūgtu juridisku palīdzību sankciju tiesvedībā, bet gan lai preventīvi noskaidrotu, kādi riski pastāv starpvalstu darījumos.
"Teorētiski un arī praktiski bieži tā notiek, ka, eksportējot uz Eiropu, galu galā tas var nonākt Krievijā. Un tad ir jautājums, vai es par to atbildu. Kā es varu zināt, ka mans partneris tālāk piegādes ķēdē neveiks kādu pārkāpumu un man par to nebūs atbildība?" pauda Ciguzis.
Lai izvairītos no šādām situācijām,
uzņēmumiem nepieciešama iekšējā sankciju kontroles sistēma un klientu, sadarbības partneru un piegāžu ķēžu izpēte.
Klientu vētīšana ir aktuāla arī komercbankām, kas pēdējos divos gados pastiprināti uzrauga to klientu darījumus ar trešajām valstīm, caur kurām nereti eksportētāji, izmantojot dažās shēmas, apiet sankcijas. Par sankciju apiešanas shēmām caur trešajām valstīm, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju, Latvijas Radio vēstīja radījumā "Atvērtie faili".
Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis pastāstīja, ka pēc komercbanku maksājumu analīzes var secināt, ka, sākoties Krievijas pilna mēroga karadarbībai Ukrainā, ievērojami samazinājās maksājumi uz Krieviju. Vairākas bankas pieņēma lēmumu vispār neizpildīt nekādus maksājumus ar agresorvalsti.
"Tajā pašā laikā mēs redzējām, ka palielinās maksājumi uz tām valstīm, kur mēs redzējām arī eksporta un importa palielinājumu. Tā pati Kazahstāna, Azerbaidžāna, arī Apvienotie Arābu Emirāti. Mēs redzam, ka palielinās transakciju plūsma. Līdz ar to tur ir sava veida korelācija starp šiem importa un eksporta datiem un arī transakciju plūsmu palielinājumiem. Bet uzreiz jāsaka, ka tas palielinājums neaizstāj to samazinājumu, kas bija uz Krieviju. Tas ir daudz, daudz mazāk. Tiklīdz mēs pamanījām šo palielinājumu, mēs tikāmies ar finanšu sektoru un norādījām uz šiem sankciju apiešanas riskiem," pastāstīja Markovskis.
Bankas tiek galā ar darījumu izvērtēšanu
Latvijas Bankas pārstāvis ir pārliecināts, ka komercbankas ar klientu darījumu izvērtēšanu tiek galā veiksmīgi.
"Kopumā es varu teikt, ka finanšu sektors tiek labi galā ar sankciju piemērošanu.
Mūsu banku sistēma pēdējos gados ir būtiski pilnveidojusies, un tas arī ir viens no rādītājiem, kāpēc bankas labāk spēj identificēt šos sankciju apiešanas gadījumus un par tiem ziņot," sacīja Markovskis.
Komercbanku ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem saņem un izvērtē Finanšu izlūkošanas dienests (FID). FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs uzsvēra, ka komercbanku spēja konstatēt aizdomīgus darījumus ir pozitīva un par to liecina arī statistika.
"2022. gadā saņēmām 281 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem par to, ka varētu būt apietas sankcijas. Un aktuālā informācija par 2023. gadu ir ar pieaugošu tendenci. Tātad redzējām 510 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu," pastāstīja Iļjenkovs.
Tātad ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem pieauga par aptuveni 80%.
Vērtē aizdomas un ziņo izmeklējošām iestādēm
Tiesa, ne katrs aizdomīgais darījums nozīmē, ka notikusi sankciju pārkāpšana, bet katru no šiem gadījumiem FID padziļināti vērtē.
"Tad par tiem tālāk, analizējot šos gadījumus, mēs vai nu informējam VID Muitas pārvaldi, lai šīs iestādes kolēģi var pievērst pastiprinātu uzmanību tiem komersantiem, par kuriem mēs esam ziņojuši. Vai arī, ja mums jau ir pamatotas aizdomas un savākta pietiekama informācija, mēs nododam informāciju iespējamai kriminālprocesa uzsākšanai VID Nodokļu un muitas pārvaldē vai Valsts drošības dienestam. Ar Valsts drošības dienestu mēs gan sadarbojamies tieši finanšu sankciju pārkāpšanas gadījumos, kur ir nianses to pārkāpšanā atšķirībā no preču eksporta un importa aizliegumiem. Tur tās sankcijas ir cita veida, līdz ar to arī apiešanas metodes atšķiras," pastāstīja Iļjenkovs.
Valsts drošības dienestā (VDD) Latvijas Radio informēja, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā iestāde kopumā sākusi 14 kriminālprocesus uz aizdomu pamata par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. No tiem trīs kriminālprocesi ir saistīti ar preču eksportu.
Dienests šajos kriminālprocesos veic izmeklēšanu uz aizdomu pamata par preču neatļautu eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju, sankciju apiešanai kā starpniekvalsti izmantojot Kirgizstānu, Kazahstānu vai Ķīnu. Minētajos kriminālprocesos patlaban norisinās izmeklēšana, tādēļ VDD no plašākiem komentāriem atturas un arī nemin konkrētus uzņēmumus, kuru darbību analizējis.
Sadarbība sankciju izmeklēšanā uzlabojas
Kā eksporta pieaugumu uz trešajām valstīm un līdz ar to arī lielāku sankciju apiešanas risku vērtē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība)?
"Protams, mēs monitorējam. Un tālāk pēc manām sarunām ar dienestiem, kas to dara, mēs saņemam pozitīvas atsauksmes no partnervalstu institūciju sadarbības, ka tur tiešām nav jūtami signāli, ka viņi censtos kaut kādā veidā nomaskēt vai noslēpt kaut ko. Viņi tiešām ir vērsti uz sadarbību. Tas ir arī viņu interesēs veicināt savas valsts attīstību un savas valsts produktu nonākšanu Eiropas tirgū vai tālāk, izmantojot mūsu infrastruktūru, nevis atbalstīt Krievijas ekonomiku, zinot, ja tas tā notiks, tad sadarbība ar mums viņiem tajā brīdī kļūs apgrūtinoša un, visticamāk, beigsies, jo arī mums ir savas robežas," sacīja ministrs.
Latvijas Radio gan Ārlietu ministrijā, gan VID Nodokļu un muitas policijā noskaidroja, ka patiesi – diplomātiskās sarunas ar trešo valstu amatpersonām nesušas augļus un sadarbība sankciju krimināllietu izmeklēšanā uzlabojas.
