Pētījumiem būs pieejami kopumā vairāk nekā 39,31 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 33 414 484 eiro, bet valsts budžeta un privātais līdzfinansējums attiecīgi 4 326 320 un 1 570 354 eiro apmērā.
Tādējādi līdz 2029. gadam plānots atbalstīt vismaz 165 zinātņu doktorus.
Pēcdoktorantūras pētījumu finansējuma saņēmējs būs Latvijas Zinātnes padome (LZP), kas organizēs projektu konkursus, projektu izvērtēšanai piesaistīs starptautiskus ekspertus un slēgs līgumus ar zinātniskajām institūcijām par finansējuma piešķiršanu.
Pētniecības pieteikumus varēs iesniegt zinātniskās institūcijas un Latvijā reģistrēti komersanti, kas nodibina darba tiesiskās attiecības ar pēcdoktorantu un nodrošina jaunajam pētniekam pieeju savai infrastruktūrai, materiāliem un cilvēkresursiem.
Vienam pētniecības pieteikumam maksimāli pieejamais finansējums būs 191 700 eiro, ietverot pēcdoktoranta atalgojumu un izdevumus pētniecībai, mācībām un tīklošanās pasākumiem, kā arī zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas šo pētniecības projektu koordinēšanai.
"Doktora grādu ieguvušajiem zinātniekiem ir nepieciešams sniegt atbalstu karjeras uzsākšanai zinātniskajās institūcijās vai kvalifikācijai atbilstošas zināšanu ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs, jo pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj pretendēt uz LZP grantiem vai ES finansējumu un veidojas riski jauno zinātnieku aizplūšanai no nozares," pamatojusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Latvijā 2019. gadā bija kopumā 7765 zinātņu doktori, tostarp 5481 jeb 70,6 % vecumā līdz 69 gadiem. Doktora grāda ieguvēji Latvijā veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 1,1%.
"Zinātņu doktoru skaits Latvijā šobrīd ir 2–2,5 reizes mazāk nekā nepieciešams pilnvērtīgai ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem," norādījusi ministrija.
