Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") informēja, ka Iekšlietu ministrija līdz maija beigām iesniegs valdībā grozījumus likumā, lai definētu, kas ir patvertne, un atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.
Savukārt Ekonomikas ministrija līdz šā gada novembra beigām izstrādās būvnormatīvus patvertņu izveidei.
"Labi apzinos, ka tas prasīs zināmu laiku, visticamāk, ne tik ātri, jo likumprojektam būs debates Saeimā," atzina Kozlovskis.
Tādēļ valdība lēmusi rīkoties ātrāk – Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām institūcijām līdz 1. martam sagatavos kritērijus jeb vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai. "Tās tiešām būtu vietas, kurās var patverties," piebilda Kozlovskis.
Latvijā ir ap 29 tūkstošiem šādu ēku, kuras varētu pielāgot vietai, kur patverties apdraudējumu gadījumā.
Tāpat Iekšlietu, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdz 1. maijam sagatavos iespējamo finansiālo atbalstu šādu iniciatīvu veicināšanai.
"Mēs te runājam par brīvprātību. Nevaram pašlaik, kamēr nav normatīvu, to uzlikt par pienākumu, bet, lai šī situācija virzītos uz priekšu, ir uzdots vērtēt iespējamo valsts atbalstu, lai šādas iniciatīvas [ēku pielāgošanu] veicinātu," norādīja Kozlovskis.
Ministrs pauda cerību, ka šā gada otrajā pusē šādas vietas jau varētu apzināt, kamēr likumprojekts vēl tiek skatīts Saeimā, neprognozējot, kad to varētu pieņemt galīgajā lasījumā.
Pēc likuma pieņemšanas atbildīgajām institūcijām būs jāapzina un jānovērtē iespējas ierīkot patvertnes valsts un pašvaldību īpašumos, sabiedriskajās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas atrodas pilsētu teritorijās, informēja Iekšlietu ministrijā.
Patvertņu jautājums aktualizēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, it īpaši, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā.
