Jūrmalas Majoru vidusskolā kopš gada sākuma 7., 8., 10, un 11. klases nevar mācīties ģeogrāfiju, jo nav, kas to pasniedz. Skolas direktore neatlaidīgi meklē, kas vietu aizpildītu, bet visai nesekmīgi. Arī bioloģijas skolotāja vieta kopš mācību gada sākuma bija tukša, taču pagājušā nedēļā atrasta studente, kas pasniegs priekšmetu.
"Bet nu situācija jau ir tāda, ka man arī studenti pasaka, ka viņiem strādāt varbūt apkalpojošā sfērā, restorānos kā apkalpojošam personālam ir izdevīgāk, nekā strādāt skolā par skolotāju," atzina Jūrmalas Majoru vidusskolas direktore Ilze Ose.
Jūrmalas pilsētas mājaslapā patlaban ir atrodamas 15 vispārizglītojošo skolu pedagogu vakances. Taču pavisam valstī trūkst 230 skolotāju pamatskolas un 110 vidusskolas posmā.
Visvairāk trūkst latviešu valodas un matemātikas skolotāju. Vislielākais pedagogu trūkums ir Rīgā un Jūrmalā.
"Lielā mērā vakanču skaita palielinājums bija saistīts ar to, ka šajā mācību gadā skolām bija jānodrošina pedagogu sabalansētā slodze. Tas nozīmē, ka mazinājās kontaktstundu skaits, ko pedagogs drīkst strādāt, un vairāk palielinājās par papildu darbu apmaksāto stundu skaits," klāstīja Rīgas domes Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Pedagogi no šī mācību gada drīkst strādāt līdz 40 stundām nedēļā, un mācību kontaktstundas nedrīkst būt vairāk par 65%. Tāpēc skolās radās dažu mācību stundu iztrūkums atsevišķos priekšmetos, jo pēc izmaiņām kontaktstundu apjomu esošie skolotāji nevarēja nosegt. Piemēram, Rīgas Pļavnieku pamatskolā nācās darbā pieņemt vēl astoņus skolotājus. Taču izmaiņas nāk par labu pašiem skolotājiem.
"Pedagogam ir jāsamaksā par viņa darbu pilnā apmērā, arī par papildu pienākumiem, ļoti daudz skolotāju strādā gan pie gatavošanās, pie rakstu darbu labošanas," piebilda Pēterkopa.
Saskaitot nenosegto mācību stundu skaitu, Rīgā trūkst 100 pedagogu. Galvaspilsētā šajā mācību gadā skolotāju trūkuma problēma ir lielāka nekā pagājušajā.
Bet ko darīt lietas labā? Pašvaldības var dažādi apmaksāt pedagogu virsstundas, bet izmaiņas ieviestas, lai galvenokārt pedagogiem nebūtu pārslodze. Skolotāju deficītu risināt varētu skolu tīkla sakārtošana, kā arī atalgojuma paaugstināšana. Izglītības ministrijā pauda, ka pašvaldībās skolotājus piesaista, piemēram, ar dzīvesvietas nodrošināšanu un transporta izdevumu segšanu. Piemēram, Rīga finansē pedagogu pārkvalificēšanos citu priekšmetu mācīšanā un kursus pedagoģijā.