Finanšu izlūkošanas dienestam būs tiesības noteikt ES sankciju izņēmumus

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) būs Latvijā kompetentā iestāde visu Eiropas Savienības (ES) regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtajā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Likumprojektu atbalstīja 83 deputāti.

Likumprojekta autori skaidroja, ka līdz 2022. gada sākumam Latvijā ES tiesību aktos pieļautie izņēmumi no sankcijām tika piemēroti salīdzinoši reti un ārkārtīgi šaurā jautājumu lokā, visbiežāk pieļaujot vienu maksājuma veikšanu līgumattiecību izbeigšanai.

Pirms ES 2022. gadā noteica plašas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, ievērojot salīdzinoši limitēto izņēmumu un atļauju klāstu, Latvijā pastāvošā sistēma ar atsevišķām iestādēm nepieciešamo lēmumu pieņemšanai bija pilnībā piemērota spēkā esošo sankciju ieviešanai.

Pēc 2022. gada februāra jaunu ES sankciju noteikšanas ātrums un apjoms neizbēgami radījis nepieciešamību paredzēt jaunas iespējas piemērot izņēmumus no sankcijām un piešķirt atļaujas iesaldēto resursu atbrīvošanai.

Līdz šim Latvijā nacionālā līmenī nav noteikta neviena iestāde, kuras kompetencē ietilptu atļauju sniegšana par izņēmumu piemērošanu.

Likumprojekts paredz noteikt FID kā kompetento iestādi visu ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi.

Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde – FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju ieviešanu ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, kas lemtu par jautājumiem, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.

Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu,

tas ir, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām u.c.

Jaunās FID funkcijas ir pilnībā juridiski un strukturāli nodalītas no FID pamatfunkciju izpildes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, saskaņā ar ko FID ir neatkarīga un autonoma iestāde, un kā ietvaros iegūto informāciju FID drīkst izmantot tikai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētajam.

FID nepieciešamās papildu amata vietas tiks nodrošinātas, nepalielinot Iekšlietu ministrijai noteikto kopējo amata vietu skaitu, bet samazinot budžeta apakšprogrammā "Valsts policija" plānoto amata vietu skaitu par 19 amata vietām.

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti