Ātri brauc, strauji pagriežas un nobremzē pēdējā brīdī. Rīgas ielās manīti arī pārgalvīgi jaunieši, kuri uz elektroskrejriteņa brauc divatā. Uzrunātie ārsti slimnīcās norāda, ka situācija ar cietušajiem kļūst arvien smagāka.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš pastāstīja, ka šajā vasarā vidēji dienā slimnīcā uzņemti 7–10 pacienti, kas guvuši traumas, braucot ar elektroskrejriteni: "Kādreiz trīs četri pieci nedēļā ir tādi, kas ir jāstacionē un jāoperē."
Pacienti nereti slēpj, kā traumu guvuši
Kopš pavasara uz elektroskrejriteņiem traumas guvuši aptuveni 400 cilvēku. Tas ir vismaz par piektdaļu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, norādīja Zariņš: "Nomas skrejriteņi mums stabili ieņem kādus 10% no visām traumām. Tas ir ļoti liels skaits."
Ārsts arī novēro, ka daudzi cietušie neatzīst, ka traumu guvuši, braucot ar elektroskrejriteni.
"Zinot, ka tas tagad tomēr ir transportlīdzeklis. Braucot dzērumā ar šo iekārtu, gūstot citādā veidā traumu – tomēr tā ir cita atbildība, tā ir izmeklēšana un tā tālāk.
Pacientu, kas ir traumējušies un atklāti pasaka to, ka viņi ir ieguvuši traumu, braucot ar skrejriteni, ir gandrīz vai mazākā daļa," norādīja ārsts.
Nelaimes gadījuma detaļas mēģina slēpt arī nepilngadīgie. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) šovasar trīs mēnešos ārstējās 24 pacienti, kuri atzinuši, ka trauma gūta, braucot ar elektroskrejriteni. Pērn vasaras oficiālie skaitļi ir vismaz divreiz lielāki.
BKUS ķirurgs Jānis Upenieks pieļāva, ka arī šovasar patiesais šādā veidā gūto traumu skaits droši vien ir lielāks: "Šie cipari ir aisberga redzamā daļa. Nevis vienkārši nokrita, bet nokrita no skūtera vai elektroskūtera. Ja viņam ir 13 gadu un viņš kaut kur ir dzirdējis, ka to [braukt ar elektroskrejriteni] drīkst darīt tikai no 14 gadiem, tad loģiski – viņš izvēlēsies neteikt, ka to ir darījis."
Nomas elektroskrejriteņu pieejamība Latvijas pilsētās šogad palielinājusies. Tos var izmantot, piemēram, arī Tukumā un Jēkabpilī. Savukārt Cēsīs tie parādījās vien jūlija otrajā pusē. Lai gan šajā pilsētā elektroskrejriteņus jaunieši aktīvi lieto, traumu skaita pieaugumu mediķi nenovēro, norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Brigāžu atbalsta centra "Cēsis" galvenā ārsta palīdze Ilga Čimoka:
"Mums varbūt ir vairāk vietu pilsētā. Tā satiksme nav tik ļoti intensīva. NMPD Cēsu brigādes ir apkalpojušas izsaukumus, kur cietušais guvis traumu, braucot uz skrejriteņa, bet tās nav bijušas dzīvību apdraudošas, pagaidām nebūtiskas."
Elektroskrejriteņu vadīšana – tikai ar tiesībām
Šogad astoņos mēnešos reģistrēti 290 ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīts elektroskrejritenis. Tas ir vismaz par 30 mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šogad arī par aptuveni 30 personām cieta mazāk. Tādi ir Valsts policijas dati. Lai gan skaitļi liecina par labu tendenci, likumsargi uzsver, ka problēma ir ļoti nopietna.
Valsts policijas pārstāvis Arturs Smilga sacīja, ka likumsargi arvien biežāk pārbauda, vai elektroskrejriteņu vadītāji pārvietojas skaidrā prātā: "Par pagājušo gadu – gandrīz katrs trešais negadījums, ko mēs saņēmām no slimnīcas, bija saistīts ar alkohola lietošanu.
Šī ir problēma. Tāpēc arī strādājam, vairāk pievēršot uzmanību elektroskrejriteņu vadītājiem. Vairāk veicam alkohola pārbaudes."
Savukārt elektroskrejriteni par drošu rīku uzskata kāds Rīgā sastaptais braucējs:
"Skūteris ir lieliska lieta. Es par tikai. Ja jūs pārvietosieties, jums arī kaut kas var uzkrist virsū, jūs varat sasisties, jums var uzbraukt idiots ar velosipēdu. Es domāju, ka velosipēds uz ietves ir vēl bīstamāka lieta."
Jāņem vērā, ka no 1. septembra ar elektroskrejriteni drīkst braukt tikai ar velosipēda vai jebkuras citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
Pirmajās dienās policija fiksējusi 14 pārkāpējus, kuriem tiesību nebija. Vairums no viņiem bija pilngadīgie.
Desmit gadījumos likumsargi izteica brīdinājumu, bet četros piemēroja naudas sodu. Valsts policijā norādīja, ka kontrole jāveic arī uzņēmumiem, kas pakalpojumu piedāvā.
Latvijas Radio sazinājās ar uzņēmumu "Bolt", kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas piedāvā iespēju pārvietoties ar elektroskrejriteņiem. Kā sistēma darbojas un kā viņi pārliecinās, ka lietotājam ir tiesības, uzņēmumā atbildēja izvairīgi, norādot, ka galīgo lēmumu pieņem varas iestādes, no kurām patlaban gaida detalizētus norādījumus par tālāko rīcības plānu.
Izmēģinot pāris lietotnes, Latvijas Radio novēroja, ka uzņēmumi vadītāja tiesības neprasa uzrādīt.
