"Nezināmā Rēzekne" – nosaukums, aiz kura stāv cilvēki un procesi. Domubiedru grupa, kas aicina domāt kritiski un lūkoties apkārt, arvien kopā atklājot ko vēl nezināmu un saistošu. Šāds nosaukums dots arī mājaslapai un sociālo tīklu profilam, kurā regulāri tiek publicēti interesanti fakti par pilsētu, kā arī informācija par plānotajām vai notikušajām aktivitātēm.
Hidroģeoloģe, Rāznas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Regīna Indriķe stāstīja, ka viņa ar "Nezināmo Rēzekni" iepazinusies, nejauši pamanot ziņu par pārgājieniem pa ūdens industriālā mantojuma vietām Rēzeknē. "Nu jau ilgāku laiku esmu tajā iekšā, jo "Nezināmā Rēzekne" nav tikai pārgājieni.
Tie ir cilvēki, kurus vieno vēlme iepazīt, vēlme dalīties atmiņās un savās zināšanās par vēsturi, kultūru, dabu un citām vērtībām. Tā ir vēlme parādīt otram vietas un lietas, kam ikdienā bieži paiets garām," sacīja Indriķe.
"Vilcējspēks, neapšaubāmi, ir Andris, un paldies viņam par iniciatīvas uzturēšanu. Andra iedvesmoti un iedrošināti iesaistās arī citi. Mēs esam dažāda vecuma, profesiju un interešu pārstāvji, līdz ar to uz vienu un to pašu lietu vai notikumu raugāmies katrs no sava skatu punkta. Viens otru papildinām, diskutējam."
Viss sācies ar uzrakstu "Saimniecības preces"
Viss sācies pirms pāris gadiem, kad Andris Uškāns sācis vairāk iedziļināties tieši Rēzeknes pilsētvides vēsturē, arvien atklājot kādas interesantas vēsturiskas detaļas pilsētvidē.
"Uz Atbrīvošanas alejas ir māja, kurai rekonstrukcijas rezultātā atklāja uzrakstu "Saimniecības preces", kas būtu tāds Rēzeknē vienīgais. Tā vietā, lai uzrakstu iekonservētu, to nokasīja nost. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs šo visu vispār darām.
Mēs cenšamies runāt ar cilvēkiem un stāstīt viņiem, kāpēc kaut kas ir vērtība, kam pievērst uzmanību. Kāpēc ir labāk censties nelikt plastikāta logus, ja tev ir smuka koka māja," skaidroja Andris.
Iniciatīvas "Nezināmā Rēzekne" profilam "Facebook" lapā šobrīd seko divi ar pusi tūkstoši cilvēku. Andris atklāja, ka aktīvo ekskursiju dalībnieku skaits ir padsmit cilvēku, kas ir arī optimāls, lai veidotu pilnvērtīgu organizatoru un dalībnieku dialogu.
"Tie cilvēki, kas ar mums ir bijuši ekspedīcijās, ekskursijās, pārgājienos, ap 30 cilvēkiem varētu būt tādi, kas ir bijuši vismaz divas reizes. Kopā pāri par 60 cilvēkiem. Tie, kas iet gandrīz katru reizi, varētu būt desmit, padsmit cilvēki. Jau veidojas tā cilvēku grupa, kurus interesē tā vide, kurā mēs dzīvojam, kas mums ir apkārt. Man vienmēr ir ļoti liels prieks, kad atnāk jauni cilvēki, tie, kuri vēl nav bijuši. Cilvēki pavelkas un tad, kad cilvēki ir ieinteresēti, tas nozīmē, ka viņi ir šeit, lai iegūtu jaunas zināšanas un nodotu tās arī tālāk. Tas ir forši, un mēs gribam, lai šādu cilvēku ir vairāk," sacīja Andris.
Bez pārgājieniem rīko arī bezmaksas lekciju ciklu
Andris arī uzsvēra, ka primārais šajā kustībā tomēr nav konkrēta vieta, bet gan jebkura vide mums apkārt, kuru viņi aicina izzināt un izprast. No maija katru nedēļu interesenti tika aicināti doties pārgājienos pa Rēzekni, regulāro gājienu ciklu plānots organizēt arī nākamgad. Savukārt šobrīd interesentiem tiek piedāvāts bezmaksas lekciju cikls, kurās savas jomas pētnieki dalīsies savās zināšanās.
Pats Andris 28. oktobrī stāstīs par kartogrāfijas vēsturi jeb to, kāpēc senajās kartēs nav Rāznas ezera, bet Rēzekne ar Ludzu mainās vietām.
"Būtībā tas, ko es stāstīšu, būs par to, ko mēs zinām par to, kā radās kartogrāfija, – kad cilvēki sāka zīmēt kartes, kā viņi tās zīmēja, kā cilvēki noteica, kur kas atrodas, kā iezīmēt, un tā tālāk. Kā kartes kļuva arvien precīzākas un precīzākas. Tam ir diezgan konkrēti iemesli. Skatīsimies, kā tā Rēzekne ar Ludzu tur danco viena apkārt otrai, un vienā kartē kartogrāfs vispār ir iezīmējis divas Ludzas. Man ir svarīgi, lai cilvēki iemācās domāt zinātniski un kritiski," skaidroja Andris.
Savukārt latgaliešu apģērbu pētniece Ieva Pīgozne stāstīs par to, kā vispār var pētīt apģērbu un kā ir radušies esošie priekšstati par latgaliešu apģērbu. Tas līdz šim esot pētīts gana maz. "Apģērbs jau ir tāda ļoti daudzpusīga joma vai arī daudzu jomu saskare, jo tur parādās gan tehnoloģijas, gan mode, tirdzniecības tīkls un cilvēku pašu prasmes un gaume, un finansiālās iespējas, un morāles principi. Caur apģērbu var atklāt ļoti daudz par sabiedrību, kura šo apģērbu valkā," skaidroja Pīgozne.
Viņai gan nav bijusi iespēja piedalīties Andra organizētajās ekskursijās, tomēr viņa sekojusi tām līdzi un uzskata, ka organizētie pasākumi izdevušies brīnišķīgi un intelektuāli augstā līmenī. Viņa pieļauj, ka citās Latvijas pilsētās nekas līdzīgs pat netiek veidots.
"Man ir liels prieks skatīties, kā tas viss attīstās, un es saprotu, ka Andrim Uškānam plāni ir lieli, un viņš ar tādu absolūti pašaizliedzīgu lokālpatriotismu un entuziasmu to visu dara. Kamēr vien viņam pietiks spēka, tā attīstība būs arvien lielāka," sacīja Pīgozne.
"Nezināmās Rēzeknes" rudens lekciju cikls sāksies jau sestdien, 7. oktobrī, un līdz šī gada 4. novembrim ik sestdienu pulksten 13.00 Rēzeknes Mākslas namā interesentiem būs iespējams dzirdēt lekcijas par dažādām interesantām tēmām. Šīs dienas lekciju vadīs vēstures doktors un zemes reformas Latgalē pētnieks Vladislavs Malahovskis, atklājot, kā dzīvoja un saimniekoja mūsu senči sādžās.
