Arī lielāko interneta portālu "Delfi.lv" un "Lsm.lv" redaktori piekrīt – ziņas par un ap diasporu ir fragmentāras, lai gan apjoma ziņā šī sabiedrības daļa pielīdzināma piektajam Latvijas novadam. Kāpēc tā? Vai diasporā nav stāstīšanas vērtu notikumu un stāstu? Varbūt Latvijas medijus diaspora ne pārāk interesē? Vai arī šie stāsti nenokļūst medijos kāda cita iemesla dēļ? Atbildes uz jautājumiem eksperti meklēja diskusijā "Kā organizācijas un Latvijas mediji sasniedz diasporu?" Tā bija viena no trīs tēmām forumā "Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?", kas notika aizvadītajā nedēļā.
Tāpat kā dati par to, cik tad īsti ir liela Latvijas diaspora, ir visai aptuveni un atšķirīgi, arī aplēses, cik lielu diasporu sasniedz Latvijas lielākie interneta mediji, ir ļoti aptuvenas.
"Lsm.lv" redaktore Marta Cerava norāda, ka aptuveni 10% no portāla kopīgās auditorijas ir auditorija ārpus Latvijas, taču tā arī varētu būt jebkāda starptautiskā auditorija, kas interesējas par notikumiem Latvijā, ne tikai Latvijas diaspora. Precīzus skaitļus nosaukt nevar arī "Delfi.lv" redaktors Filips Lastovskis, bet tendence varētu būt tāda, ka ik mēnesi līdz piektdaļai no auditorijas ir cilvēki, kas saturu patērē ārpus Latvijas. Un lielākoties tā ir krieviski runājošā auditorija. "Tie ir cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Kazahstānas, no šī reģiona valstīm. Tas ir viens bloks. Otrs bloks ir trimdas latvieši un arī citu tautību cilvēki, primāri no Lielbritānijas, Norvēģijā ir ļoti daudzi, arī Zviedrijā, Vācijā, Igaunijā," norāda F. Lastovskis un piebilst, ka četru gadu laikā to cilvēku skaits, kas portāla saturu patērē ārpus Latvijas, ir sarucis, un viens no iemesliem ir tas, ka Baltkrievijā un Krievijā liek šķēršļus, lai piekļūtu šādam saturam.
