Kuras mācību iestādes Latvijā tikai formāli piesaista ārvalstu studentus, bet patiesībā nodarbojas ar imigrācijas biznesu? Un kādēļ atbildīgās iestādes to jau vairākus gadus pieļauj?
ĪSUMĀ:
- Starp Latvijas augstskolām RTU mācās visvairāk ārzemju studentu.
- Latvijā kopumā visvairāk ārvalstu studentu atbrauc no Indijas – 2667.
- Četras mācību iestādes, iespējams, nepietiekami izvērtē studentu angļu valodas prasmes.
- Sešas augstskolas atzīst "Duolingo" sertifikātu; "Turībā" dubultā pārbaude.
- ĀM: Nepilnvērtīga potenciālo studentu izvērtēšana – vairāku gadu problēma.
- Pērn vēstniecības noraidīja 624 mācību vīzas, un tas ir 15% gadījumu.
- Lai arī situācija uzlabojas, tas joprojām ir augsts rādītājs, norāda ĀM.
- Valsts robežsardze kopš 2019. gada atcēlusi 162 mācību vīzas. Šogad līdz aprīlim – 28.
- IZM atzīst: Notiek ļoti negodprātīga prakse – ienesīgs nelegālās imigrācijas bizness.
Atbrauc ar lieliem mērķiem, bet mācībās iet grūti
Ir aprīļa rīts, un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā Latvijas Radio satiek jaunieti no Indijas – Jogešs Šarma mācās Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātē.
"Es pabeidzu bakalauru Biznesa vadības programmā un tagad turpinu ar maģistra programmu biznesa informātikā. Nu, daudz par IT un tamlīdzīgi," stāsta Šarma.
24 gadus vecais Jogešs Latvijā dzīvo apmēram četrus gadus.
"Pabeidzu skolu – 12 klases. Man bija interese mācīties ārpus Indijas, protams, jo ārpus Indijas izglītība ir laba! Vēl arī man papildus būs prasmes, ko var iegūt, tāpēc iedomājos par Eiropu. Un pēc tam iedomājos par Latviju, jo te mācību maksa ir nedaudz lētāka nekā citās valstīs, piemēram, Francijā vai Zviedrijā."
Viņš internetā izpētījis augstskolu piedāvājumu un nolēmis, ka grib studēt RTU. Jogešs vērsās pie uzņēmuma, kas palīdz iestāties ārvalstu skolās.
'"Mums Indijā ir konsultanti, kuri palīdz cilvēkiem mācīties ārpus Indijas. Kad es izvēlējos Latviju, pēc tam es aizgāju pie viņiem. Es viņiem vaicāju, kā viņi man var palīdzēt pieteikties tajā universitātē, jo man pašam nebija zināms, kā to visu izdarīt. Viņi to izdarīja manā vietā, piemēram, pieteica mani universitātē, pēc tam iesniedza visus manus dokumentus un pēc tam [palīdzēja] apmaksāt mācību maksu, [palīdzēja] parakstīt līgumus un to visu. Tas bija sarežģīts process, bet viņi palīdzēja, tāpēc nebija tik sarežģīti."
Pagāja apmēram trīs mēneši, līdz viņš saņēma ieceļošanas atļauju – vīzu. Pirms tam bija jākārto iestājpārbaudījumi un attālinātā intervijā jāpārliecina RTU, ka patiešām grib studēt.
"Bija jāzina arī par Latviju, protams, jo viņi intervijā prasa daudz jautājumus. Piemēram, kāpēc tu esi izvēlējies Latviju? Kāpēc tieši to universitāti? Kāpēc tieši to kursu? Ko tu zini par Latviju? Protams, man bija visam jāiet cauri internetā un viss jāpaskatās."
Pēc ierašanās Latvijā Jogešam vajadzēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Latviešu valodu viņš apguva pašmācības ceļā.
"Mani konsultanti Indijā teica, ka, ja tu gribi braukt uz Latviju un kaut ko darīt vai atrast labu darbu, tad droši vien tev ir vajadzīgs mācīties latviešu valodu. Tāpēc arī mācību procesā, RTU procesā, tad es caur "Youtube" sāku mācīties latviešu valodu. Man liekas, ka apmēram gada laikā man bija [apgūts] pamata līmenis."
Patlaban paralēli mācībām viņš strādā uzņēmumā par pārdošanas vadītāju.
"Man nav tādas domāšanas, ka es negribu fokusēties uz universitāti, bet tikai uz darbu, nē!"
Vaicāts, vai viņš ir dzirdējis par citiem ārvalstu studentiem, kas Latvijā ierodas ar mērķi studēt, bet šeit to patiesībā nedara, Jogešs saka: "Pa laikam jā! Bet tur ir daudzas individuālas situācijas katru reizi, jo kādreiz ir tā, ka cilvēki atbrauc šeit ar lieliem mērķiem un ambīcijām, bet viņiem mācībās šeit iet grūti vai nevar neko nopelnīt. Un viņiem motivācija iet uz leju. Bet es neesmu daudz [tādu gadījumu] dzirdējis."
Jogešs stāsta, ka ir studenti, kas šādos gadījumos mēģina mainīt augstskolu, meklē mācību vietas, kur mazāk būtu jāiet uz lekcijām. Viņš ir arī dzirdējis, ka ir skolas, kurās ir vieglāk iestāties, bet tās nav lielās universitātes.
"Es neesmu redzējis indiešus, kuri atbrauktu uz mazām iestādēm mācīties, jo viņiem ir grūti dabūt vīzu. Lielākā daļa indiešu nāk uz RTU," saka RTU students.
Starp visām Latvijas augstskolām RTU mācās visvairāk ārzemju studentu. Lielākā daļa ir Indijas pilsoņi. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, tādu ir 1230.
Arī Latvijā kopumā visvairāk ārvalstu studentu atbrauc no Indijas un viņu skaits sasniedz 2667. Tad seko studenti no Uzbekistānas, to ir 1271. Savukārt 700 studentu ir no Šrilankas un citām trešajām valstīm.
Pagājušā gada nogalē Latvijas augstskolās bija 10 653 ārvalstu studenti, kuri bez jau minētās RTU mācījās Rīgas Stradiņa universitātē, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, biznesa augstskolā "Turība", Latvijas Universitātē un citās.
Var iziet arī "Duolingo"
Lai studēt gribētāji no trešajām valstīm ierastos Latvijā, viņiem ir nepieciešamas ilgtermiņa vīzas. Tās izsniedz Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Ilgtermiņa vīzas pieteikumā trešo valstu pilsoņiem jānorāda ieceļošanas mērķis, kas studiju gadījumā ir mācības. Bet mācību vīzām var pieteikties ārvalstnieki, kuri saņem uzaicinājumu no izglītības iestādēm jeb kuri ir uzņemti augstskolā.
Neoficiālās sarunās stāsta, ka Latvijā ir četras mācību iestādes, kas uzņem trešo valstu pilsoņus, bet nepietiekami izvērtē studentu angļu valodas prasmes. Tās ir divas koledžas, kā arī divi mācību centri.
Lai pārliecinātos, vai ārvalstnieks bez labām angļu valodas zināšanām varētu mācīties kādā no šīm četrām iestādēm, Latvijas Radio kopā ar Jogešu Šarmu tās apzvana. Viņš piekrīt palīdzēt. Pa priekšu piezvanām "Hotel School" Viesnīcu biznesa koledžai.
Jogešs koledžas darbiniecei jautā, kā viņa draugs no Indijas varētu atbraukt uz Latviju.
Jogešs Šarma: Viņš grib mācīties jūsu skolā, bet viņš slikti runā angļu valodā. Vai jums ir kaut kādas programmas, kur var tikt bez ne tik laba angļu valodas līmeņa?
Administratore: Nē, diemžēl nē! Bet mums ir programmas, kurās var pieteikties bez ļoti augstām angļu valodas zināšanām.
Jogešs Šarma: Piemēram, kādas?
Administratore: Pieņemsim, "Hospitality Management (BTEC 4)"
Jogešs Šarma: Tur nevajag kaut kādu apliecību, ka cilvēkam ir angļu valodas zināšanas?
Administratore: Ir vajadzīgs angļu valodas sertifikāts, bet var iziet "Duolingo".
"Duolingo" ir mobilā lietotne, kurā interaktīvi var mācīties desmitiem dažādu pasaules tautu valodu. "Duolingo" izmanto vairāki miljoni lietotāju.
Aplikācija jeb lietotne piedāvā nokārtot arī tiešsaistes pārbaudi angļu valodā. Tests jāpilda stundu ar ieslēgtu videokameru un, ja ir sekmīgs rezultāts, tad lietotājs saņem sertifikātu.
"Duolingo" interneta mājaslapā teikts, ka šādu angļu valodas sertifikātu atzīst sešas Latvijas augstskolas – Ekonomikas un kultūras augstskola, Latvijas Mākslas akadēmija, RTU un tajā ietilpstošā Rīgas Biznesa skola, Transporta un sakaru institūts, kā arī biznesa augstskola "Turība".
Par to arī Latvijas Radio vaicā "Turības" valdes priekšsēdētājam Imantam Bergam, kurš saka: "Covid-19 laikā augstskolām bija iespēja pašām pārbaudīt reflektantu valodas zināšanas. Mēs izstrādājām sev eksaminācijas sistēmu. Beidzoties Covid-19, šī iespēja netika pagarināta. Tajā pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka var pieņemt starptautiskos valodas sertifikātus, tajā skaitā "Duolingo". Tas, ko mēs "Turībā" nolēmām, ka, jā, labi, mēs arī varam pieņemt "Duolingo", bet mēs arī turpinām šos cilvēkus eksaminēt paši."
Šī vasara būs pirmā, kad "Turība" pieņems arī "Duolingo" sertifikātus, bet par ārzemnieku zināšanām pārliecināsies arī pati. To, vai šādu dubulto pārbaudi veic pārējās piecas augstskolas, Latvijas Radio šī materiāla veidošanas laikā nepaguva noskaidrot.
Bet kā ar divām koledžām un pāris mācību centriem, kas jau minēti? Vai tie veic šādas papildu valodas pārbaudes?
"Hotel School" Viesnīcu biznesa koledža, kuras darbiniece sacīja, ka pieņem "Duolingo" sertifikātus, neko par vēl vienu angļu valodas eksāmenu neminēja. Tādēļ Latvijas Radio vēlas vairāk izpētīt, kā notiek ārvalstu studentu uzņemšana koledžā.
Tabula Nr. 1. "Hotel School" Viesnīcu biznesa koledžā studējošo skaits pēc valsts piederības:
"Mūsdienās karjeru var veidot jebkur pasaulē, tāpēc ir svarīgi iegūt izglītību, kura ne tikai sagatavo profesionālajām gaitām, bet arī ir starptautiski atzīta. Tieši tādu izglītību piedāvā "Hotel School" Viesnīcu biznesa koledža," – šis ir fragments no "Hotel School" Viesnīcu biznesa koledžas reklāmas, kas lepojas ar veiksmīgu darbību jau vairāk nekā desmit gadu garumā.
Koledža piedāvā augstākās izglītības studijas viesnīcu vadībā, biznesā un kulinārās mākslas vadībā, kā arī nodrošina profesionālās izglītības programmas. Mācību maksa trešo valstu pilsoņiem katrā no programmām ir 5000 eiro gadā. Koledža ir neliela. Piemēram, pērn tajā kopumā mācījās 60 studentu, no kuriem lielākā daļa jeb 40 bija ārzemnieki no tādām valstīm kā Kamerūna, Indija, Vjetnama, Šrilanka un citām.
Latvijas Radio noskaidroja, ka pērn katram trešajam ārvalstniekam, kas saņēma ielūgumu mācīties "Hotel School", atteica vīzu pieteikumu, bet vēl gadu iepriekš – vīzas neizsniedza vairāk nekā pusei.
Tas nozīmē, ka viņiem nebija vajadzīgo ceļošanas un izglītības dokumentu, lai saņemtu vīzu, nebija nokārtotas citas formalitātes vai arī – pretendenti intervijās ar vēstniecību darbiniekiem nebija gana zinoši par Latviju.
"Hotel School" atrodas Vecrīgā, vien simt metru attālumā no IZM. Darba dienas vidū Latvijas Radio ierodas koledžā. Visapkārt ir kluss. Var manīt vien dažas vietējās studentes. Latvijas Radio sastop studiju metodiķi Natašu Stoļarovu un viņai jautā, kā koledža piesaista ārvalstu studentus. "Īstenībā par šo jautājumu jums labāk jārunā ar Jūliju Pasnaku," saka Stoļarova un lūdz vērsties pie Jūlijas Pasnakas – koledžas direktores un valdes priekšsēdētājas.
Tabula Nr. 2. "Hotel School" Viesnīcu biznesa koledžā studējošo īpatsvars (%) pēc valsts piederības:
Pasnaka neatsaucas intervijai, taču e-pastā raksta, ka ārvalstniekiem iecienītākā ir īsā cikla augstākās izglītības programma "Viesmīlības pakalpojumu organizēšana". Lai to apgūtu, vajadzīgi nepilni divarpus gadi. Vaicāta, vai ierodas ārzemnieki arī ar sliktām angļu valodas zināšanām un kā pārbauda viņu valodas prasmes, Pasnaka rakstiskā atbildē norāda:
"Ārvalstu studentiem ir vismaz B2 angļu valodas līmenis. To apliecina starptautiski atzītas testēšanas institūcijas atzinums, kuru viņi iesniedz uzņemšanas posmā. Uzņemšanas komisijas darbinieki veic "Skype" intervijas ar reflektantiem, lai pārbaudītu viņu motivāciju studijām. Izglītojamiem profesionālās tālākizglītības programmās ir noteiktas zemākas prasības attiecībā uz angļu valodas zināšanām. Atsevišķos gadījumos šīs zināšanas ir patiesi zemas, kā tas ir ar izglītojamiem no Ukrainas, kurus koledža uzņem "Erasmus+" programmas ietvaros. Ar laiku viņu angļu valodas prasme progresē, par ko liecina arī atkārtotas testēšanas rezultāti."
Pasnaka stāsta, ka parasti ārvalstu studentiem ir labs apmeklējums pirmajā semestrī, bet otrajā semestrī, kad viņi sāk strādāt paralēli studijām, tas pasliktinās.
"Tas mēdz atspoguļoties arī uz studentu sekmēm. Ja studentam ir akadēmiskie parādi un viņš tos nenokārto līdz noteiktajam termiņam, viņu atskaita. Iekšējos kārtības noteikumos studējošajiem ir minēts studentu pienākums informēt koledžu par prombūtnes iemesliem. Ir studenti, kas to dara, iesniedzot ārsta izziņas vai rakstot citus skaidrojumus, bet ir arī tie, kas šos noteikumus neievēro un rezultātā tiek atskaitīti."
Latvijas Radio ar Jogešu Šarmu sazvana arī Rīgas Menedžmenta koledžu. Tās darbiniece saka, ka iestādē notiek programmu licencēšana, tādēļ studentus šobrīd neuzņem.
Tabula Nr. 3. Statistika par atteiktajām vīzām:
Pērn 40% no koledžas uzaicinātajiem trešo valstu pilsoņiem saņēma vīzu atteikumus. Tas rada jautājumus, vai izglītības iestādē ir pietiekami uzņemšanas kritēriji. Rīgas Menedžmenta koledžas direktors Oļegs Ņikadimovs uz Latvijas Radio jautājumiem atbild tikai rakstiski:
"Informējam, ka Rīgas Menedžmenta koledžā šobrīd netiek realizēta neviena īsā cikla profesionālā augstākās izglītības studiju programma un netiek piesaistīti ārvalstu vai Latvijas reflektanti, tāpēc nevaram sniegt detalizētas atbildes uz Jūsu jautājumiem."
Tāpat Latvijas Radio cenšas sazināties arī ar diviem mācību centriem. Viens no tiem ir Rīgas Starptautiskais mācību centrs, kas citstarp piedāvā apgūt dažādus, galvenokārt ar skaistumkopšanu saistītus kursus. Pagājušajā gadā iestāde ielūdza septiņus trešo valstu pilsoņus, bet vēstniecības vīzas izsniedza tikai vienam, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šo mācību centru atvēra uzņēmums "Ellada L", un tas lūdza nosūtīt jautājumus e-pastā, bet Latvijas Radio atbildes uz tiem tā arī nesaņēma.
Visbeidzot Latvijas Radio piezvana arī valodas centram "Pygmalion". Jogešs valodu centra darbiniecei jautā par vīzām un to, kā draugs varētu atbraukt uz Latviju, bet saņem atbildi, ka mācību centrs piedāvā kursus arī tiešsaistē. Kad Latvijas Radio sazinās atsevišķi, interviju ar "Pygmalion" valodas centra vadību tā arī neizdevās sarunāt.
Kaut arī neoficiālās sarunās stāsta, ka šīs četras mācību iestādes nepietiekami izvērtē topošo studentu angļu valodas prasmes, pārliecinošas atbildes no pašām iestādēm, kas pilnībā kliedētu šīs aizdomas, tā arī neiegūstu.
Jautājumus rada atteikto vīzu skaits šiem ārzemniekiem.
Ienesīgs nelegālās imigrācijas bizness
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajā departamentā apkopo informāciju par izsniegtajām vīzām Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa stāsta, ka jau vairākus gadus saskaras ar problēmu, ka ir izglītības iestādes, kas nepilnvērtīgi izvērtē potenciālos studentus. Kas vēstniecībām ļauj izdarīt šādus secinājumus?
"Tie ir nepilnīgi dokumenti, kas satur viltojuma pazīmes, arī izglītību apliecinoši dokumenti nereti rada šaubas. Otrs ir tas, ka studenti īsti nevar paskaidrot savu ieceļošanas mērķi.
Viņi neko nezina par Latviju bieži vien. Viņi neko nezina un nevar paskaidrot par izvēlēto augstskolu. Tāpat nereti ir acīmredzamas šaubas par studentu valodas prasmēm – kas ir patiesais dokumentu iesniedzējs? Teiksim, ir skaidrs, ka kāds mēģina šo interviju cita vietā kārtot ar labākām angļu valodas zināšanām," skaidro Saliņa.
Tāpat vēstniecības novēro, ka atsevišķu vīzu pretendentu vispārējās zināšanas ir vājas. "Tas galvenokārt liecina par to, ka ir mācību iestādes, kas ārkārtīgi nekritiski pieiet šo studentu atlasei – faktiski nav šīs atlases. Var pieteikties jebkurš students, kurš vēlas. Respektīvi, samaksā noteiktu mācību maksu, un tev sagatavo ielūgumu, tu it kā vari doties studēt uz Latviju."
Tabula Nr. 4. Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemto vīzu pieteikumu ar ieceļošanas mērķi "mācības" skaits 2019., 2022. un 2023. gadā:
Bet šādiem ceļot gribētājiem nākas atteikt vīzas. Pērn vēstniecības noraidīja 624 vīzas, un tas bija 15% gadījumu. Taču šī proporcija pirms pandēmijas bija vēl lielāka – Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs 2019. gadā atteica 1389 mācību vīzu pieteikumus, kas bija 32%. Kaut arī situācija uzlabojas, Konsulārā departamenta direktore Saliņa to joprojām vērtē kā pārāk augstu rādītāju.
"Skaidrs, ka tas kaut kādā veidā kavē jau visu to plūsmu neapšaubāmi. Jo kopējais šis studentu līmenis ir labāks, jo mūsu vēstniecības var ātrāk apstrādāt [pieteikumus] un nav nekādas aizkavēšanās. Protams, iespējams, ka tādi negodprātīgie studenti vai negodprātīgās augstskolas kavē augstskolu darbu, kas padara savu darbu labi un arī lielu resursu ir ieguldījušas," sacīja ĀM pārstāve.
Pērn procentuāli lielākais vīzu atteikumu skaits bija Latvijas pārstāvniecībā Indijā, kur tie bija 18%. Tur atteica 478 mācīties gribētājiem, bet pirms pandēmijas, 2019. gadā, mācību vīzu neizsniedza 43% no pretendentiem, kuri pieteicās Indijas vēstniecībā. Apvienotajos Arābu Emirātos vīzas atteica četriem cilvēkiem, kas bija 19%. Savukārt Uzbekistānā tie bija 98 atteikumi jeb 17% no kopējā skaita.
"Nereti ir arī gadījumi, kad students pie mums atnāk ar lieliski sakārtotiem dokumentiem, bet varbūt pēc tam tāpat izrādās, ka viņa ieceļošanas mērķis nav Latvija, tad, protams, ka tā būs pēc tam mūsu atbildība."
Bet arī jau izsniegtu mācību vīzu var anulēt. To visbiežāk dara Valsts robežsardze. Tās Imigrācijas kontroles nodaļas vadītājs Agnis Višņevskis atklāj, ka kopš 2019. gada ir atceltas 162 mācību vīzas. Šogad līdz aprīlim – 28.
"No tādām valstspiederībām, protams, visvairāk ir indiešu un vjetnamiešu, bet ir arī citas. Ir turki, šrilankieši – no dažādām valstīm," klāsta Višņevskis.
Šogad janvārī robežsardze vīzas anulēja kādai vjetnamiešu grupai.
"Mēs lidostā konstatējām, ka izglītības iestādes ir uzaicinājušas šāda veida grupas ar trešo valstu piederīgajiem, kas cenšas braukt it kā mācīties valodu. Bet tajā pašā laikā, veicot ar viņiem padziļinātu interviju, no viņiem nevarējām iegūt nekādu informāciju, ko tad viņi īsti grib darīt šeit. Un nebija arī iespējams principā sazināties nekādā valodā."
Vjetnamiešu grupā bija septiņi jauni vīrieši, no kuriem četri bija nepilngadīgi – sešpadsmit, septiņpadsmit gadu veci. Šai grupai neļāva ieceļot, jo, visticamāk, vjetnamieši neplānoja mācīties.
"Ir atsevišķi gadījumi, kad šie potenciālie studenti nevis dodas formēt uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi dokumentus, lai šeit studētu, bet viņi jau ieceļojot dodas ar Šengenas reisiem uz Vāciju, uz Franciju, lai ceļotu tālāk."
Taujāts, vai robežsardze seko līdzi tam, vai studenti, kas ierodas Latvijā, šeit tik tiešām mācās, Višņevskis saka: "Laiku pa laikam tiek veikti arī reidi sadarbībā ar citām iestādēm gan studentu viesnīcās, gan arī, sadarbojoties ar augstskolām, atsevišķi tiek meklēti šādi studenti, kuri jau vairs te nevar uzturēties, jo viņi nekārto dokumentus. Bet pārbaudīt, vai viņš sēž lekcijās, īsti nav mūsu pienākums."
Robežsardze par vjetnamiešu gadījumu informēja IZM. Tā aprīlī nosūtīja vēstuli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ar aicinājumu pilnveidot Imigrācijas likumu. IZM Augstākās izglītības Zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece saka:
"Mēs esam uzzinājuši, ka notiek arī ļoti negodprātīga prakse, kas nav nekāda īstu studentu piesaiste, bet ir kaut kas pavisam cits – ienesīgs nelegālās imigrācijas bizness, kur bieži vien nav runas par studijām, bet par mistiskiem kursiem,
kas notiek vienu stundu nedēļā vai varbūt dzīvē vispār nenotiek. Un zem šī izglītības aizsega tad tiek iegūtas vīzas un uzturēšanās atļaujas."
Jautāta, ja jau iepriekš šī problēma bija pamanīta, kāpēc nekas netika darīts vai netika darīts pietiekami, lai šodien par to nerunātu, IZM pārstāve saka: "Acīmredzot netika darīts pietiekami. Jā, bija atsevišķi signāli, un bija tādas labas prakses mēģinājumi to visu sakārtot, bet mēs redzam, ka šobrīd ar to nav pietiekoši."
Ministrijā atzīst, ka būtu jāuzlabo arī mācību iestāžu uzraudzība.
"Ja šis parādās kā ienesīga biznesa niša, tad rīt var parādīties nākamā un aiznākamā iestāde. Tur ir atjautīgi ļaudis. Tur viss izskatīsies brīnišķīgi par studiju procesu un tā tālāk, un mums nebūs arī pamata, piemēram, viņiem atteikt iestādes akreditāciju."
Laipniece skaidro, ka ar pastiprinātu kontroli vien nepietiks, jo, piemēram, mācību kursus uzrauga mazāk un tur nav nepieciešama programmu licencēšana un akreditācija.
23. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas palielinās atbildību par ārvalstnieku uzaicināšanu. Tas nozīmē: ja mācību iestādes neievēros likumā noteiktās prasības studentu aicināšanā uz Latviju, tad tās varēs sodīt – proti, tām uz laiku neļaus aicināt citus studentus no trešajām valstīm.
Vai šīs izmaiņas novērsīs problēmu? IZM izsaka tikai cerību un saka – ja praksē izrādīsies, ka ar to nepietiks, tad tā nāks klajā ar vēl kādiem priekšlikumiem.
Tomēr iepriekšējās sarunās Latvijas Radio no ministrijas nesadzirdēja konkrētus ierosinājumus, kā nojaukt izglītības aizsegā būvēto biznesu.
Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma ar mērķi disciplinēt darba devējus, kas uz Latviju aicina darbiniekus no ārvalstīm, bet ne pamatos sakārtot problēmas ar izglītības iestādēm, kas ar savu rīcību palielina nelegālās imigrācijas risku.
Izmaiņas varētu risināt problēmas, ja vien atbildīgās iestādes spēs negodprātīgos uzņēmējus izkontrolēt. Tiesa, tas nav izdevies jau gadiem ilgi. Turklāt, kā vairāki uzrunātie atklāja – ja likvidē vienu mācību iestādi, tās vietā nāk cita.
Students no Indijas Jogešs Šarma nākamgad cer iegūt maģistra grādu. Viņš savu turpmāko dzīvi nesaista ar Latviju. "Es gribu lielā valstī dzīvot – tur, kur ir daudz iedzīvotāju, piemēram. Jā, kaut kur Āzijā vai kaut kur Eiropā!"
Viņš uzskata, ka vairums ārvalstnieku uz Latviju tomēr atbrauc studēt. "Man liekas, ka katram ir sava pieredze, jo katram ir sava domāšana. Lielākā daļa, man liekas, uz Latviju atbrauc mācīties, pabeigt savus bakalaurus vai maģistrus, kas viņus interesē. Un pēc tam viņi brauks uz savu zemi."
