Direktors varēs lemt par trim atšķirīgiem izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veidiem nepilngadīgam izglītojamam, kura atrašanās vienā telpā ar citiem rada apdraudējumu: citu telpu, citu laiku un attālinātas mācības.
"Grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir nozīmīgi, lai būtu iespējama operatīva rīcība, ja izglītības iestādes vadītājam ir pamatotas aizdomas vai viņa rīcībā ir informācija, kuras dēļ nav pieļaujama vardarbību veikušā izglītojamā atrašanās kopā ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem," skaidrojusi IZM.
Piemēram, ja skolēns fiziski ietekmējis citu bērnu vai skolas darbinieku, uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu, viņš tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu par vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Ja aizdomās turamajam nav piemērots apcietinājums vai aizliegums uzturēties izglītības iestādē un tās teritorijā, bet nevar izslēgt nedz vardarbību veikušā skolēna vēršanos pret līdzcilvēkiem vai arī šo personu vēršanos pret varmāku, izglītības iestādes vadītājam ir jāizvērtē konkrētā gadījuma apstākļi un jāpieņem atbilstošākais lēmums.
Izglītības iestādes vadītājam ir jāpamato gan konkrētajai situācijai izvēlētais izglītības ieguves nodrošināšanas veids, gan tā ilgums, samērojot vardarbību veikušā skolēna tiesības uz izglītības ieguvi.
Šāda skolēna individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde un īstenošana atsevišķi no citiem ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un sākotnēji ne ilgāk kā līdz vienam mēnesim.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas programmas "PISA" 2018. gada starptautiskā pētījuma dati liecina, ka Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no savu skolas biedru ņirgāšanās (bulings). Indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka
kopumā 35,5% (vidēji OECD valstīs – 22,6%) mūsu skolēnu izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem dažas reizes mēnesī, vienreiz nedēļā vai biežāk. Latvija šajā ziņā ieņem pirmo vietu starp visām ES valstīm,
turklāt, salīdzinot ar 2015. gadā veikto OECD "PISA" pētījumu, pāridarījumu izplatības rādītāji ir pasliktinājušies.
Savukārt "PISA" 2022. gada pētījumā vidēji OECD valstīs 20%, bet Latvijā kopumā 29% mūsu skolēnu izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem dažas reizes mēnesī, vienreiz nedēļā vai biežāk. Salīdzinot ar 2018. gada datiem, pāridarījumu biežums kopumā un visos atsevišķos veidos Latvijā un arī vidēji OECD valstīs ir statistiski nozīmīgi samazinājies, bet joprojām tas ir augsts.
