Patlaban Saeimā atrodas divi likumprojekti. Vienu oktobrī komisijā iesniedza vairāki opozīcijas deputāti, un tas paredz, ka iestādei ir tiesības pārbaudīt skolēna privātās mantas, ja ir aizdomas par negodprātīgu rīcību, citu veselības un dzīvības apdraudējumu vai arī aizliegtu vielu vai lietu esamību.
Vienlaikus Saeimā iesniegta arī Valsts prezidenta iniciatīva, kas ir samērā līdzīga, bet jau niansētāka. Piemēram, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītu personu, piemēram, pedagogu. Paredzēts, ka mantas pārbauda izglītības iestādes vadītājs, klātesot diviem pedagogiem. Tāpat iniciatīva paredz sodu vecākiem par to, ka izglītības iestāde nav informēta par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības procesu vai tajā iesaistītās personas.
"Tā ir akūta problēma – vardarbības riski, draudi skolā esošajiem, viņu dzīvībai un veselībai. Ir dažādi viedokļi par skolu tiesībām rīkoties, bet prezidenta ieskatā nedrīkstētu būt situācijas, kad ir reāli draudi kādas personas dzīvībai vai veselībai, bet skola nav pārliecināta, ka tā drīkst rīkoties," skaidroja prezidenta padomniece Kristīne Līce.
To, ka šie jautājumi ir aktuāli, apliecināja gan pedagogu arodbiedrība, gan skolu vadītāju asociācijā uzsvēra, ka šāds regulējums ir ļoti vajadzīgs. Turklāt pedagogi rosināja to skatīt steidzamības kārtā.
Vairāki instrumenti, kas skolas personālam dod tiesības rīkoties apdraudējuma gadījumā, ir jau tagad. Tomēr nozares pārstāvji uzskata, ka tie pašlaik nav pietiekami, lai pienācīgi novērstu drošības riskus. Piemēram, mantu pārbaudi šobrīd var veikt vien policija.
Lai gan kopumā šo tiesību noteikšana patlaban tiek atbalstīta, diskusijas raisa, kādos gadījumos, kur un kādā veidā mantu pārbaude būtu jāveic. Lai arī sākotnēji sarunas bija par to, kad ir pamatoti iejaukties bērna tiesībās uz privātumu, tad šobrīd diskusija pavirzījusies uz dažādām praktiskām niansēm, piemēram, saistībā ar Valsts prezidenta iniciatīvu, ka mantu pārbaudi nevar būt tiesīgs veikt tikai iestādes vadītājs, jo situācijas var būt dažādas, tostarp direktors var vienkārši nebūt uz vietas tajā brīdī. Bet vienlaikus tas nedrīkst būt arī izlemts haotiski – ir jābūt deleģētiem cilvēkiem, kas šīs pārbaudes var veikt.
"Ja šis process būs tieši tāds pats kā Valsts policijas kolēģiem – cimdiņi, akti, fotofiksācijas, paskaidrojumi – neviens direktors to nedarīs. Būs deleģējums – paldies!
Bet realitātē saprātīgs direktors, kurš savu un administrācijas darba laiku ciena, šīs tiesības neizmantos," norādīja Kalvāns,
aicinot deputātus rūpīgi strādāt pie likumprojekta niansēm, lai pārbaudes būtu veicamas vienkāršāk un algoritms būtu skaidrāks.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga uzsvēra – ir ļoti svarīgi aizliegtās lietas vai vielas pareizi izņemt vai konfiscēt. "Ir jābūt īpaši apmācītam personālam, kā to darīt, lai neietekmētu vai nesabojātu lietiskos pierādījumus," viņa paskaidroja.
Tāpat jādomā, kā rīkosies gadījumos, kad aizliegtās vielas būs atrastas pie bērniem un jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši vecumu, kurā iestājas kriminālatbildība, un kā – gadījumos, kad šis slieksnis ir jau sasniegts.
Piemēram, vēl viens rosinājums ir runāt ne tikai par mantu pārbaudi gadījumos, kad runa ir par aizliegtām vielām vai lietām, bet gan skatīties uz to plašāk. Piemēram, apdraudējumu var radīt arī ar šķērēm, kas pēc būtības nav aizliegta lieta.
Izglītības ministres padomniece Nellija Repina norādīja, ka nepieciešams papildināt definējumus par apdraudošām vielām un priekšmetiem, kā arī to, uz kādām izglītības iestādēm tas ir attiecināms. "Bet es gribētu minēt – kad ir draudi gan izglītojamajiem, gan skolas personālam, es līdz galam īsti neizprotu, kā tad viņi varēs atrisināt ar somas pārmeklēšanu šo draudu mazināšanu," pauda Repina.
Diskusijas vēl notiks, bet deputāti otrdien vienojās virzīt Valsts prezidenta piedāvātos grozījumus skatīšanai pirmajā lasījumā. Tikmēr deputātu piedāvātais likumprojekts ir atlikts, lai varētu diskutēt par to, vai kādas nianses no tā vēl nav saglabājamas likumprojekta gala versijā.
