Vietējo kopienu attīstība balstās uz kaimiņu savstarpējām attiecībām
Pagājušajā vasarā vairāki Daugavpils cietokšņa iedzīvotāji sanāca kopā un apsprieda, ko darīt, lai savā apkaimē dzīvotu labāk. Šobrīd grupā ir aptuveni 40 aktīvistu, kuri apmainās ar idejām un periodiski tiekas klātienē, pārrunājot tuvākajā laikā darāmo.
Viena no grupas dalībniecēm Inga Belousa stāstīja: "Mūsu cietokšņa apkaimes aktīvistu grupai ir jau vairāk nekā gads, jo esam sākuši darboties kopš pagājušajā gada vasaras. Vispirms nācām kopā iepazīties, jo nav jau tā, ka mēs visus pazīstam, izrādās, ka arī visus kaimiņus nepazīstam.
Tad mēs nācām dalīties arī ar lietām, ko mēs varētu darīt kopā un kas, mūsuprāt, cietoksnī būtu primāri darāmie darbi."
Pirmajās sanāksmēs, klātesot pašvaldības un valsts policijas pārstāvjiem, pārrunāti drošības un kārtības jautājumi cietoksnī.
Pēc tam atsevišķi aicināti arī komunālie dienesti, lai apspriestu māju uzturēšanas problēmas.
"Bija vēl viena diskusiju grupa, uz kuru bijām aicinājuši pašvaldības pārstāvjus un tos, kas apsaimnieko mūsu atkritumus, jo arī atkritumu izvešanas jautājums bija viens no trijiem jautājumiem, par kuriem mēs gribējām zināt," stāstīja Inga Belousa.
Viņa atzina, ka vietējo kopienu attīstība balstās uz kaimiņu savstarpējām attiecībām.
Laika gaitā grupā izveidojusies drošības un atbalsta sajūta, un tagad, izbraucot uz vairākām dienām, esot kaimiņi, kuriem var uzticēt sava mājokļa atslēgas.
Šādas iedzīvotāju apvienības ir pilsoniski aktīvas sabiedrības stūrakmens
Pirmajā tikšanās reizē pagājušajā vasarā atnāca 17 cilvēki. Ne visi cits citu pazina, bet izrādījās, ka ikviens ir ieinteresēts attīstīt vietu, kur dzīvo.
"Mēs arī kā cilvēki esam ļoti atšķirīgi. Pirmkārt, pēc valodām. Mēs arī saprotam, ka nemākam diskutēt. Mēs pārāk aizstāvam savas pozīcijas, un arī tas mums ir jāmācās. No šiem 40 cilvēkiem, kas ir mūsu "WhatsApp" grupā, nav tā, ka visi ir aktīvi vienlaikus un viss tagad notiek. Tas, ka esam kopā šajā grupā kā kopiena, jau norāda, ka cilvēki tur grib būt. Jā, ir tādi, kas aizgāja no tās grupas, un mēs to nenosodām. Bet mēs negaidām, ka visi būs aktīvi vienlaikus," atzina Inga Belousa.
Daugavpils cietokšņa iedzīvotāju kopienā iesaistījies Oskars Zuģickis, kurš darbojas arī cietokšņa attīstības padomē.
Viņš uzskata, ka šādas iedzīvotāju apvienības ir pilsoniski aktīvas sabiedrības stūrakmens.
Lai sasniegtu gaidītos rezultātus, viens no svarīgākajiem uzdevumiem esot komunikācija ar pašvaldību.
"Bija lietas, kur pašvaldība teica, ka viss mums ir. Bet tad, kad mēs sakām – paskatieties, jūsu mājaslapā informācija ir piecus gadus veca! Līdz ar to tā ir arī palīdzīga roka dažiem dienestiem, lai būtu vērtīga attīstība pašvaldībai un aizietu informācija līdz pašiem cilvēkiem," skaidroja Oskars Zuģickis.
Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai turpmāk arī citi pilsētas mikrorajoni veidotu savas vietējās kopienas.
"Šīs lietas, ko mēs darām, tas ir pats pamats. Daugavpilī mēs joprojām vēlamies būt kūtrāki, pašvaldībai patīk, ka viņus ne tik daudz biksta ar dažādām iniciatīvām, bet mēs ļoti ceram, ka šīs aktivitātes tieši no iedzīvotāju puses caur apkaimēm vai nevalstiskajām organizācijām cels pilsoniskās sabiedrības līmeni uz augšu," sacīja Zuģickis.
Palielinoties iedzīvotāju aktivitātei, pašvaldība sola palielināt arī atbalstu
Inga Belousa pamanījusi, ka vietējo kopienu kustība pamazām uzņem apgriezienus.
"No viena cilvēka var iekustēties ļoti daudz kas. Mēs Daugavpilī esam daudz vairāk nekā viens cilvēks jau tagad. Katrā apkaimē jau ir vismaz pāris cilvēku, kas ir dzirdējuši par vietējām apkaimēm, un tas jau ir daudz. Mums nav nereāli augsti griesti, bet mums nav arī pārāk zemi griesti.
Mēs uzskatām, ka pilsētai šīs lietas ir vajadzīgas. Apkaimes ir kā sasaiste starp iedzīvotājiem un pašvaldību," sprieda Belousa.
Daugavpilī ir 25 apkaimes. Daugavpils domes deputāte Līvija Jankovska ("Mūsu partija") pastāstīja, ka pašvaldība apkaimēm sagatavojusi plānu kultūras un sporta jomām.
"Atsevišķas iniciatīvas tiek atbalstītas, tās ir iniciatīvas jauniešiem gan sporta jomā, gan kultūras jomā, bet mums ir arī pašvaldības atbalsta fonds sabiedriskajām organizācijām," sacīja domes pārstāve.
Palielinoties iedzīvotāju aktivitātei, pašvaldība sola palielināt arī savu atbalstu.
"Ievērojot, cik darbība apkaimēs ir svarīga, lai mēs varētu veicināt sabiedrības iesaistīšanos, tad arī apkaimēm būs iespēja gūt atbalstu, tai skaitā arī finansiālu, no pašvaldības," norādīja Jankovska.
Inga Belousa arī ir viena no biedrības "Cita Daugavpils" līdzdibinātājām, lai popularizētu pilsētu un aktivizētu vietējos iedzīvotājus, īpaši veicinot kopienu sadarbību un motivējot cilvēkus uzņemties iniciatīvu savās rokās, nevis tikai gaidīt labvēlības no malas.
