Gan Latvijas Radio, gan citi mediji daudz stāstījuši par valdības ieceri mainīt skolu finansēšanas modeli un ar to saistīto protesta akciju. Skola valsts dotāciju pedagogu algām saņemtu tikai tad, ja tajā būtu atrašanās vietai un izglītības pakāpei atbilstošs audzēkņu skaits.
Ar reformu neapmierinātie iebildumus pauž arī interneta platformās, tostarp izplatot maldinošu un nekorektu informāciju. Piemēram, mazo lauku skolu aizstāvībai izveidotajā "Facebook" grupā vairāk nekā 3000 cilvēku dalījušies ar Latvijas karti, kurā it kā atklāts, ka valsts grib slēgt 85% visu vidusskolu.
"Pašlaik ir 325 vidējās izglītības iestādes, neskaitot arodvidusskolas, tehnikumus. IZM plāno slēgt vai reformēt 277 skolas, par atbilstošām uzskatot tikai 47 skolas!" vēsta ieraksts.
Ieraksta autors aicina atbalstīt un dalīties, un cilvēki to arī dara, komentāros prasot likvidēt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), doties uz Rīgu ar rungām vai atlaist Saeimu.
Taču karte nav korekta. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā skolu skaits jau būtiski samazinājies. Latvijā vidējo izglītību pašlaik var iegūt tikai 237 pašvaldību dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādēs – vidusskolās un valsts ģimnāzijās.
Cik no tām neatbilstu Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem kritērijiem? Šis jautājums izskanēja arī pagājušonedēļ Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, atbildot uz jautājumu, ja IZM projektu īsteno, cik skolu pašvaldībām nāktos likvidēt vai pašām uzturēt, norādīja: "Mēs esam veikuši ļoti detalizētu kartējumu, veicām analīzi. Praktiski tās vidusskolas ir tuvu pāri par 90. Mēs attālinām vēl tālāk to izglītības iestādi."
Savukārt ministrija aprēķinājusi, ka plānotajam modelim neatbilst vairāk nekā 70 vidusskolu. Tas gan nenozīmē, ka pašvaldībām tās visas būs jālikvidē, norādīja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
"Mums nav jāizslēdz no kartes visas vidusskolas, kas neatbilst kritērijiem, jo loģiski, ka, kādas vidusskolas reorganizējot, kādas citas stiprinās. Līdz ar to mēs nevaram runāt – ja mums neatbilst, teiksim, 60 vidusskolu, tad mums 60 vidusskolu nebūs. Tā nav."
Tātad Izglītības ministrijas plānotajam skolēnu skaitam pašlaik neatbilst aptuveni ceturtā daļa visu vidusskolu, bet tas nenozīmē, ka tajās visās vidusskolas posms būs jāslēdz.
Citā populārā ierakstā aicināts neieguldīt tik daudz naudas infrastruktūras objektos, bet nedaudz vairāk ieguldīt cilvēkos, proti, skolās. Autors kā piemēru min jauno Ķekavas apvedceļu, dzelzceļa līniju "Rail Baltica", plānotos ātrgaitas autoceļus un jautā: "Kā jūs domājat, kas valsts izaugsmi ietekmēs vairāk – iespēja aizbraukt no Rīgas uz Ventspili par 35 minūtēm ātrāk, nekā varam tagad, vai izglītota tauta?"
Pirmkārt, minētie projekti lielākoties top ar Eiropas Savienības fondu un institūciju atbalstu. Pārvirzīt šo naudu pedagogu algām nebūtu iespējams – tās Latvijai jāmaksā pašai. Otrkārt, Latvija izglītībā jau pašlaik attiecībā pret iekšzemes kopproduktu iegulda vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, tajā skaitā uzturot pustukšo skolu ēkas. Un, neraugoties uz to, ka lauku skolu klasēs ir stipri mazāk bērnu nekā pilsētās, pētījumi rāda, ka izglītības kvalitāte kopumā tajās ir zemāka.
