Sarakstu līderi un pirmo reizi kandidējošie
Uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām savus kandidātus nosaukušas lielākā daļa partiju. Politiskie spēki ar pieredzi Eiropas Parlamentā sarakstu galvgalī pieteikuši šajā institūcijā pieredzējušus cilvēkus, viņu skaitā Valdis Dombrovskis, Krišjānis Kariņš, Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības", Roberts Zīle no Nacionālās apvienības, "Latvijas attīstībai" – Ivaru Ijabu, "Saskaņa" – Nilu Ušakovu. Ar pieredzi valdībā un Saeimā ir daudz kandidātu, viņu vidū Tālis Linkaits no Jaunās Konservatīvās partijas, vairākus Saeimas deputātus virzījuši Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība", "Latvija pirmajā vietā".
Zaļo un Zemnieku savienības pirmais numurs ir Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kā arī divi no četriem ministriem tagadējā valdībā.
Taču ne mazums cilvēku Eiropas Parlamentu vēlēšanās kandidēs pirmo reizi.
"Progresīvo" saraksta lokomotīves – pērn Valsts prezidenta amatam izvirzītā Elīna Pinto un bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Savukārt "Apvienotā saraksta" 1. numurs vienam no retajiem ārpus politikas piesaistītajiem kandidātiem – "Tviterkonvoja" rīkotājam Reinim Pozņakam. Tāpat arī JKP sarakstā otrais numurs dzejniecei aktīvistei Liānai Langai. "Kustības "Par!"" Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līdere – EP darbiniece ukrainiete Ivanna Voločija.
Sīva cīņa
Kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ne ar ko neriskē, jo esošie darba pienākumi nav jāpārtrauc, vērtē politikas vērotāji. Tas attiecināms arī uz Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieku Valdi Dombrovski. Uz jautājumu, kas varētu būt lielākās intrigas šajās vēlēšanās, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle atbildēja –
šī būs personāliju cīņa, kuras iznākumu grūti prognozēt.
"Partijas reāli cīnās par vienu vai divām vietām. Diez vai kādai partijai izdosies iegūt trīs vietas. Lai šo vienu vai divas vietas izcīnītu, būs personāliju cīņa, jo ar darbiem būs ļoti grūti uzrunāt. Savā pašvaldībā vēlētājam vieglāk saprast un pārbaudīt, vai tas ceļš ir uzbūvēts, bet šeit mums kā vēlētājiem Eiropas Parlaments ir tas tālais, nezināmais, grūti saprotamais," sacīja Metla-Rozentāle.
Vai vēlētāju aktivitāte pieaugs?
Viena no intrigām būs arī par kandidātu spēju dabūt vēlētājus uz iecirkņiem. Vai pieredzēsim augstāku aktivitāti šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Politoloģes vērtējumā, vēlētāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs tieši atkarīga no politisko spēku piedāvātajām vēl sekojošajām kampaņām. Savu lomu varētu nospēlēt arī kandidātu retorika par drošības aspektiem Eiropā, taču nez vai Eiropas Parlamenta darbu var tieši asociēt ar drošības garantijām Eiropā.
Aktivitātes pieaugumu nevajadzētu gaidīt, uzskata socioloģe, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.
"Tam notikumam ir jāpievērš uzmanība. Tas ir jāpadara nozīmīgāks, ja gribi, lai cilvēki iet uz vēlēšanām. Ir ļoti daudz labu lietu, ko cilvēki var izdarīt 8. jūnijā, ne obligāti iet balsot. Iepriekšējos pēcvēlēšanu pētījumos jautājām, cik svarīgi liekas aiziet un vai tev bija par ko balsot. Ja cilvēks zina, ko viņš grib atbalstīt, tad viņš drīzāk aizies nobalsot.
Tāpat nozīmīgs pamudinājums ir protesta balsojums pret kādu citu, lai viņu neievēlētu," sacīja Strode.
Vēl piebilstot – partiju reitingi Latvijā nebūtu tieši saistāmi ar izredzēm Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču priekšvēlēšanu aktivitātes gan varētu tikt izmantotas kā koalīcijas un opozīcijas vai Saeimā pašlaik neesošo politisko spēku "mačošanās" instruments.
Politiskie spēki kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā varēs iesniegt vēl līdz piektdienas pēcpusdienai, bet vēlēšanas notiks 8. jūnijā.
KONTEKSTS:
25. janvārī sākās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšana CVK, un tā noslēgsies 9. februārī. Kandidātu sarakstus drīkst iesniegt Latvijā reģistrēta politiskā partija, kurā ir ne mazāk kā 500 biedru, kā arī Latvijā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja tajā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.
Bet pavisam kandidātu saraksta gatavošanas dokumentus saņēmušas 15 partijas vai partiju apvienības. Partiju sarakstu kārtas numuru vēlēšanām izloze paredzēta 13. februārī.
EP vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Latvijā – sestdien, 8. jūnijā.
