Tikšanās laikā liela uzmanība tika veltīta gaidāmajai nodokļu reformai. Arodbiedrību savienība satraukusies, ka iecerētā nodokļu reforma, kuras mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, notiks uz darba ņēmēju rēķina.
"No mūsu viedokļa pats svarīgākais ir skatīties objektīvi situāciju Lietuvā un Igaunijā un ar datiem parādīt, ka konkurētspēja mūsu uzņēmumiem nav sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā," pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
"Bija arī tādas plašākas lietas, ko runājām par nodokļu reformu, bet tie ir jautājumi, kuri būs jārisina Saeimai un valdībai nodokļu darba grupas ietvaros. Un pēc tam likumdošanas procesā," norādīja Rinkēvičs.
Vairāk nekā pusotru stundu ilgajā sarunā ar nozaru arodbiedrībām prezidentam nācās uzklausīt gan skolotāju bažas par jauno algu finansēšanas modeli un līdz šim neizpildītajiem solījumiem, gan mediķu sūdzības par joprojām nepietiekamu finansējumu. Mediķu arodbiedrība sarēķinājusi, ka, pat neskatoties uz šī gada budžetā piešķirtajiem papildu miljoniem, veselības finansējums sarucis gan procentuāli no iekšzemes kopprodukta, gan no valdības kopējiem izdevumiem.
"Viņš bija izbrīnīts, jo šāda veida informāciju dzirdēja pirmoreiz, bet mēs ar konkrētiem skaitļiem spējām pierādīt, ka tā patiešām ir. Un tad viņš atzina, ka šis ir jautājums, kam jāpievērš nopietna uzmanība. Tas, protams, priecē," sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
"Prezidents arī teica, ka būs tikšanās gan ar izglītības ministri, gan pašvaldību pārstāvjiem un pārrunās jautājumus gan par streika vienošanās izpildi, gan skolu tīkla optimizāciju un ka nedrīkst no tā ciest nozarē strādājošais," teica Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Savukārt iekšlietu darbinieku arodbiedrība izteica atcelt aizliegumu streikot policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un cietumsargiem. "Mēs bieži saskaramies ar to, ka atsevišķās situācijās netiek pildīti solījumi. Streiks ir viens no risinājumiem. Protams, tas ir galējais risinājums, bet tomēr tas ir viens no instrumentiem, ko varētu izmantot demokrātiskā sabiedrībā," sacīja Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Bet šādus likuma grozījumus gan prezidents neatbalstītu. "Es šobrīd nevaru atbalstīt to, ka iekšlietu sistēmas darbiniekiem būtu iespēja streikot, ņemot vērā, ka mēs šobrīd atrodamies, es teiktu godīgi, hibrīdkara apstākļos," sacīja Rinkēvičs.
Vienlaikus prezidents solīja ar iekšlietu, izglītības un veselības ministriem pārrunāt arodbiedrību izklāstītās prasības un mudināt viņus gan meklēt risinājumus, gan stiprināt sociālo dialogu ar strādājošajiem.
