Reforma paredz, ka Liepāja un Dienvidkurzeme, kurā iepriekš apvienoti astoņi novadi, 2029. gadā būs vienota teritoriāla vienība. Pašvaldības ir pret šādu apvienošanu, jo neredz tam ekonomisku pamatojumu.
"Pirms pieņemt lēmumus, vienmēr ir ļoti rūpīgi jāizanalizē gan iepriekšējā administratīvā reforma, gan arī šodiena. Skatoties pilsētas attīstību, skatoties novada attīstību, ir nepieciešams saprast, kāds būs ieguvums," norāda Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).
Arī Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Galeckis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver: "Tas ir pierādījies, ka liels ne vienmēr ir labs. Ne visur ir jābūt kaut kam lielam. Mums tagad birokrātija viennozīmīgi ir lielāka, un līdz ar to visi šie darbi, kas kādreiz bija vienkārši veicami, šodien nebūt tā nav [padarāmi]."
Abās pašvaldībās norāda, ka tās jau šobrīd spēj pastāvēt neatkarīgi, bet paralēli arī labi spēj sadarboties. Liepājai un Dienvidkurzemei jau kopš 2021. gada ir kopīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programma, tāpat tās sadarbojas civilās aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas un citos jautājumos. Pret apvienošanos ir arī iedzīvotāji.
Jānis: "Pilsēta ir pilsēta, un lauku teritorija ir lauku teritorija. Un, manuprāt, jāatstāj Dienvidkurzeme atsevišķi un Liepāja kā pilsēta atsevišķi. Man liekas, ka tas būtu pārāk liels apjoms, lai pārvaldītu to visu plašo teritoriju, jo tomēr tās ir lauksaimniecības zemes, tur ir pilnīgi pretēja specifika."
Maija: "Ja, teiksim, ir Dienvidkurzemes novads, tad ieguvēji ir tikai tie, kas dzīvo lielākās pilsētās. Ja vēl Grobiņu pievienos Liepājai, tad Liepāja būs vinnētāja un visi pārējie būs zaudētāji."
Arnis: "Zaudētāji būs pagastu cilvēciņi, jo tur joprojām vēl nekas nav sakārtots, tie paši ceļi... un es dikti šaubos, vai kaut kas labāks būs."
Latvijas Lielo pilsētu asociācija jau iepriekš vērsusi uzmanību, ka Saeimas lēmums par piecu valstspilsētu pašvaldību apvienošanu ar kaimiņu novadiem ir sasteigts, nepārdomāts un nav pienācīgi izrunāts ar pašvaldību pārstāvjiem.
Atbildīgā Saeimas apakškomisija jau tuvākajā laikā plāno atvērt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un ar izmaiņām cer tikt galā jau līdz jūnijam, jo pēc gada gaidāmas nākamās pašvaldību vēlēšanas.
