Ražotnes un vēja parks
Saeima jau maijā konceptuāli atbalstīja deputātu izstrādāto alternatīvo likumprojektu, ar kuru valsts meža zemi 256 hektāru platībā paredzēts bez atlīdzības nodot Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei.
Iecerēts, ka uz šīs valsts meža zemes industriālā parka teritorijā atradīsies rūpniecības, transporta, loģistikas, kā arī energoapgādes un citu nozaru uzņēmumi. Tas būtu pienesums novada un reģiona ekonomiskajai attīstībai, konkurētspējai un dotu vismaz 100 jaunu darbavietu, skaidroja likumprojekta izstrādātāji.
Valsts mežu teritorija 256 ha platībā ar vienotu kadastra numuru atrodas Daugavpils apvedceļa uz Rīgu abās ceļa malās Līksnas pagastā. Tieši šo vietu Augšdaugavas novada dome izraudzījusies par optimālāko vietu, kur izbūvēt industriālo parku, stāstīja novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins ("Daugavpils novada partija").
"Ja skatās uz Rīgas pusi, kreisā puse būtu ražošanas zona – zaļā ražošana, tas nozīmē, izmantot saules vai vēja enerģiju. Un otrā pusē, dzelzceļam pa labi, kur ir lielākais zemes gabals, tur būtu vēja parks, kādas 4–6 vēja turbīnas.
Turpat blakus ir vairākas augstsprieguma līnijas, kas iet uz apakšstaciju. Tā ir lielākā apakšstacija pie Daugavpils, kura ir ar tukšām jaudām un kurai var pieslēgt vēja enerģiju un palaist tīklā," skaidroja Kucins.
Biedrība brīdina par bīstamu precedentu
Ideja par industriālā parka izveidi tieši šajā "Latvijas Valsts mežu" teritorijā, atsavinot platību pašvaldības vajadzībām, radās vēl 2021. gadā. Latvijā tas nav pirmais precedents.
"Šādā veidā likums ir jau pieņemts par VAS "Latvijas Valsts meži" zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā. Tie bija vairāk nekā 100 hektāru, kas tika nodoti Valmierai. Tur tiek veidots industriālais parks," stāstīja projekta kūrētājs Augšdaugavas novadā, domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija).
Taču vēstuli ar aicinājumu neatbalstīt likumprojektu, kas paredz veicināt Augšdaugavas novada attīstību "uz iznīcinātas vides rēķina", Saeimai nosūtījusi Latvijas Permakultūras biedrība. Tās vadītāja Ilze Mežniece pauda:
"Es varētu piekrist, ka mums arī to vajag un ka tā ir ideāla vieta, bet nevaru piekrist pieņemšanas kārtībai.
Augšdaugavas novadā darbs pie industriālā parka vietas noteikšanas ir veikts pavirši, un nedrīkst pieļaut situāciju, ka tik liela mežu platība nonāk industriāliem mērķiem bez noteiktu procedūru veikšanas."
Mežniece uzskata – tas ir bīstams precedents, jo Valmiera atsavināšanu veica pēc lokālplānojuma apstiprināšanas.
"Ja tagad atsavināšanu taisa pirms lokāplānojuma apstiprināšanas, tad Latvijā mēs dabūsim precedentu aiz precendeta – ja kāda pašvaldība sagribēs mežus industriālajam parkam, kuram nav ne 100% investora, ne finansējuma, nekā nav, bet ir tikai mežs, un tik cērtam nost... Tas ir vistrakākais," turpināja biedrības vadītāja.
Aizbalts gan neredz pamatu dabas draugu satraukumam, jo pašvaldība šobrīd veicot lokālplānojuma izstrādi, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, piesaistīs arī ekspertu dabas jomā.
"Un tikai tad sāksim reālus darbus," paskaidroja domes pārstāvis.
Taču permakultūras biedrības pārstāvji uzsvēra, ka "sākumā ir jāizdara pareiza secība, stratēģiskais uz vidi novērtējums", un tikai tad var notikt valsts mežu teritorijas atsavināšana rūpnieciskajai apbūvei. "Pretējā gadījumā Saeima iet pretrunā saviem izdotajiem likumiem," teica Mežniece.
Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Mārtiņš Felss ("Jaunā Vienotība") uzsvēra: "Es neredzu, ka mēs apietu likumu, ka mēs vai pašvaldība kaut ko pārkāptu."
Tādēļ industriālajam parkam, visdrīzāk, tiks dota zaļā gaisma.
"Esam vairākkārtīgi šo jautājumu skatījuši komisijas sēdēs, un to otrajā lasījumā skatīs Saeimā. Ir jāpadomā, ka te tiks radīts vairāk nekā 100 jaunu darbavietu," norādīja Felss.
Plānotajā industriālā parka teritorijā – vērtīgi biotopi
Mežniece uzskata, ka novadā var meklēt citas vietas projekta īstenošanai.
"Ja vēlas šo, tad jāņem vērā dabas potenciāls – šajā teritorijā ir bioloģiski vērtīgi biotopi, kuri ir identificēti, kuriem ir robežas noteiktas," paskaidroja Mežniece, piebilstot, ka tas gan nav bijis iemesls atturēties no mēģinājumiem šo teritoriju pārvērst par rūpniecības teritoriju.
Tikmēr Aizbalts norādīja:
"Dabas draugiem vajadzēja uztraukties nevis šodien, bet jau vakar un aizvakar, jo tur notiek un notika kailcirte. Ja no drona paskatās uz šo teritoriju, tad tur no trešdaļas līdz pusei meži jau ir izzāģēti.
Tas nozīmē, ka "Latvijas Valsts meži" tam pusotru gadu, kamēr notiek pārrunas, ir gatavojušies, ka agrāk vai vēlāk tur jau nebūs mežu".
Ar to, ka šajā vietā neizbēgami būs industriālais parks, pēc Aizbalta teiktā, ir jārēķinās. "Mums nav citu variantu novadā," viņš piebilda.
Vai vides aizstāvju viedoklis tiks ņemts vērā, pieņemot lēmumu par vairāk nekā 250 hektāru mežu platību atsavināšanu Augšdaugavas novada industriālā parka izveidei, būs redzams rudenī, kad Saeima atgriezīsies darba režīmā.
