Jūnija vidū Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja un nedēļu vēlāk pieņēma grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā. To mērķis ir padarīt ātrāku projektēšanai vajadzīgo zemes izpēti, būvdarbu sagatavošanu un pašus būvdarbus, ja attiecīgo zemes gabalu īpašnieki tam pretojas. Gala versijā deputāti vienojās, ka uz šādiem īpašumiem var nodibināt servitūtu par labu valstij līdz brīdim, kad īpašums vairs nav nepieciešams izpētes darbiem vai arī tiek atsavināts likumā noteiktajā kārtībā.
Taču sociālajos medijos izplatīti apgalvojumi, ka Saeima lemj iedzīvotājiem masveidā atņemt īpašumus.
"Labdien! Gribu apbēdināt tos cilvēkus, kas cīnās par savām tiesībām, bet tie ir aptuveni 2000 cilvēki, kuru zeme stāv ceļā dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektam," tā pauda Saeimas deputāte no frakcijas "Stabilitātei!" Viktorija Pleškāne, "TikTok" un "Facebook" publicētā video stāstot, ka apbēdinās tos 2000 cilvēkus, kuru zeme esot ceļā "Rail Baltica" projektam un kuri cīnoties par savām tiesībām.
Deputāte, stāstot Satiksmes ministrijas sagatavoto grozījumu būtību, sacīja: "Saprotat, kas notiek? Jums nelietīgā veidā atņems īpašumus, atņems zemi bez jūsu piekrišanas tikai tāpēc, ka tas ir nacionāls projekts."
Pleškāne maldina, jo pieņemtie grozījumi neregulē īpašumu atsavināšanu, tajā skaitā piespiedu kārtā. Šo procesu nosaka pirms 12 gadiem pieņemtais likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Pēc tā atsavina īpašumus arī topošās dzelzceļa līnijas projektam.
Deputāte projektam "Re:Check" teica, ka runājusi tikai par grozījumu pirmo un vēlāk mainīto redakciju, taču arī tajā atsavināšana netika regulēta.
Pleškāne stāstīja par 2000 cilvēkiem. Līdzīgi izteicās pazīstamais dezinformators Valentīns Jeremejevs: "Dēļ "Rail Baltica" tiešām deportē 2000 ģimeņu."
Krieviski viņš apgalvoja, ka nolemts 2000 ģimenēm izspiest īpašumus par sviestmaizi jeb kadastrālo vērtību: "Šodien no 2000 latviešu ģimenēm izspieda zemi par sviestmaizi." Šo video "TikTok" redzējuši 150 tūkstoši cilvēku. Aptuveni trīsreiz vairāk nekā deputātes Pleškānes uzrunu.
Taču arī Jeremejeva teiktais nav taisnība. Saeima neko nenolēma atņemt. Grozījumu anotācijā tiešām teikts, ka "identificēts aptuveni 2000 zemes vienību, kuras nepieciešams iegūt".
Satiksmes ministrija precizēja, ka pašlaik runa ir par 1623 īpašumiem. Taču, pirmkārt, par to, ka vajadzēs atsavināt vairāk nekā 1600 īpašumu, plaši tika ziņots jau pirms četriem gadiem. Otrkārt, ne visi pieder privātīpašniekiem.
Projektu Latvijā īsteno SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kura pārstāve Linda Pastare mums ilustrācijai sniedza informāciju par Bauskas novadu. Novada teritorijā būs 45 km posms no visas Latvijā plānotās 265 km garās dzelzceļa līnijas, un tur esot sākta visu vajadzīgo īpašumu atsavināšana. No kopumā 268 objektiem nepilni 30% pieder valstij vai pašvaldībām. Visā šajā posmā esot tikai viena reģistrēta privātpersonas dzīvojamā māja.
Neko arī neatņem par sviestmaizi. Likums par īpašumu atsavināšanu un ar to saistītie valdības noteikumi nosaka, ka īpašnieks saņem atlīdzību par īpašumu tā tirgus vērtībā, kā arī atlīdzību par viņam nodarītajiem zaudējumiem. Atlīdzībai jānodrošina tāds bijušā īpašnieka mantiskais stāvoklis, kas līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim. Tās apmērs ir pārsūdzams tiesā.
Tāpat nav pamata runāt, ka visiem atņem piespiedu kārtā.
To vienā no Tautsaimniecības komisijas sēdēm skaidroja Satiksmes ministrijas pārstāve Olga Feldmane: "Piespiedu atsavināšana aiziet ar likumu tikai tādā gadījumā, ja visā garajā procesā divu gadu laikā mēs neesam spējīgi panākt vienošanos par šī īpašuma atsavināšanu un, proti, par konkrēto vērtību, par kādu mēs šo īpašumu atsavinām. Divos gados – tas process ir ārkārtīgi reglamentēts un detalizēts. Kā mēs uzrunājam cilvēku, kā mēs vērtējam, kā nosakām tirgus vērtību, kā piedāvājam citu zemi. Ja persona vēlas, mēs visu varam izdarīt."
Visbeidzot, "Stabilitātei!" deputāte Pleškāne saviem sekotājiem stāstīja par to cilvēku sodīšanu, kas iebilst: "Lūk, tāda mums demokrātiska valsts, kurā var atņemt zemi, iesēdināt par to cietumā un vispār izmest no valsts."
"Re:Check" žurnāliste jautāja Pleškānei, kāpēc biedē ar cietumu un izmešanu no valsts. Deputāte skaidroja, ka likumprojekta pirmā redakcija pieļāva spēka lietošanu, ja cilvēks nelaiž savā īpašumā. Un tad, ja pretojas, saucams pie atbildības. Taču, kā norādīts, grozījumi neregulē un neregulēja īpašumu atsavināšanu. Savukārt viņas teikums par izmešanu no valsts attiecoties nevis uz "Rail Baltica", bet "uz valsti kopumā". Proti, uz prasību Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas pārbaudes, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.
