Kā kāpās uzbūvēt daudzdzīvokļu māju? Jūrmalā par tādām pārtop kā viesu nami celtās ēkas

Jūrmalā pēdējos septiņos gados uzbūvēti vai pārbūvēti desmitiem viesu namu, tomēr vairums ēku viesus tā arī neuzņem. Lielu daļu ēku pēc uzbūvēšanas pārdod pa domājamām daļām kā dzīvokļu īpašumus. Jūrmalas domes vadība pārmetumus noraida un šādu praksi tikai atbalsta. Kādēļ Jūrmalā desmitiem viesu namu vietā jau gadiem patiesībā top dzīvojamās mājas?

Raksta ceļvedis:

Viesu nama vietā daudzdzīvokļu māja

Jūrmalā, Asaros, priežu ielokā blakus jūras krastam atrodas četru stāvu māja ar lieliem logiem, kas paver skatu uz pludmali. Ekskluzīvo ēku pie ieejas pludmalē Dzimtenes ielā 1 uzbūvēja pirms vairāk nekā desmit gadiem. Toreiz miljonārs Aleksandrs Osokins un viņa biznesa partnere Ilze Zosule saņēma Jūrmalas domes būvatļauju Asaros būvēt viesu namu. To attīstīja abu pārstāvētais uzņēmums "Jūrmalas zemes fonds".

Tikmēr šajā adresē jau sāka tirgot ekskluzīvus dzīvokļus. Par to cēla trauksmi Jūrmalas aizsardzības biedrība, kas vērsās Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot būvatļauju, jo viesu nama vietā top daudzdzīvokļu ēka. Saskaņā ar teritorijas plānu šajā vietā to būvēt ir aizliegts.

Strīdu un tiesvedību izbeidza ar trīspusēju līgumu. To parakstīja īpašuma attīstītājs "Jūrmalas zemes fonds", Jūrmalas aizsardzības biedrība un Jūrmalas pilsētas dome toreizējā mēra Gata Trukšņa (Latvijas Zaļā partija) personā.

Tā bija zaļā gaisma viesu mājas būvniecībai. Bet bija vairāki noteikumi. Svarīgākais no tiem: attīstītājs apsolīja, ka ēku pēc uzbūvēšanas nepārveidos un nesadalīs dzīvokļu īpašumos.

Vai šodien tur atrodas viesu nams – ēka, kas ir pieejama sabiedrībai?

Latvijas Radio uzrunātais nama apsargs zināja teikt, ka ēkā ir dzīvokļi un viesiem tos neizīrē. Viņš stāstīja, ka mājā kopumā ir desmit dzīvokļu un, cik viņam zināms, visi tie ir pārdoti. "Viņi brauc uz saviem dzīvokļiem," sacīja apsargs.

Tātad pretēji solītajam viesu nama vietā Dzimtenes ielā 1 ir uzbūvēts daudzdzīvokļu nams.

Ēku nodeva ekspluatācijā 2014. gada 2. jūnijā, un gadu vēlāk "Jūrmalas zemes fonds" par vairāk nekā miljonu eiro pārdeva domājamās daļas vienam no saviem bijušajiem īpašniekiem – uzņēmumam "Global Media Marketing". Tā vienīgā labuma guvēja ir Ilze Zosule. Savukārt pašu uzņēmumu "Jūrmalas zemes fonds" likvidēja 2016. gada 20. janvārī.

Pēc tam vairāku gadu garumā mājā dzīvokļus iegādājās un arī tālāk pārdeva vairāk nekā desmit privātpersonu, pārsvarā no Krievijas. Darījuma summas svārstās no 250 līdz 600 tūkstošiem eiro par domājamās daļas pirkumu.

"Tie, kas ir īpašnieki no Krievijas, tagad visu šo laiku nav bijuši," pastāstīja apsargs.

Zemesgrāmatā redzams, ka starp īpašniekiem ir divi cilvēki no Šveices un Vācijas. Kā viena no līdzīpašniecēm ir arī Ilze Zosule.

Pēc trīspusējās vienošanās viesu namā vajadzēja būt arī kafejnīcai un spa zonai. Prasu par to apsargam. Vasarās tiekot izlikta āra terase un telts, kur ierīko kafejnīcu, pastāstīja apsargs, rādot zemes pleķīti pludmalē, kas atrodas ārpus mājas iekšpagalma. Bet spa zona, pēc apsarga teiktā, ir jūra.

Kā gan īpašuma attīstītājs "Jūrmalas zemes fonds" varēja nepildīt galveno no trīspusējās vienošanās prasībām – ēku pēc uzbūvēšanas nepārveidot un nesadalīt dzīvokļu īpašumos?

Līdzīpašniece Ilze Zosule piekrita sarunai ar Latvijas Radio, taču stundu pirms tikšanās to atcēla, norādot, ka objekta daļa viņai pieder kā privātpersonai. Viņa ir valdes locekle labdarības organizācijā "Hospiss.lv", bet pēc izglītības ir juriste, kurai daļēji pieder firma "Neimane un Zosule", kas nodarbojas ar juridiskām un finanšu konsultācijām.

Interesanti, ka Aleksandrs Osokins, līdzīpašnieks pirms astoņiem gadiem likvidētajam "Jūrmalas zemes fondam", ir viens no īpašniekiem uzņēmumā "Sventovit grupa", kas cita starpā nodarbojas ar kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecību. Tā juridiskā adrese atrodas dzīvojamā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 77 – 12, iepretim Rīgas 1. slimnīcas teritorijai.

Otrs "Sventovit grupas" īpašnieks ir Sergejs Osokins. Viņš kopš šā gada 21.februāra ir valdes loceklis nodibinājumā "Osokinu fonds", kas organizē kultūras un mākslas pasākumus, tostarp mūzikas izglītības jomā. Arī "Osokinu fonds" atrodas tajā pašā adresē Krišjāņa Valdemāra ielā. Pārējie valdes locekļi "Osokinu fondā" ir Andrejs Osokins un Daiga Bināne.

Kopš 2018. gada 20. marta Sergejs Osokins ar Aleksandru Osokinu ir patiesie labuma guvēji arī uzņēmumos "Shwartz" un "Vienības 1A".  Pēdējais no tiem ir reģistrēts tajā pašā ēkā Vecrīgā, Audēju ielā 14, kur atrodas gan Ilzes Zosules juridiskā firma, gan arī labdarības organizācija "Hospiss.lv". Savukārt uzņēmums "Shwartz" ir reģistrēts jau minētajā Krišjāņa Valdemāra ielā 77 – 12.

Būve kāpās

Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis un Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms kopā ar domubiedriem jau gadiem cīnās, lai Jūrmalā izskaustu viltus viesu namus, tostarp Asaru pludmalē.

"Šī ir tā vieta, kur mēs to savu rūgto pieredzi smēlāmies, kad mums teica, ko tad jūs esat pret visiem, un mēs labticīgi noslēdzām šo mierizlīgumu. (..) Mēs redzam Zemesgrāmatā, ka tas viss pa daļām tiek pārdots pretēji visiem solījumiem," sacīja Kronblūms.

Viņa vērtējumā šāda shēma Jūrmalā plaukst un zeļ jau gadiem. Latvijas Radio kopā ar Kronblūmu izbraukāja vairāk nekā duci adrešu Jūrmalā, kur pēdējos desmit gados uzbūvētas viesu mājas vai atpūtas kompleksi.

"Man šķiet, ka šeit nekas neliecina, ka šeit būtu viesu nams. Neredzam nekādas reklāmas. Neko neredzam!" sacīja Kronblūms.

Visas šīs ēkas ir kļuvušas par daudzdzīvokļu namiem. "Šeit atkal ir tas princips, ka mēs uzbūvējām lielu būvi kāpās. Pamatojums bija, ka mums taču vajag šeit atpūsties un tā tālāk," norādīja opozīcijas domnieks.

Konkrētajās vietās pilsētas teritorijas plānojums neatļauj būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Bet būvvaldē tās saskaņo kā viesu namus. "Es pieļauju, ka kāds no to dzīvokļu daļas īpašniekiem, ja te nedzīvo, tad "Airbnb" ir iznomājis. Bet tas mērķis un tā funkcija jau nav sasniegta par to, ka šeit kaut kas kūsātu, notiktu un tā tālāk," pauda Kronblūms.

Cik daudz ir šādu ēku Jūrmalā, kas pēdējo desmit gadu laikā ir transformējušās? "Varbūt es kļūdos, bet runa varētu būt par divdesmit, varbūt trīsdesmit pat," sacīja Kronblūms, kuru satrauc šāda prakse kūrortpilsētā, "man ir tāda pārliecība, ka ir tie, kuri var dabūt šādus projektus cauri, un ir tie, kuri varbūt nevar dabūt šādus projektus cauri. Es tiešām nezinu, kā darbojas šis viss mehānisms, bet nevar neredzēt, ka netiek sasniegts tas, kas ir deklarēts. Nevar desmitām reižu atkārtot, ka viss ir kārtībā, ka mēs nosakām teritorijās tāpēc, ka mums tur vajag viesus, bet pēc tam dzīvē būt pavisam citādi!"

Viņaprāt, Jūrmalas pašvaldībā deputāti ir pārāk pielaidīgi uzņēmēju attīstības iecerēm, kas ne vienmēr īstenojas tādas, kā sākotnēji viņi sola. "Ja jums izdodas pārliecināt domes deputātus par to, ka jūsu meža kāpu vai pilsētas vēsturiskā centrā ir kaut kāds gabaliņš, ka tajā vajag būvēt kaut ko lielāku un augstāku, tad jūs jau esat nopelnījis brīžiem pat miljonus.

Bet, ja tas viss tiek darīts uz tā rēķina, ka tiek degradētas dabas teritorijas, tiek degradēta kultūrvēsturiskā vide, tad tas ir slikti."

Pārdod dzīvokļus viesu nama adresē

Interneta meklētājā ievadot vairāku viesu namu adreses, viegli atrodas piedāvājumi iegādāties dzīvokļus.

Viens no svaigākajiem objektiem ir Strēlnieku prospektā 42, Jūrmalā. Ēku tikai pirms dažiem mēnešiem nodeva ekspluatācijā, un tajā var iegādāties īpašumu gandrīz par 300 tūkstošiem eiro. Tiesa, sludinājumā minēts, ka pārdod dzīvokli, nevis domājamo daļu, kā tas ir patiesībā.

"Amber rezidence" sludinājums:
"Piedāvā iegādāties 3 istabu dzīvokli ekskluzīvā projektā, kas atrodas Strēlnieku prospektā 42, klusajā Jūrmalas daļā. Pastaigas attālumā no jūras. Lieliska dzīvesvietas izvēle!"

Sazvanot nekustamā īpašuma pārdevēju, Latvijas Radio īsā sarunā noskaidroja, ka šajā viesu mājā ir 27 dzīvokļi un pieci jau ir pārdoti.

Intervijai Latvijas Radio uzrunāja Strēlnieku prospekta ēkas attīstītāju – uzņēmuma SIA "Mirage" valdes locekli Maksimu Sitņiku, kurš piekrita tikties. Tomēr vēlāk viņš telefonu vairs nepacēla un atsūtīja ziņu ar atteikumu intervijai.

Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir kāds Krievijas pilsonis vārdā Sergejs Eršovs. Viņam pieder vēl viena firma, kur kopā ar Sitņiku nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. 

Būvniecības valsts kontroles birojā saņemtas sūdzības par Strēlnieku prospekta 42 ēku no Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri saka, ka viesu namā pārdod dzīvokļus. Birojs gan kontrolē vēl nav devies, jo dzīvojamās platības nav iekārtotas. Līdz ar to pagaidām nevar konstatēt, kādam nolūkam dzīvokļus izmantos – viesu izmitināšanai vai ilglaicīgai dzīvošanai.

Dome problēmu saskata

Vai pašvaldības būvvalde seko līdzi tam, vai sākotnējā ēkas iecere – viesu nams – patiesi darbojas dzīvē vai tikai uz papīra?

Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Vita Zvejniece, kurai pirms intervijas Latvijas Radio aizsūtīja sarakstu ar vairāk nekā desmit objektiem, stāstīja, ka īres piedāvājumus dažos no tiem atradusi tādās vietnēs "Airbnb" un "Booking.com". "Nu, tur ir šis piedāvājums. Tātad cilvēki, arī tie, kas ir kā privātīpašnieki, izmanto šo iespēju un izīrē šīs telpas," sacīja Zvejniece.

Vai tiešām visas šīs ēkas darbojas kā viesu nami? "Šie ir viesu numuri. Cik bieži un cik ilgi, un kas tur uzturas, to mēs šobrīd tā nevaram atbildēt! Cilvēki rīkojas tā, kā viņiem ir ekonomiski pamatotāk," sacīja Zvejniece.

Pēc Jūrmalas būvvaldes informācijas, pēdējos septiņos gados uzbūvēti vai pārbūvēti vairāk nekā 30 viesu namu. Trīs no tiem pēc uzņēmēja iesnieguma un pašvaldības akcepta ir mainīts lietošanas veids uz daudzdzīvokļu ēku. Pārējās būves joprojām formāli ir viesu nami.

"Uzņēmējdarbība mainās. Vai mēs varēsim kādam uzņēmējam piespiest nodarboties ar to, kur viņš beigās redz zaudējumus? Nu, laikam jau mecenāti ēkas nebūvē.

Pilsēta visdrīzāk pārskatīs, kur ir viesnīcas, kur ir atļauti dzīvokļi. Mums svarīgi, lai pilsētā ir cilvēki.

Ar varu mēs viņus neatvedīsim, vai mēs nosauksim to par viesnīcu vai viesu namu. Mēs varam sēdēt pie tukšām telpām un gaidīt, ka kāds tajās atnāks," pauda Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja.

Tātad nākas secināt – ja arī pilsētas teritorijas plānojums aizliedz konkrētās vietās būvēt daudzstāvu dzīvojamās ēkas, būvvalde neredz problēmu šādu aizliegumu apiet un nākt pretī uzņēmējiem.

Ko par to saka Jūrmalas domes vadība? Interviju par to atteica gan Jūrmalas mēre Rita Sproģe (Zaļo un Zemnieku savienība), gan viņas vietnieks Jānis Lediņš (Zaļo un Zemnieku savienība). Toties viedokli gatavs paust Sproģes padomnieks Gatis Truksnis.

Truksnis bija ilglaicīgs Jūrmalas mērs, kas ir bijis iesaistīts vairākos kriminālprocesos, tostarp par kukuļņemšanu. Augstākā tiesa pirms pāris gadiem lēma, ka viņš ir vainīgs dienesta viltojumā, kas bija saistīts ar komandējumu un viņš zaudēja mēra amatu. Tomēr drīz pēc tam viņš kļuva par jaunās mēres un partijas biedrenes Sproģes padomnieku.

Latvijas Radio Truksnim vaicāja par viesu namiem, kas pārvēršas par daudzdzīvokļu ēkām. "Šeit nav runa par neatļautu izmantošanu kā tādu. Piemēram, ka mēs dzīvoklī taisām cūku audzēšanu vai slimnīcā taisām kazino. Tā ir neatļauta izmantošana," pauda Truksnis.

Viņš pauda līdzīgus argumentus, kādi izskanēja no būvvaldes vadītājas. "Nemeklējiet āķi tur, kur tā nav! Pilsētai ir svarīgi, lai objekts dzīvo, lai ir gaisma logos, lai tiek maksāti nodokļi. Tas, ka mēs pateiksim "nē", iesim un metīsim ārā visus un neatļausim pārdot... es nezinu. Mēs neesam valsts – mēs nevaram neatļaut. (..) Ā, jūs tur dzīvojat pat? Ārā no turienes! Tikai viesi un tikai "Booking.com". Nav jums viesu? Bankrotējat? Nu, nekas, vienalga, šeit būs… Tad arī nekā nebūs," pauda Truksnis.

Kā ar viesu namu Dzimtenes ielā 1, par kuru Truksnis parakstīja trīspusējo vienošanos, ka ēku nesadalīs pa dzīvokļu īpašumiem un neizpārdos? "Nē, es galīgi neesmu tur bijis! Dome toreiz vispār bija kā trešā persona malā. Strīds bija starp viņiem, kur viņi pēc tam savā starpā vienojās," sacīja eksmērs.

Gatis Truksnis: Es toreiz uzliku parakstu labticīgi. Labi ir, it kā apmierināta sabiedrība, ir apmierināts uzņēmējs, ir vienošanās panākta. Ko tad dome neliks parakstu? Nu labi. Tad mēs arī parakstām.
Latvijas Radio: Nu ja. Tā daudzdzīvokļu māja kāpās kaut kā ir jāuzbūvē.
Kāpēc kāpās?
Nu, gandrīz kāpās. Tuvāk jūrai vairāk nevar piebūvēt.
Bet, ja ir atļauta. Jautājums ir pavisam cits.

Patvaļīga ekspluatācija

Ko saka likums – drīkst vai nedrīkst viesu namā dzīvot ilgstoši? "Pamatā šī ēka nav domāta pastāvīgai dzīvošanai. Tā ir īslaicīga viesu izmitināšana. Tas ir komercobjekts. (..) Ja šie objekti tiek izmantoti pastāvīgai dzīvošanai, tad tā ir patvaļīga ekspluatācija, bet īslaicīgi viņi var, protams, uzturēties. Ekspluatācija neatbilst projektētam lietošanas veidam. Var būt arī apartamenta viesnīcas, kur īslaicīgums nav piecas vai divas dienas. Viesnīcā numuriņu var noīrēt arī uz mēnesi. Ja spēj samaksāt, tad arī uz nākamo mēnesi. Tas nav aizliegts," skaidroja Andris Lazarevs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks.

Tāpat nav aizliegts viesu mājā tirgot domājamās daļas, kā tas notiek lielā daļā Jūrmalas objektos, kurus aplūkoja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".

Apskatot vairāk nekā desmit objektus Zemesgrāmatā, secināms, ka pārsvarā saraksts ar līdzīpašniekiem ir prāvs – vismaz desmit un vairāk privātpersonu vai uzņēmumu katrai adresei. Liela daļa to ir ārvalstnieki, nospiedošā vairākumā no Krievijas. Turklāt bieži domājamās daļas pērk un pārdod tālāk. Īpašnieku rotācija ir liela.

Vai Ekonomikas ministrija ir vērtējusi Jūrmalas viesu namu problemātiku? "Mēs pētām patstāvīgo praksi, ciktāl tas ir nepieciešams ar regulējumu turpmākai attīstībai. Bet nav tā, ka kādai konkrētai pašvaldībai sekotu līdzi. Jautājums:

kāpēc zinot, ka ir šāda tendence, pašvaldība nereaģē ar teritorijas plānojuma grozījumu? Pati zināmā mērā ir akceptējusi šādu situāciju," pauda Lazarevs.

Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojs pēc sūdzību saņemšanas ir bijis vairākos šādos objektos. Iestāde pārbauda, vai viesu mājā ir izpildītas būvniecības likuma prasības.

"Tā ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, lietošanas drošums un ugunsdrošība. Ja mēs skatāmies no šādas prizmas uz šīm ēkām, tad es teiktu, ka nekādas problēmas nav. Visas ir uzbūvētas diezgan kvalitatīvi, un šādi riski ekspluatācijas procesā neparādās," sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Birojs paviesojies arī pieminētajā viesu mājā Asaru pludmalē.

"Šis objekts ir tāds, kur diez vai varētu paredzēt daudzdzīvokļu apbūvi, jo šis objekts atrodas pašās, pašās smiltīs. Tuvāk jūrai vairs nav iespējams piebūvēties.

Šādā vietā būvvaldei būtu droši vien jāskatās, lai šī objekta plānojums būtu tāds, lai pirmais stāvs būtu atvērts publiskai lietošanai, kur būtu kafejnīca ar labierīcībām," sacīja Demme.

Drošības ziņā gan ar ēku viss ir kārtībā. Cits jautājums ir par reālo lietojamību, proti, ka viesu māja patiesībā ir daudzdzīvokļu ēka.

Taču pierādīt, ka viesu mājā cilvēki dzīvo ilglaicīgi, nevis īslaicīgi, ir praktiski neiespējami. Tam šķēršļi ir vairāki.

"Pirmais lielais izaicinājums ir sazināties ar visiem kopīpašniekiem, pateikt, ka mēs pie jums ieradīsimies un konkrētā datumā veiksim pārbaudi. Tad, kad esam tikuši pie kopīpašniekiem, tad nākamais aizķeršanās solis ir tas, ka ne visi ierodas vai ne visi ir savā apartamentā," stāstīja biroja Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Griga.

Kāds ir kaitējums sabiedrībai, ka Jūrmalā viesu mājas lielā daļā gadījumi nepilda šo funkciju? "Sabiedrības intereses, es teiktu, tiek skartas, jo tādos objektos tūristi, kas grib atbraukt uz Jūrmalu, nevar tikt, jo šobrīd ēkā, kas it kā uzbūvēta viņiem, iekšā nelaiž," pauda Demme.

Viņš apgalvoja, ka šāda problēma ir raksturīga vienīgi Jūrmalai: "Pilnīgi skaidri un saprotama ir īpašnieku pozīcija, kuri grib attīstīt projektu, grib iespējami īsā laikā gūt maksimālu peļņu pārdodot.

Dīvaini ir tas, ka faktiski izskatās, ka pašvaldība visu laiku kāpj uz viena un tā paša grābekļa –

tikai skaņo, skaņo, skaņo projektus, un tie objekti par viesu namiem nekad tā īsti nepārtop. Ja ir problēma, tad jāmeklē atbilstošs risinājums."

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informēja, ka Jūrmala ir iesniegusi jauno teritorijas plānojumu, ar kuru grasās paplašināt to teritoriju apjomu, kur būs atļauta daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Tas vēl nav apstiprināts.

Vai pastāv korupcijas riski?

Vai šādu viesu māju projektu īstenošana vietās, kur daudzdzīvokļu apbūve nav atļauta, nerada aizdomas par korupcijas riskiem?

"Korupcija jau nav tikai kukuļa došana un ņemšana. Korupcija ir arī lēmumu pieņemšana vai nepieņemšana, vai rīcība, vai bezdarbība. Šajā gadījumā – kāpēc tie, kuriem ir uzticēta vara strādāt sabiedrības un iedzīvotāju interesēs, darbojas pretēji tam?" vaicā biedrības "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.

Viņasprāt, atbildība jāuzņemas gan domes deputātiem, gan būvvaldei: "Mums katram tomēr kā profesionālim vajadzētu piemist veselajam saprātam. Redzot, ka, visticamāk, šī nav ļoti godprātīga rīcība no uzņēmēju puses, [tiem,] kas nestrādā sabiedrības un iedzīvotāju interesēs, nu tad tur vajadzētu rīkoties. Nevis gaidīt līdz kaut kādai kritiskajai masai, kad žurnālisti sagatavo skaļus sižetus vai iedzīvotāji sāk vēl vairāk protestēt, vai nonākam līdz situācijai, kad visas pieejamās teritorijas ir izsaimniekotas šādā veidā Jūrmalā un iedzīvotājiem vairs nekas nepaliek."

Vairākiem īpašumiem Jūrmalā savulaik uzmanību bija pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). "Iestādes lietvedībā ir bijuši divi kriminālprocesi, kuros figurējis objekts, kas atrodas Turaidas ielā 17, Jūrmalā. Viens kriminālprocess ir iztiesāts. Savukārt otrā kriminālprocesā, kas izdalīts no iepriekšminētā kriminālprocesa, KNAB izmeklēja aizdomas par iespējamu kāda uzņēmēja kukuļa piedāvājumu nu jau bijušajam Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam. Uzņēmējs amatpersonai piedāvāja nodot bezatlīdzības lietošanā dzīvokli, kas atrodas Turaidas ielā 17, lai panāktu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļa piedāvātāja interesēs. Lēmumi saistīti ar konkrēta objekta pieņemšanu ekspluatācijā un objekta teritorijas plānojuma maiņu. KNAB 2020. gada 28. augustā šo kriminālprocesu izbeidza," informēja KNAB pārstāve Agita Antonāne.

KNAB runā par uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenes uzņēmumam SIA "MC Turaida Property" piederošo īpašumu Turaidas kvartālā, kur viens dzīvoklis bija īpaši iekārtots kādreizējam domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim.

Tikmēr Jūrmalas aizsardzības biedrības darbiniekam un opozīcijas politiķim Uldim Kronblūmam ir aizdomas par dažiem nākotnes objektiem. Viens no tiem ir Turaidas ielā 2, kas ir praktiski blakus Dzintaru koncertzālei. "Jo atkal saka, jā, mums vajag maksimālus parametrus. Cik te var izspiest? Jo mums taču vajag viesnīcu. Tas lielais jautājums ir par to, vai šeit tiešām būs viesnīca," pauda Kronblūms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti