Gluži kā tolaik, 1919. gada sākumā, uz Rudbāržu muižas kāpnēm stāvēja un ļāva sevi iemūžināt tie vīri, kas Latvijai deva nākotni, tā šobrīd 3. martā te sapulcējušies tie interesenti, kas vēlas noiet nelielu daļu no kalpakiešu veiktā ceļa, atceroties un godājot vēsturi. Arī tie jaunieši, kas šai nozīmīgajā vietā gatavi jaunsargu solījumam.
Rudbāržu muižā 1919. gada sākumā bija izvietoti galvenie pulkveža Oskara Kalpaka vadītie bataljona spēki. No tās 3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai armijai un Latvijas atbrīvošana.
Pirms desmit gadiem ideju, ka šādu nozīmīgu faktu nedrīkst atstāt tikai vēstures zinātājiem, izloloja Skrundas vēstures entuziasti, ierosinot, ka būtu jārīko pārgājiens pa tām vietām, kur Kalpaks devās ar saviem vīriem. Un nu jau tas kļuvis par ikgadēju tradīciju.
"Vienmēr atgādinām, kāpēc ir šis pārgājiens. Esam gājuši pa trako sniegu, pa trako lietu, bet šodien ir vienkārši lieliski," stāstīja viena no pasākuma rīkotājām Dita Ņuņēvica.
Šai reizē pārgājiens ir ar nelieliem orientēšanās uzdevumiem – jāatrod kontrolpunkti, jānoskenē kvadrātkods un jāatceras kāds vārds, kas vēlāk noderēs vēstures zināšanu pārbaudē.
"Mēs esam savas zemes patrioti, tāpēc mēs šeit nākam. Cerams, ka viņš mūs redz no augšas, kaut kur uz mums paskatās, mēs viņu tikai redzam internetā un televīzijā. Gribas iekustināt arī citus apkārtējos," pauda pārgājiena dalībnieks Gatis Stiba.
"Mēs varam lepoties ar to, ka mums tas šūpulis, visas tās kaujas, ir arī šeit likuši savu artavu, lai mums viss notiktu, noteikti tas ir jātur katru gadu cieņā," tikmēr sacīja kāda cita pārgājiena dalībniece Dace Buķele.
"Viņš te karoja par mūsu brīvību, lai mēs būtam brīva tauta," savukārt vērtēja pārgājiena dalībniece Anita Baraka.
Tā kā kalpakiešiem bija jāforsē arī Venta, tad drosmīgākajiem pārgājiena dalībniekiem jaunsargi bija sarūpējuši iespēju pārkļūt pāri daudz mazākajai Kojas upītei.
"Kādas sajūtas? Baigi patika, patika iet pa tām stacijām, meklēt viņas," vērtēja pārgājiena dalībnieks Andris Siliņš.
Pārgājiena dalībniekiem pēc aptuveni septiņiem pieveiktiem kilometriem un 12 kontrolpunktiem – pusdienas. Bet tolaik karavīriem vēl bija tāls ceļš priekšā līdz pilnīgai Latvijas atbrīvošanai no Sarkanās armijas. Latvija un Padomju Krievija Miera līgumu parakstīja 1920. gada 11. augustā.
