Kozlovskis norādīja, ka vispirms ir jāsaprot, vai kāda daļa šo personu jau nav izbraukusi no valsts.
"Viens būtu izbraukšana caur ārējo robežu no Latvijas uz trešajām valstīm, ko mēs varam konstatēt. Cits jautājums ir, vai šiem cilvēkiem nav iespējas uzturēties kādā citā Eiropas Savienības valstī, Šengenas zonā," norādīja ministrs, skaidrojot, ka
šo Krievijas pilsoņu dēļ Latvija negrasās atjaunot pilnu kontroli uz robežas ar citām Šengenas zonas valstīm jeb uz robežas ar Lietuvu un Igauniju.
Līdz pagājušā gada decembra beigām PMLP apkopotā informācija liecināja, ka no Latvijas varētu izraidīt vismaz 1213 Krievijas pilsoņus, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī.
Patlaban jaunākā informācija liecina, ka izraidīšana attiektos uz 1167 personām, jo saņemta informācija, ka 46 personas vairs nav Latvijas teritorijā un uzturas ārvalstīs.
Kozlovskis pauda, ka šobrīd būtu svarīgi šiem cilvēkiem vēlreiz uz pēdējās deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīt informatīvo vēstuli par izceļošanas termiņu un iespējām. "Skaidrs, ka Valsts robežsardze arī turpinās imigrācijas kontroli," sacīja ministrs.
Vienlaikus ministrs apstiprināja, ka PMLP lēmums atteikt izsniegt uzturēšanās atļauju ir pārsūdzams Administratīvajā tiesā.
"Katrs šāds gadījums tiks vērtēts individuāli.
Tas nozīmē, ka katrs šis gadījums prasīs laiku, un pēdējā darbība, ja tiesas spriedumi ir personai negatīvi, ir piespiedu izraidīšana," skaidroja Kozlovskis,
uzsverot, ka līdz ar to šobrīd ir grūti pateikt, cik Krievijas pilsoņu no Latvijas būtu izraidāmi. "Tas būs darba process, kas pagaidām saistās ar lielu nenoteiktību."
Līdz decembra beigām apkopotā informācija liecināja, ka starp izraidāmajiem aptuveni puse ir vīrieši un tikpat sievietes. Vecuma sadalījums liecina, ka izraidīšana attiektos uz 789 personām, kas ir vecākas par 60 gadiem.
Ar attaisnojošiem iemesliem laiks vēl līdz marta beigām
Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024. gada 31. martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
PMLP pārstāve Madara Puķe iepriekš skaidrojusi, ka šiem Krievijas pilsoņiem vēl savā ziņā pastāvot iespēja, kā palikt Latvijā: "Šiem cilvēkiem būs jāsniedz rakstisks paskaidrojums par neizbraukšanas iemesliem un par iespējamo izbraukšanas laiku, un pēc tam PMLP sagatavos izbraukšanas rīkojumus, kas paredzēs, ka 30 dienu laikā valsts ir jāatstāj. Tā ir likumā noteiktā prasība, kas viņiem pašiem būs jāveic labprātīgi."
Ja šiem cilvēkiem tomēr ir kāds pamatots iemesls, lai pēc termiņa beigām iesniegtu dokumentus, piemēram, uzturēšanās atļaujai saistībā ar ģimenes apvienošanu, darbu vai kādu citu, šim iemeslam jābūt likumiski pamatotam un paskaidrojumā jānorāda, kāpēc tas visos iepriekšējos termiņos nav ticis izdarīts, skaidroja Puķe.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. 2022. gada septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz 2023. gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Līdz pērnā gada 1. septembrim 3541 persona nebija iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nebija veikusi pieteikšanos valsts valodas pārbaudes atkārtotai veikšanai. Līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
Ja šīs personas tomēr vēlējās turpināt uzturēties Latvijā un tām bija tiesības pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, varēja iesniegt atbilstošu pieteikumu PMLP.
Pērnā gada beigās PMLP informēja, ka 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti. PMLP atzina, ka šiem cilvēkiem vēl teorētiski pastāv iespēja likumīgi palikt Latvijā, ja ir attaisnojoši iemesli.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
