Pūpols sevi joprojām dēvē par žurnālistu, jo viņa vadīta biedrība kā mediju ir piereģistrējusi portālu, kurā publicē viņa producētas dokumentālās filmas. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka šo filmu finansējums līdz šim nav bijis skaidrs, taču nu Pūpolam līdz jūnija vidum EP būs jāiesniedz deklarācija, kurā jānorāda ienākumi par trīs gadu periodu līdz kļūšanai par deputātu.
Pūpols – EP deputāts
Lai gan EP sesija ir beigusies un nekādas sēdes Briselē un Strasbūrā nenotiek, Pūpols kopš maija vidus ir kļuvis par EP deputātu. Par lēmumu pieņemt Melbārdes nolikto mandātu viņš paziņoja publiski, norādīdams, ka pāris mēnešu atalgojums Eiroparlamentā lieti noderēs filmēšanas tehnikas iegādei.
Bez 10 tūkstošu eiro bruto mēnešalgas šajos divos mēnešos Eiropas nodokļu maksātāji Pūpolam apmaksās arī palīgu atalgojumu.
Pūpolam nepatīk "De facto" jautājums, cik lielā mērā viņš apgūs deputātu palīgiem un pakalpojumu sniedzējiem paredzētos 29 tūkstošus eiro mēnesī: "Apgūt ir jūsu vārds. Man ir savā pilnvaru termiņā... Ņemot vērā, ka šis termiņš ir ļoti īss, es to realizēšu pēc iespējas konkrētāk un ražīgāk."
Viņam jau ir reģistrētā palīdze Briselē, turklāt tagad viņš kārtojot trīs vietējo palīgu darbā pieņemšanu. Šo cilvēku vārdus Pūpols gan neatklāj, kamēr līgumi nav spēkā. Palīgi Pūpolam palīdzēšot organizēt braucienus – viens uz Gruziju nupat jau ir bijis – un rakstīt pieprasījumus Eiropas Komisijai.
Pūpola filmā intervēts arī Pjotrs Avens
Pūpols arī tagad, būdams eiroparlamentārietis, turpina saukt sevi par žurnālistu. Tā viņš sevi pieteica, arī aicinot cilvēkus uz Ogres novada bibliotēkā rīkoto filmu vakaru. Padsmit cilvēku publikai Pūpols demonstrēja trīs filmas: "Eksportētāji" par "Olainfarm" Krievijas meitasuzņēmumu; "Darva" par tabakas industriju un elektroniskajām cigaretēm kā labu alternatīvu; un "Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses", kurā būtiska loma atvēlēta Eiropas Savienības un arī ASV sankcijām pakļautajam Krievijas miljardierim, Latvijas pilsonim Pjotram Avenam.
Pūpolam tehnisku problēmu dēļ nācās savas filmas rādīt no "YouTube", tāpēc, piemēram, Avena stāstījums sanākušajiem ogrēniešiem bija jānoklausās krieviski ar angļu titriem.
Vēsturiskās filmas tapšana sakrīt ar laiku, kad aktīvi notiek diskusijas par Avena pilsonību un Latvijas pozīciju viņa sankciju jautājumā.
Pūpols apgalvo, ka ideja par filmu viņam ienāca prātā, jo Krievijas armijas izvešana līdz šim neesot pētīta. No kāda cilvēka Pūpols uzzinājis, ka Avenam esot par to daudz ko pastāstīt, tāpēc sarunājis interviju caur viņa labdarības fonda pārstāvi. Vaicāts, kā viņam izdevās sarunāt interviju, jo Avens Latvijas žurnālistiem nav bijis īpaši pieejams, Pūpols attrauc: "Tā nav mana problēma, ka viņš nav pieejams citiem žurnālistiem intervijām. Man ar to nav nekāda sakara."
Pūpola filmu atbalstītāji
Vaicāts, vai tad viņš joprojām ir žurnālists, Pūpols atbild apstiprinoši. Viņš esot arī politiķis un filmu producents, bet sabiedrisko attiecību speciālists gan neesot. Uz "De facto" jautājumu, vai saņem naudu no kādām trešajām personām par filmu taisīšanu, Pūpols atbild: "Nē."
Lai gan Pūpola vadītajai biedrībai "Baltic Center of Visual Researches" piederošais portāls saucas "nemelo.lv", Pūpols pats šoreiz nesaka taisnību. "De facto" skaidri zināmi vismaz divi viņa producēti video, par kuriem ir saņemta nauda no ieinteresētām personām.
Filmā "Priežu galotnes", kurā kritizēts Eiropas Savienības Zaļais kurss, beigu titros ir izteikta pateicība par sadarbību valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts meži" (LVM).
"De facto" uzzināja, ka finansējumu no malas Pūpols ir saņēmis arī par savu iepriekšējo filmu par Zaļo kursu – "Zaļais darījums". "De facto" rīcībā esošo informāciju apstiprināja Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis Kristaps Klauss: organizācija ir piedalījusies Pūpola filmas "Zaļais darījums" finansēšanā. Precīzu atbalsta summu atklāt viņš atsakās, tomēr uzsver – tā ir vienīgā no Pūpola filmām, kur ir bijusi iesaistīta asociācija.
Šīs filmas titros vai aprakstā par šādu sadarbību nekas gan nav minēts. Turklāt arī Pūpola biedrības gada pārskati neliecina, ka 2021. un 2022. gadā, kad iznāca "Zaļais darījums", tai bijuši kādi vērā ņemami ienākumi. "De facto" konfrontējot Pūpolu ar informāciju no kokmateriālu asociācijas, viņa atmiņa nedaudz uzlabojas: "Man personīgi, manuprāt, nebija atbalsta par "Zaļo darījumu". Varbūt bija kāds cits, caur kādu citu personu, bet tad man jāskatās savi līgumi. Bet katrā gadījumā, ja arī bijis atbalsts par kādu citu filmu, tad šajos atbalsta dokumentos ir bijis punkts, ka mans atbalstītājs nedrīkst ietekmēt manu saturu, un šis punkts ir bijis ievērots, un neviens mani nav grasījies pamācīt, kā man jārāda kino."
Vaicāts, kāpēc filmas titros nav pieminēti atbalstītāji, Pūpols paziņo: "Titri ir mana žurnālistiskā izvēle. Kā es rakstu titrus, tā es varu darīt. Man nav pienākuma atspoguļot visu savu personīgo informāciju."
Līdzīgi arī par LVM apmaksāto filmu Pūpols īsti neatceras, kādā veidā un caur kuru personu notika līguma slēgšana un apmaksa – tas esot jāprasa grāmatvedei. Solījumu šo informāciju atsūtīt vēlāk Pūpols neizpilda.
Sadarbība ar "Latvijas Valsts mežiem"
Tikmēr LVM "De facto" jautājumu par to, ar ko īsti bija noslēgts līgums par filmu "Priežu galotnes", kāda bija summa un uz kurieni pārskaitīta nauda, ignorēja. LVM gan norādīja, ka ar pašu Pūpolu nav slēgti līgumi par sadarbību, ne ietverot tajā finansējumu, ne arī bez tā. Pūpols neatsaucās uz "De facto" lūgumu izskaidrot, kāpēc LVM no viņa mēģina norobežoties.
Ar šo valsts uzņēmumu saistīta vēl kāda īpatnēja Pūpola darbības epizode. Neilgi pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad notika sarunas par Krišjāņa Kariņa otrās valdības koalīcijas veidošanu, "De facto" rīcībā nonāca saite uz Pūpola īsfilmu par to, cik labi strādājot LVM un to vadītājs Pēters Putniņš. Uzreiz pēc tam Pūpols šo video padarīja nepieejamu, taču to paguva pārpublicēt portāls "puaro.lv".
Pūpols apgalvo, ka šo video viņš nemaz nebija plānojis rādīt sabiedrībai un LVM valdes apkalpošanu noliedz: "Tas ir tavs viedoklis par to, kā šis produkts izskatās. Es tev saku, ka tas bija mans melnais materiāls un to es nebiju lēmis publicēt." Vaicāts, vai varbūt par šīs filmas tapšanu bija kāds līgums ar LVM vai nauda, EP deputāts atbild: "Man liekas, ka tu esi aptaurēts."
Citi labvēļi un saistības
Pūpols "De facto" arī apgalvo, ka nekādi sadarbības līgumi neesot bijuši par Krievijas armijas izvešanas filmu, kurā būtiska loma ir Avena atmiņām un ekspertu pārdomām par to, vai viņš ir pelnījis sankcijas. "De facto" pamanīja, ka ar Pūpola ierakstiem par filmu kā viens no pirmajiem regulāri dalījies sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis no kompānijas "Mediju tilts".
Pūpols, vaicāts, vai viņam ir kāda sadarbība ar Rajevski un "Mediju tiltu", ņemot vērā arī Rajevska aktīvo dalīšanos ar saturu par Krievijas armijas izvešanas filmu, atbild šādi: "Vispār es par viņu varētu teikt, ka viņš ir normāls džeks. (..) Tāpēc, ka viņš saprot, kas ir laba filma. Viņš vienkārši ir gudrs cilvēks."
Pats Rajevskis uz tiešiem jautājumiem, vai "Mediju tiltam" ar Pūpolu ir kāda sadarbība, pēc būtības neatbildēja: "Pirmā lieta, ko es gribētu pateikt. Tātad, "Mediju tilts" neiejaucas divu žurnālistu, cienījamu žurnālistu, tāds kā jūs, tāds kā Ansis Pūpols, savstarpēja konflikta risināšanā. Tā ir pirmā lieta. Otrā lieta, tas, ko es gribu pateikt – mēs savus sadarbības partnerus neizdodam, jo tas ir mūsu princips. Tās ir parasti konfidenciālas attiecības."
Lai gan Rajevskis un pats Pūpols jauno eiroparlamentārieti joprojām sauc par žurnālistu, šobrīd viņš ir politiķis, un, pretēji atsevišķu partijas līderu nesen paustajam, arvien ir saistīts ar Nacionālo apvienību.
"Es esmu Nacionālās apvienības biedrs. Es pat biedra naudu samaksāju tīri nesen," apgalvo Pūpols, bet uz jautājumu par kandidēšanu pēc gada gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās norāda, ka tas vēl esot pārāk tālu.
Plāni pēc Eiroparlamenta
Pūpols pieļauj, ka pēc Eiroparlamenta deputāta pilnvaru beigām varētu atjaunot sabiedriskā labuma organizācijas statusu savai biedrībai, kas izdod "Nemelo.lv". Tas ticis atņemts pirms diviem gadiem, jo Pūpols aizmirsis laikā iesniegt kādu atskaiti.
Tiesa gan, pastāv liela iespēja, ka šobrīd biedrība pastāv tikai uz papīra – nav skaidrs, vai tai ir notikušas biedru sapulces un līdz ar to ir leģitīma valde. Tas izriet no "Baltic Center of Visual Researches" otra dibinātāja un valdes locekļa Sandija Semjonova atbildes "De facto". Biedrība joprojām ir reģistrēta Semjonova dzīvoklī. "Darbs biedrībā no manas puses tika iesaldēts, un man nav informācijas par tās darbu. Esmu vairākkārt lūdzis Ansi Pūpolu pārreģistrēt biedrību citā juridiskā adresē vai arī likvidēt," atrakstīja Semjonovs.
Jaunākais publicētais biedrības gada pārskats ir par 2022. gadu. Tajā vienīgie ienākumi ir 200 eiro ziedojums no SIA "Āgenskalna garās pūku priedītes". Šī firma pieder Pūpola mātei, valdē ir viņa sieva.
Uzņēmums pēdējo gada pārskatu iesniedzis par 2020. gadu, un tam ir 22 tūkstošus eiro liels nodokļu parāds. Pūpols par to ir informēts un sola, ka parāds valstij drīzumā tiks nomaksāts.
Kā zināms "De facto", Pūpols arī šonedēļ, jau būdams EP deputāts, ar, kā pats apgalvo, pa dienām saplānotu termiņu acīmredzami turpināja darbu pie kādas no savām filmām, sūtot jautājumus ar "Olainfarm" saistītām personām. Sarakstē viņš gan nenorāda, ko pārstāv, bet parakstās vienkārši kā Ansis Pūpols.
