ĪSUMĀ:
- Pašvaldības finansiāli nespēj tik galā ar sociālo aprūpi iedzīvotājiem pensijas gados.
- Uz vietu kādā no pansionātiem šobrīd gaida 1060 iedzīvotāju. Lielākā daļa – 711 cilvēki – Rīgā.
- Labklājības ministrijas mērķis ir, izmantojot jau sagatavotu tipveida projektu, uzcelt 54 ēkas, katru – 16 cilvēkiem.
- Tam paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums – 68 miljoni eiro, kas ļautu izveidot 850 jaunas cilvēku aprūpes vietas.
- "Dārgi gan realizācijā, gan tālākajā uzturēšanā" – pašvaldības kūtri iesaistās projektā.
- Labklājības ministrija uzskata, ka jau esošo ēku pielāgošana aprūpes vajadzībām nav iespējama.
- Par valsts līdzfinansējumu Pašvaldību savienība ar Labklājības ministriju plāno runāt 6. jūnijā.
Cesvaines sociālās aprūpes centrs atrodas vēsturiskā ēkā, kas uzbūvēta 19. gadsimtā. Te vēl arvien ir krāsns apkure, iemītnieku vecuma posmam neatbilstoši pakāpieni un durvju sliekšņi. Uz trūkumiem, kas ir saistīti ar nepielāgotu vidi, ik pa brīdim aizrāda Veselības inspekcija. Tieši šis licis Madonas novada vadībai veikt savus aprēķinus un atsaukties Labklājības ministrijas piedāvājumam būvēt jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes vietu. Tās būs divas kotedžas tipa ēkas, katrā – pa 16 klientiem, kas pārcelsies no esošā centra.
Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste jaunā aprūpes centra vīziju sauc par katra sociālā sfērā strādājošā sapni: "Pašā nosaukumā jau ir pateikts – ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums. Es esmu savās mājās. Jo ir stereotipiskie skatījumi par institucionālo aprūpi.
Citi saka – pansionāts, nabagmāja. Tad nu mēs ejam uz to, ko pats nosaukums izsaka un ļauj sajūtas saķert. Man liekas, ka tas ir pats galvenais cilvēkam."
Pašvaldībai šī izšķiršanās nenāca viegli. Plānotās kopējās izmaksas ir 4,65 miljoni eiro. No šīs summas pašvaldībai būs jāiegulda aptuveni puse, proti, 2,1 miljons eiro. Madonas novada dome cer iegūt aizņēmumu Valsts kasē. Madonas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls ("Latvijas Reģionu apvienība"/ "Latvijas Zemnieku savienība") uzskata, ka kontroltāmes projektam ir nesamērīgi dārgas. "Bet ceram, ka iepirkums būs mazliet piezemētāks un mums šie kosmiskie cipari nebūs jātērē. Ja iepirkums parādīs, ka mēs ejam virs kontroltāmēm, mēs arī apsveram iespēju, ka šo projektu tādā izskatā varam nerealizēt," pieļauj Šķēls.
Mērķis – 54 jaunas ēkas
Labklājības ministrijas mērķis ir, izmantojot jau sagatavotu tipveida projektu, uzcelt 54 ēkas, katru – 16 cilvēkiem. Pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums – 68 miljoni eiro, kas ļautu izveidot 850 jaunas cilvēku aprūpes vietas. Eiropas Komisijas prasa, lai būvēts tiktu vismaz 17 pašvaldībās. Taču vietvaras lielu interesi neizrādīja. Pieteikšanās nu ir beigusies, un ir apstiprināti vien trīs iesniegumi – Rīgā, Bauskā un jau pieminētā iecere Madonā.
Šobrīd Labklājības ministrija ir iesniegusi grozījumus Ministru kabinetā, kas ļautu uz finansējumu pieteikties privātiem pakalpojumu attīstītājiem, kuri pēc tam sniegs pakalpojumu pašvaldības cilvēkiem ar pašvaldības lēmumu. Kad grozījumus pieņems, tiks atkārtoti izsludināts pieteikšanās konkurss, raidījumam atklāja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Taču arī šajā gadījumā, lai īstenotu projektu, saglabāsies minimālais slieksnis – ēku būvniecība 17 pašvaldībās. Turklāt centriem jābūt uzceltiem līdz 2026. gada vidum. Pretējā gadījumā jāmeklē citi veidi, kas noteikti nebūs saistīti ar būvniecību.
Saldus novada domes priekšsēdētāja vietniece Inta Vanaga ("Latvijas Zaļā partija") piedāvāto projektu sauc par ekskluzīvu – dārgu gan realizācijā, gan tālākajā uzturēšanā. Par pakalpojumu cenu sadārdzināšanos runā arī Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis. Šobrīd Alūksnes novada pansionātos cenas ir ap 800–900 eiro mēnesī. Jaunajā mājā maksa sasniegtu pusotru tūkstoti.
"Šobrīd esam nolēmuši nestartēt, jo būvniecības izmaksas ir ļoti augstas. Tas atspoguļosies tajā maksā, kas būs jāmaksā katram klientam, kad viņš dzīvos šajās uzceltajās mājās. Līdz ar to mēs šobrīd esam iepauzējuši," teica Berkulis.
Nevis jaunās, bet vecās
Iespējams, pašvaldību atsaucība būtu lielāka, ja ļautu ne tikai būvēt jaunas ēkas, bet arī pārbūvēt esošās. Mainīt šos nosacījumus ministriju aicināja Latvijas Pašvaldību savienība. Raidījums "De facto" apkopoja datus par septiņām pašvaldībām, kur pēdējo 5 gadu laikā tika slēgts lielākais skolu skaits – tukšas stāv 14 būves. Labklājības ministrija pašvaldību aicinājumu noraidīja, uzskatot, ka vecās ēkas nevar pilnībā pielāgot ilgstošas aprūpes cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem.
Madonas novada pašvaldība ministrijas argumentam piekrīt. Kaut gan viņu novadā tukša stāv kādreizējā Meirānu Kalpaka pamatskola, ko slēdza pirms trim gadiem. Tagad pašvaldība nu jau trešo reizi ir izlikusi ēku izsolē. Sākumcena – 76 tūkstoši eiro.
"Deinstitucionalizācijas projekts iedeva tādu ieskatu. Ceļot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu bērniem, kur vienu mājiņu mēs uzcēlām jaunu un otru mēs pielāgojām, viņa tika līdz pamatiem nojaukta. Tad materiālā ziņā tā jaunā bija lētāka, nekā tā pielāgotā māja," skaidro Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste.
Savukārt kaimiņu novadā – Gulbenes pašvaldībā – izvēlējās citu stratēģiju. Šeit savus klientus izvieto trijos aprūpes centros – ēkās, kur kādreiz ir bijušas skolas. Lielākais ir "Jaungulbenes Alejas", kur izmitināti 94 novada iedzīvotāji. Pirms pieciem gadiem to pārbūvēja, iekārtoja istabiņas, liftu, saules paneļus. Tas izmaksāja aptuveni pusotru miljonu eiro. Šobrīd centrs ir pilns un citu novadu iedzīvotājiem te spiesti atteikt. Gulbenes novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs pauda satraukumu par grūtībām sociālo darbinieku piesaistē: "Ir ļoti grūti piesaistīt darbiniekus. Un arī jādomā par mūsu pašvaldības finanšu iespējām un par cilvēku finanšu iespējām."
Pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels, taču visbiežāk iedzīvotāju pensijas nesedz izmaksas, tāpēc jāpiemaksā arī pašvaldībai. Šī iemesla dēļ Gulbenes novada pašvaldība jaunu aprūpes centru nolēma nebūvēt. "Daļu no izglītības iestādēm, jā, mēs pārveidojām par sociālajiem aprūpes centriem. Un diezgan daudz esam ieguldījuši arī deinstitucionalizācijas projektos. Līdz ar to esam sapratuši, ka pašreiz tas, kas ir izdarīts, ir jānotur. Jānodrošina šo projektu realizācija un jaunus neesam pašreiz plānojuši klāt," klāstīja Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andis Caunītis ("Latvijas Reģionu apvienība").
Pieprasījums aug
Pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma strauji pieaug visā valstī. Šogad pašvaldību plānotais finansējums šim mērķim ir 109 miljoni, taču daudzviet reālās izmaksas apsteidz plānus. Piemēram, pirmajā ceturksnī Kuldīgas pašvaldībai izmaksas veidoja 45% no visam gadam paredzētā, Valkas pašvaldībai – 43%. Uz vietām pansionātos daudzviet veidojas rindas. Cik lielas tās ir – apkopotu datu nav.
"De facto" uzrunāja visu pašvaldību sociālos dienestus un noskaidroja – savu kārtu uz vietu kādā no pansionātiem šobrīd gaida 1060 iedzīvotāju. Lielākā daļa – 711 cilvēki – Rīgā.
68 iedzīvotāju ir rindā Aizkraukles novadā, pa 32 – Daugavpils un Ventspils valstspilsētā, 22 – Valmieras un Liepājas valstspilsētā, Rēzeknes valstspilsētā, kā arī 21 gaida savu kārtu sociālās aprūpes centrā Madonas novadā. Daudzviet nogaida arī paši iedzīvotāji, saņemot pakalpojumu aprūpe mājās. Gaidīšanas laiks, kā norāda, piemēram, Ogres novada sociālais dienestā, var sasniegt "gadu vai pat vairāk".
Pašvaldību norādītais cenu spektrs ir plašs. Vislētāk – ap 650 eiro mēnesī – pakalpojums izmaksā iedzīvotājiem Balvu un Ludzas novadā. 1565,54 eiro maksā vieta centrā "Viļāni" Rēzeknes novadā. Salaspils novadā un Rīgā, kurām ir slēgti līgumi ar aprūpes centriem citās pašvaldībās, kā augšējā robeža norādīti 52 eiro par diennakti, tātad, ap 1600 eiro mēnesī.
Gandrīz visi raidījuma aptaujāto pašvaldību sociālo dienestu vadītāji par lielāko problēmu min sociālo aprūpes vietu lielās izmaksas, ko daudzi klienti nespēj nosegt paši, bet viņu apgādnieki ne vienmēr grib vai spēj maksāt. Tāpēc praksē lielais slogs gulstas uz pašvaldības budžetu.
Vietvaras cer uz valsts risinājumu, kas varētu būt arī līdzfinansējums. Par to Latvijas Pašvaldību savienība plāno runāt ar Labklājības ministriju ikgadējās sarunas laikā 6. jūnijā.
