Ārlietu ministrija lēš, ka ārvalstīs dzīvojošo latviešu skaits varētu pārsniegt 420 tūkstošus. Pasaules Brīvo latviešu apvienībā stāsta, ka viņu starpā ir daudz patriotiski noskaņotu cilvēku, taču vēlēšanās viņi piedalās kūtri. Viens no pašreizējiem galvenajiem apvienības uzdevumiem – informēt tautiešus par vēlēšanu norisi.

"Būs grūti, no vienas puses skatoties. Dzīvojot Amerikā, ne visiem ir skaidrs, kāpēc būtu jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet tomēr tas ir uzdevums man viņiem izskaidrot un pārliecināt. Īpaši tagad ļoti svarīgi piedalīties, ņemot vērā pasaules ģeopolitisko fonu," uzsver Amerikas latviešu apvienības priekšsēdētājs  Mārtiņš Andersons.

Viens no augstākajiem rādītājiem dalībai vēlēšanās bija Beļģijā – vien 38 tautieši nebalsoja vispār. Arī Eiropā dzīvojošos tautiešus ir jāpārliecina par balsošanu tieši par sarakstiem no Latvijas, potenciāls ir monumentāls, taču realitāte – daudz drūmāka, uzskata Eiropas latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa. Kā rāda vēsture, liela daļa tomēr izlemj balsot par mītnes zemes pārstāvjiem.

"Pieļauju, ka daudzi jūtas, dzīvojot citā valstī, tai valstij tuvāki. Ka tā Eiropas politika, kas tiek ieviesta, viņus skars tuvāk mītnes valstij, nekā Latvijā. Es domāju, ka tas ir informācijas pārpratums savā ziņā, jo Eiropas politika, kas tiek ieviesta, skar mūs visus," pauda Krēsliņa.

Arī Kanādas latviešu apvienības priekšsēdētājs Frics Traugots Kristbergs sagaida, ka interese uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām tur varētu būt minimāla, neskatoties uz to, ka latviešu diaspora Kanādā ir dedzīga uzturēt saites ar Latviju.

"Vienalga, vai viņi ir trešās, ceturtās paaudzes, vai viņi runā latviski, vai nē, viņi ir ļoti priecīgi un lepni par to. Piedalīsies mūsu sarīkojumos un sabiedriskajā dzīvē, bet gaidīt, ka viņi būs iesaistīti Latvijas politikā, tas ir mazliet par daudz,"

pauda Traugots Kristbergs.

Latviešu diasporai arvien vairāk ir iespēja balsot ne tikai ārvalstīs esošajā vēlēšanu iecirknī, bet arī pa pastu. 

"Pasta balsošana attiecas uz tikai cilvēkiem, kas uzturas ārpus valsts. Būs ērta iespēja caur "Latvija.lv" pieteikties Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), tajā pašā brīdī saņemt visus vēlēšanu materiālus, biļetenus, aploksni, izvēlēties, par ko balsot, un šos biļetenus nosūtīt uz CVK Rīgā," skaidroja vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars.

Pa pastu balsot tautieši varēs mēnesi pirms vēlēšanām – no 4. līdz 31. maijam. Taču līdz tam Pasaules brīvo latviešu apvienība par vēlēšanām, to norisi un balsošanas vajadzību sola runāt ar diasporas latviešiem.