ĪSUMĀ:
- Vietējie vāc parakstus pret vēja parka "Valmiera–Valka" izveidi mežā starp Strenčiem un Valku.
- Satraukums par vēja parka ietekmi uz dabu un veselību arī apkārtējo māju iedzīvotājiem.
- "Latvijas Valsts meži" skaidro: vēja parkus var būvēt tikai nelielā daļā mežu.
- Dabas aizsardzības pārvalde ieceri vērtē piesardzīgi, pētīs ietekmi uz vidi.
"Braucam un redzam 60 Valmieras TV torņus"
"Mēs varam iedomāties – mēs braucam, un tagad posmā starp Strenčiem un Valku mums ir 60 Valmieras televīzijas torņi," valmierietis Armands Broks sarunai ar Latvijas Radio speciāli izraudzījies vietu, kur tālumā labi var redzēt Valmieras televīzijas torni, lai tādējādi rastos priekšstats.
"Vienas vēja turbīnas izmērs ir plānots 200 metrus augsts, kas ir līdzīgs Valmieras televīzijas tornim, kurš ir 204 metrus augsts, plus vēl mēs liekam100 metrus klāt uz augšu, kas būs vēl rotora lāpstiņa, jo kopējais vienas vēja turbīnas augstums būs 300 metri," viņš stāsta.
Armands Broks ir arī ierosinātājs iniciatīvai platformā "Manabalss", lai pārskatītu vēja parku izveidi Latvijas mežos.
"Šī teritorija no Strenčiem uz Valkas pusi, daļēji Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus, nu tā ir manā vērtību skalā viena no Vidzemes pērlēm ar savu unikālo dabu, ar Cirgaļu kāpām, kas daļēji iekļaujas šajā teritorijā, tur ir arī ļoti augsta augu, dažādu putnu un dzīvnieku sugu daudzveidība," stāsta Broks.
Satraucas arī privātmāju iedzīvotāji
Bet, protams, vēl lielāks satraukums ir privātmāju iedzīvotājiem, kuriem nākotnē var nākties sadzīvot ar šīm gigantiskajām vēja turbīnām.
"No mūsu mājas redzēs, tā te tie torņi visapkārt, mums paliek tikai ziemeļu daļa bez tiem lielajiem debesskrāpjiem," stāsta Valkas pagasta iedzīvotāja Solvita Mezīte.
Viņa atzīst, ka bažas ir par to, kā milzu vēja ģeneratori ietekmēs vidi, dzīvniekus un vai neapdraudēs cilvēku veselību.
"Tie ir plānoti tik daudz, bet – kā viņi savstarpēji mijiedarbosies, ko ar to lielo apjomu izdarīs, kā visas tās zemās skaņu frekvences uz veselību atsauksies, vai visi pārējais un kur nu vēl uz dzīvniekiem. Neesmu pret tehnoloģijām, pret to, ka nepieciešama elektrība, bet ne jau tādu skaitu šajā mazajā zemes nogabalā," spriež Mezīte.
Par to, kā šo gigantisko torņu būvniecība un arī vēlāk ekspluatācija ietekmēs vidi un arī dzīves kvalitāti, uztraukumu pauž arī citi Valkas pagasta iedzīvotāji:
"Pirmkārt jau troksnis, otrs, kas mani satrauc, – daba, dzīvnieki, jo man turpat pie mājām riesto rubeņi. Klaju vietu Latvijā ir pietiekami daudz, kuras var atrast, kāpēc tur nevar atpirkt degradētās teritorijas, kur nav jāiznīcina tādi lieli meži?"
"Rēķiniet, 300 metru augstumā, kāda tur ir vajadzīga tā "pēda", pievedceļi, kabeļi, kas tiek vilkti, es pieļauju, ka šeit vismaz 200 hektāri tiks nocirsti valstī vienā no visskaistākajiem mežiem."
"Atliek tikai mežu teritorijas"
Šo projektu īsteno SIA "Latvijas Vēja parki". Atbildot uz jautājumu, kāpēc vēja parkam atvēlēts tieši šis priežu meža masīvs, akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" valdes loceklis Valdis Kalns stāsta, ka ir apzinātas mežu teritorijas, kur tos varētu būvēt, un nācies secināt, ka sākt vides izpēti var tikai 27 procentos mežu.
"Vairāk nekā 70 procenti Latvijas valsts mežu teritorijas jau ir pilnībā izslēgtas no jebkādas potenciālas vēja parku izpētes, vai nu tie ir jau esoši vides aizsardzības aprobežojumi, vai tā ir apdzīvotība," skaidroja Kalns.
Iedzīvotāju jautājums, protams, – vai tomēr nevar izraudzīties citu vietu.
"Mēs esam piedzīvojuši to, ka kopumā vidēji sabiedrība vēlas daudz ko, bet tikai ne pie mana pagalma,
lauksaimniecības zemes arī tiek uzskatītas par lielu vērtību, kuras nedrīkst aizņemt vēja turbīnas, nu tad, kas Latvijā atliek, atceroties to, ka mēs joprojām esam sasinhronizēti ar Krievijas enerģētikas sistēmu… Tātad atliek tikai mežu teritorijas," skaidroja Kalns.
Dabas aizsardzības pārvalde – piesardzīga
Dabas aizsardzības pārvaldē skaidro, ka ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma process un eksperti jau iepriekšējās sezonās veikuši izpēti gan par putniem, gan biotopiem, un šī izpēte turpināsies.
Tomēr arī Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode ir piesardzīga, vērtējot vēja parka izbūvi mežā.
"Ziņojumā jāizvērtē kompleksi visas saistītās ietekmes, šis nav vienīgais vēja parks, šobrīd notiek vairāki projekti, vairāki izvērtējumi, projektu skaits šobrīd ir tuvu diviem desmitiem," saka Strode.
"Mēs no dabas aizsardzības viedokļa neesam sajūsmā par to, ka mežu teritorijās tiek būvēti vēja parki, tas nav nekas tāds, kur arī pasaulē ir liela pieredze,
mēs ar bažām skatāmies uz to, ja tiešām visi šie projekti tiks realizēti, tad tas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz dabas vērtībām kopumā," atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes vadītāja.
Vietējie arī vērtē, ka projekta īstenotājiem būtu jāskaidro, kādi ir šīs ieceres ieguvumi, ja jau tik daudz nākas zaudēt.
Pirms nedēļas videokonferencē notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme par plānoto vēja parku, nākamajā pavasarī paredzēta vēl viena sabiedriskā apspriešana, kurā varēs uzzināt ietekmes uz vidi ziņojuma rezultātus.
