Valsts valodas zināšanu inspicēšana Liepājas skolās un bērnudārzos sākās aprīlī un turpinās līdz šim. Daļa pārbaužu ir plānveida – 3. pamatskolā, 7. un 8. vidusskolā (tagad tās sauc Liepājas Piemares pamatskola, Liepājas Dzintara vidusskola, Liepājas Rietumkrasta vidusskola, taču pa vecam pilsētniekiem pagaidām pierastāk – L.M.) un bērnudārzā "Stārķis". Pārbaudes izturēja ne visi pedagogi – skolās desmit cilvēki aizgāja no darba, bija tādi, kas paņēma slimības lapu. Taču, pēc Izglītības pārvaldes līdzšinējās vadītājas teiktā, radušos kadru trūkumu izdevies aizpildīt. Mācību stundas notiek, un situāciju var nosaukt par stabilu. Otrs veids – pārbaudes uz sūdzību pamata, konkrēti, tas attiecās uz bērnudārzu "Gailītis".
● Valsts valodas centra atbildes uz Rus.LSM.lv jautājumiem sk. šī raksta beigās
"Novembrī pārbaudes tika pārtrauktas uz divām nedēļām. Pirmkārt, brīvdienu dēļ, otrkārt signālu dēļ, arī nacionālajā līmenī – jo radās situācijas, kad vairs nebija, kas vada stundas. Mums arī parādījās informācija par šo pārbaužu nekorektu veidu un laiku, pārvalde uzrakstīja vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, izklāstot šos faktus. Tagad plānveida pārbaudes ir atsāktas – Liedaga vidusskolā.
Tur tās neizturēja seši cilvēki, no viņiem četri ir atstādināti, viens uzrakstīja atlūgumu, bet vēl vienam tagad ir darba nespējas lapa.
No četriem atstādinātajiem trīs – visi pamatskolas skolotāji – gatavojas kārtot eksāmenu atkārtoti. Vecāki bija burtiski panikā, jo nebija, kas vada mācību procesu! Lai arī nebija vienkārši, izdevās atrast variantus – bet tie bija īslaicīgi risinājumi, ilgi tā turpināties nevar," Rus.LSM.lv sacīja Kristīne Niedre-Lathere.
Varianti – citu skolu pedagogu un Liepājas Universitātes studentu piesaistīšana. "Mācību stundas nezūd," apliecināja Niedre-Lathere. "Bet, cik tās ir kvalitatīvas, tas ir cits jautājums," viņa piebilda.
Saprotams, ka jebkurš eksāmens lielākā vai mazākā mērā ir stresa situācija. Bet informācija, kas kļuva zināma Liepājas Izglītības pārvaldei, tās darbiniekos izraisīja neizpratni – un tas ir ļoti piesardzīgs formulējums, pastāstīja līdzšinējā Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja.
"Kad mēs iedziļinājāmies inspektoru vizīšu niansēs… Bija interesantas situācijas! Piemēram, kāds pedagogs neizturēja pārbaudi. Tās norises laikā iedarbojās trauksmes signāls, skan sirēna, jāevakuējas no ēkas. Bet inspektors turpina eksāmenu! Loģiski, ka pedagogs ir stresā – atbilstoši noteikumiem viņam jāpamet ēka, bet inspektors turpina uzdot jautājumus. Vai vēl viena situācija. Skolotāja sūdzējās, ka pārbaudītājs jautājis par skolas iekšējo kārtību, pedagoģe apzinīgi atbildējusi, bet inspektors paziņojis, ka noteikumi grābti no zila gaisa. Manuprāt, skolas iekšējie noteikumi nav jākomentē vai kaut kā jāinterpretē. Kāda tam saistība ar inspektora subjektīvo viedokli? Trešais gadījums. Matemātikas pasniedzējam lūdza minēt latviešu frazeoloģismu par darbu. Man šķiet, ka tas ir neadekvāts jautājums. Tas ir specifisks un saistīts ar valodniecību.
Vai patiešām viņa mērķis ir noskaidrot latviešu valodas zināšanu un lietojuma mācību procesā līmeni? Šaubos.
Mēs sazinājāmies ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, pastāstījām par šo konkrēto situāciju Liepājā. Un bijām vienisprātis, ka tādi "smalkumi" ir atkarīgi no inspektora, kas strādā konkrētās pašvaldības teritorijā. Un tā ir ilustrācija manām bažām, ka valstī nav kritēriju, kas un kā tiek pārbaudīts! Un vai var uz tā pamata, ka cilvēks nav izturējis tādu pārbaudi, apgalvot, ka C1 līmenis, kas viņam ir "pēc papīriem", neatbilst zināšanām? Izglītības kvalitātes valsts dienests man pilnībā piekrita un lūdza uzrakstīt iesniegumu Valodas centram ar lūgumu paskaidrot tādus jautājumus un pārbaudīt vietējā inspektora objektivitāti," turpināja Kristīne Niedre-Lathere.
Jāpiebilst, ka par gadījumu ar frazeoloģismu viņa pastāstīja Rus.LSM.lv jau diezgan sen. Ar sašutumu – pajautājiet jebkuram latvietim, viņš apmulsīs un vispirms sāks domāt, kas tas frazeoloģisms tāds ir. Bet tā pati pedagoģe uzrakstīja atlūgumu, pamatojot ar to, ka nedomā paciest pazemojumus. Citi valodas pārbaudījumus nenokārtojušie pedagogi apmeklē Izglītības pārvaldes sagatavošanas kursus C1 līmenim un cītīgi gatavojas. Tajā pašā Liedaga skolā latviešu valodas pedagogs strādā ar kolēģiem, papildinot viņu zināšanas, pavēstīja Niedre-Lathere.
Ja piemēro Valodas likumu precīzi un ar visu stingrību – cik pedagogu Liepājā var tikt atstādināti nepietiekama valodas zināšanu līmeņa dēļ?
Domāju, ka tikai tie, kuri pašreizējā posmā pārbaudes nav nokārtojuši. Pat tie, kuriem tad bija slimības lapa, – varbūt viņi nebija pārliecināti par savām spējām – tagad ir gatavi. Tādi "eksāmeni" ir viens vienīgs stress, no kā cilvēki cenšas izvairīties. Ne visiem. Bet daudziem. Un, jā, ļoti bieži iznāk, ka runa ir nevis par valodas zināšanām, bet par stresa noturību! Tagad inspektors tomēr plāno savas nākamās vizītes, ņemot vērā mūsu pretenzijas, – un ja, piemēram, atskanēs sirēna, tad testēšanu pārtrauks. Nu vismaz kaut kāds solis uz priekšu… Paldies kaut vai par to.
Drīz sāksiet strādāt ministrijā. Vai pieturēsieties pie pašreizējiem uzskatiem un mēģināsiet kaut ko mainīt saistībā ar pārbaudēm?
Noteikti neatteikšos no saviem uzskatiem. Nostrādājusi līdzšinējā amatā septiņus gadus, varu balstīties praktiskajā pieredzē. Un kā māte (Kristīnei ir četri bērni, trīs vecākie ir skolēni – L.M.) varu ļoti labi sekot visiem procesiem mācību iestādēs. Un neatrauties no realitātes. Varu spriest arī par vadošo darbu pašvaldības kontekstā. To var un vajag pilnveidot. Tas pats attiecas arī uz sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju – jau tagad komunikācija ir daudz labāka nekā iepriekš.
Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem jaunajā amatā Kristīne Niedre-Lathere redz tieši komunikācijas uzlabošanu nacionālajā līmenī: "Man šķiet, ka daudzi procesi, arī valodas prasmes pārbaudes, bieži notiek nekvalitatīvi tieši komunikācijas trūkuma dēļ. Vienota skola būs arī viens no maniem darbības virzieniem.
Izvirzītos uzdevumus es atbalstu, taču, bez šaubām, centīšos panākt konsensu tieši par īstenošanas principiem – manuprāt, jābūt skaidriem vienotiem nosacījumiem un kritērijiem visā valstī kopumā,
nevis kaut kādām inspektora interpretācijām un subjektīvai pieejai katrā pašvaldībā."
Valsts valodas centra atbildes:
Rus.LSM.lv lūdza Valsts valodas centru atbildēt uz dažiem jautājumiem par ārpusplāna, tas ir, iepriekš nepaziņotu, valodas zināšanu pārbaužu veikšanu mācību iestādēs, konkrēti, par pedagogu C1 līmeņa zināšanu pārbaudēm. Atbildes parakstījusi Valsts valodas centra direktora vietniece, Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
"Paskaidrojam, ka, Valsts valodas centrs, uzraugot valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu izpildi, pārbaudes izglītības iestādēs veic, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, kā arī Valsts valodas centra kontroles programmas ietvaros.
Ja Valsts valodas centrs saņem iesniegumu par iespējamu Valsts valodas likuma pārkāpumu pedagoga darbībā, tiek informēta attiecīgā izglītības iestāde un organizēta pedagoga valsts valodas lietojuma pārbaude, kurā tiek pārbaudīta pedagoga valsts valodas lietojuma atbilstība Ministru kabineta noteikumos noteiktajam profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajam apjomam – augstākā līmeņa 1. pakāpei (C1).
– Vai pārbaudes gaitā inspektora piedāvātās sarunas tēmas un jautājumu loks ir brīva inspektora izvēle vai tie ir reglamentēti?
Ārējos normatīvajos aktos nav paredzēts reglamentēt personu valsts valodas lietojuma atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pārbaudes kārtību, tādējādi Valsts valodas centra īstenotās uzraudzības metodika ir balstīta, pamatojoties uz Valsts valodas centram un tā amatpersonām Ministru kabineta noteikumos noteikto kompetenci un tiesībām, kā arī ievērojot Profesiju klasifikatorā minēto profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) raksturojumu un ņemot vērā profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu.
Tādējādi pārbaudē personas valsts valodas lietojums tiek izvērtēts brīvā sarunā, uzdodot ar personas profesionālajiem un amata pienākumiem saistītus jautājumus.
– Vai pārbaudes norise tiek fiksēta audio vai video ierakstā?
Pārbaudes norise var tikt fiksēta audioierakstā vai videoierakstā.
– Ja pārbaudāmā (pārbaudāmais) uzskata inspektora attieksmi par nekorektu un/vai pārbaudes rezultātu par netaisnīgu, kādas ir viņa(s) iespējas pārsūdzēt/apstrīdēt rezultātu?
Ja pārbaudāmā persona uzskata Valsts valodas centra amatpersonas attieksmi par nekorektu un/vai pārbaudes rezultātu par netaisnīgu, pārbaudāmā persona var pārsūdzēt Valsts valodas centra amatpersonas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpumā lietā, iesniedzot attiecīgu sūdzību Valsts valodas centra direktoram kā augstākai amatpersonai.
Tādējādi, pārsūdzot pārbaudes rezultātu, var iebilst arī par nekorekti veiktu pārbaudi vai amatpersonas nekorektu uzvedību pārbaudes laikā u. tml.
