"Mūsu skolā ir padziļinātais grozs bioloģijā, tādēļ ir skolēni, kas jau zina, ka viņi izvēlēsies bioloģijā kārtot padziļināto eksāmenu, un šiem skolēniem varbūt šī trauksme ir mazāka. Skolēniem, kas ir izvēlējušies kārtot latviešu valodu, svešvalodu vai matemātiku, protams, šis stresa līmenis ir stipri lielāks," pauda Liepājas J. Čakstes 10. vidusskolas direktore Inta Freiberga.
Savukārt Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš uzskata, ka monitoringa pārbaudes darbi palīdzot saprast, kāds ir skolēnu zināšanu līmenis, lai veiktu korekcijas pārbaudes darbos un metodikā. Toties viņš ir pret obligātu dabaszinātņu eksāmenu 12. klasē.
"Es šo neatbalstu, jo sākotnējā iecere, ka eksāmens būs stimuls, kas motivēs skolēnus izvēlēties STEM, manuprāt, nav pareiza motivācija. Būtībā būtu jāstrādā ar to, lai ir kvalitatīvi skolotāji, lai vispār mums būtu skolotāji, kas var mācīt STEM priekšmetus un caur iesaisti, interesi un zinātkāri ieinteresē skolēnu mācīties.
Un tad eksāmens kā tāds baiļu instruments vairs nebūs nepieciešams," uzskata Strautiņš.
Aptaujātie skolēni pārsvarā vērtēja, ka gan monitoringa, gan obligātais eksāmens dabaszinātņu priekšmetos esot noderīgs, jo viņi vēloties saistīt nākotni ar STEM jomu.
Tīna: "Tas ir viennozīmīgi noderīgs, jo, piemēram, arī mūsu klasei, kas ir izvēlējusies eksakto zināšanu klasi, tas ir ļoti vajadzīgs nākotnē, ja mēs visi gribam nokļūt diezgan augstos amatos."
Sofija: "Pirmā izvēle būs, droši vien bioloģija, un otrā varētu būt ķīmija. Es domāju iet [studēt] vai nu par ārstu vai saistītu ar skaistumkopšanu, un tur tā ir nepieciešama."
No 2026. gada dabaszinātņu priekšmetos valsts eksāmens 12. klasē būšot obligāts. Šobrīd gaidāms, ka visā Latvijā monitoringa pārbaudes darbu rakstīs 16 tūkstoši skolēnu, un, lai to nokārtotu, jāiegūst vismaz 15% no maksimālā vērtējuma.
"Skolēns beidz 11. klasi un pēc tam vēlas, teiksim, mācīties bioloģiju vai kādu citu mācību priekšmetu augstākajā līmenī. Viņš šo darbu var nepildīt, jo viņš ir pārliecināts, ka 12. klasē viņš kārtos augstākā līmeņa eksāmenu," paskaidroja VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Plānots, ka monitoringa darbi varētu norisināties divas dienas aprīlī. Vēl tikšot lemts, vai iegūtais vērtējums monitoringa pārbaudē būs sekmju izrakstā vai atestātā. Kā arī vēl tiks spriests, vai šos pārbaudes darbus vērtēs izglītības iestādē vai centralizēti.
