Notikums Liepājā tieši pirms gada bija kliedzošs. Skolotājas mākslas studijā ienāca viņas audzēkne un uzbruka ar nazi. Pēc pirmā dūriena viņa saprata, ka tā būs cīņa par dzīvību. Pārcilvēcīgiem spēkiem Ilzei izdevās izkļūt no darbnīcas un lūgt palīdzību.
Uzbrucēja atrodas specializētā iestādē. Viņai piemērota piespiedu ārstēšana, tiesāta viņa netiks.
Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidro: "Tiesa ir konstatējusi un atzinusi, ka konkrēto noziedzīgo nodarījumu, proti, mēģinājumu izdarīt citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu, ir izdarījusi konkrēta persona. Vienlaikus tiesa konstatējusi, ka persona šo noziedzīgo nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, tādēļ persona atbrīvota no kriminālatbildības un viņai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ņemot vērā, ka lieta tika skatīta slēgtā sēdē, prokuratūra plašākus komentārus nesniedz."
Taču tiesvedība turpinās, jo sadurtā skolotāja uzskata, ka solidāri atbildīga ir arī meitenes māte.
Viņa nebija skolotāju brīdinājusi par saslimšanu un to, ka iespējams apdraudējums. Jo reiz meitene jau bija uzbrukusi arī mammai.
"Konkrēti par to, ka viņa bijusi vardarbīga un bīstama, neviena vārda. Jā, mentālas problēmas. Noslēgta, klusa, bet nevienā brīdī nebija vārda par pagātni. Ja manā vietā būtu kāds skolēns... viņa vairs nebūtu. Kāpēc es par to skaļi runāju? Jo cilvēkiem jāzina, kādā vidē mēs esam," saka Ilze Elizabete Romančenko.
Pēc uzbrukuma pedagogu arodbiedrībai izdevās panākt sen rosinātos grozījumus likumā, kas nosaka – iespējama apdraudējuma gadījumā skolotājam tas ir jāzina.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga skaidro:
"Vecākiem ir pienākums informēt izglītības iestādi, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai, drošībai. Skaidrs, ka šīs normas ir tikai sākušas savu darbību un jāpavēro praksē, kā tas darbosies. Bet tie ir būtiski soļi, kas ir sperti!"
Citu pantu, kas ļautu pārliecināties par somas saturu un to, vai tur nav aizliegto vielu vai naža, neizdevās likumā ierakstīt. Vanaga saka – tas ir absurds. Ejot uz koncertu, paši atveram somas un ļaujam tās pārmeklēt, bet skolā, pat ja citi ziņo par redzētu nazi, pedagogam nav tiesību lūgt somu atvērt. Tikmēr vardarbība nemazinās. Jau septembra sākumā viena audzēkne aplēja otru ar verdošu ūdeni un draudēja ar nazi.
Tikmēr Ilze tagad glezno savā studijā un māca gleznot citus. Bet strādāt skolā viņa vairs nevēlas nekad: "Es nespēju vairs to izdarīt un atgriezties. Šeit es varu aizslēgt durvis un strādāt savā nodabā. Sistēmā es nevaru kontrolēt, kas man nāks pretī. Un es nevaru ar tādu atdevi. Cilvēks pēc kaut kā tāda kļūst par partizānu. Es vairs nespēju psiholoģiski sevi tam pakļaut un iet."
Arodbiedrība sola atkal aktualizēt šo jautājumu un panākt likuma izmaiņas, jo skolotājs skolā joprojām nejūtas droši.
