ĪSUMĀ:
- Annas Sakses dzimtajā Lejasciemā iedzīvotāji nevēlas pārdēvēt viņas vārdā nosaukto ielu.
- "Publiskās atmiņas centrs": Sakses vārds ir saistīts ar darbošanos komunistiskajā partijā.
- Centrs, vērtējot Sakses politisko, nevis literāro darbību, aicina pārdēvēt Sakses ielu.
- Gulbenes novada mērs: Ja iedzīvotāji rosinās nosaukuma maiņu, to izdarīs.
- Lejasciema centrā ir arī Annas Sakses piemineklis.
- To gan varētu pārvietot uz kapiem, jo tas ir vizuāli neveiksmīgs.
Lejasciemā Annas Sakses iela ir pašā centrā, tepat arī ziedu veidojumi, kas savulaik saistīti ar viņas sarakstītajām pasakām par ziediem.
Anna Sakse ir dzimusi Lejasciemā, sešus kilometrus no Lejasciema centra, "Lauzās".
Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra vadītāja Dana Puidze stāstīja, ka Anna Sakse ir "mācījusies šeit skolā, bijusi sabiedriski aktīva, iesaistījusies teātra izrāžu veidošanā Labdarības biedrības namā".
Puidze stāstīja, ka pēc biedrības "Publiskās atmiņas centrs" bijusi arī iedzīvotāju aptauja, ko darīt ar Annas Sakses ielu.
"Tieši arī uzdevām jautājumu, vai grib ielu nosaukumu mainīt; ja mainīt, tad uz kādu, principā bija atbildes, ka viņi negrib, ka maina, viņi ir pieraduši, ka ir Sakses iela," stāstīja Puidze.
Uz ielas sastaptie lejasciemieši, kurus uzrunāja Latvijas Radio, lielākoties atzina, ka viņiem vispirms Annas Sakses vārds saistās ar skolu; arī lejasciemietei Ilzei Pilsniburei.
"Es kādreiz mācījos Annas Sakses Lejasciema vidusskolā, pabeidzu. Un ar ko man asociējas? Ar pasakām par ziediem, tā ka man īpašu iebildumu pret Annas Sakses vārdu nebūtu," sacīja Ilze Pilsnibure.
Arī turpat centrā sastaptās lejasciemietes Dzintra Igaviņa un Dzintra Miesniece sprieda, ka nosaukumam jāpaliek:
"Nevajag neko mainīt, Sakse tomēr mums skolas celtniecību izkārtoja, nu un pasakas jau ir labas."
"Es saku, ka ir jāpaliek tā, kā ir, viņa tomēr šeit dzimusi Lejasciemā, skola viņas vārdā bija nosaukta; noteikti, lai paliek. Es uzskatu, ka viņa ir arī ļoti laba rakstniece, piemēram, tās pasakas par ziediem, tur bērni daudz ko var mācīties, es pati skolotāja esmu, mēs lasījām tās pasakas, un bērniem ļoti patika, viņi daudz atzinīgu vārdu teica par tām pasakām."
Iedzīvotāji Annas Sakses vārdu vairāk saista ar viņas rakstnieces darbību un ziedu pasakām.
Bet vai viņas personību var tik viennozīmīgi vērtēt? Biedrības "Publiskās atmiņas centrs" valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris atzina - nē, gana daudz Annas Sakses vārds ir saistīts ar darbošanos Komunistiskajā partijā.
Viņa bija PSRS Augstākās Padomes Savienības padomes locekle, PSRS propagandiste literatūrā, PSRS Valsts drošības komitejas piesega organizācijas "Miera aizstāvēšanas komitejas" locekle, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāre.
Kangeris uzsvēra, ka ieņemt amatu PSRS Augstākās Padomes Savienības padomē nebija iespēja kuram katram Komunistiskās partijas biedram.
"Es gribētu uzsvērt, ka neviena cita latviešu sieviete nav bijusi augstākā amatā kā Anna Sakse, respektīvi pirmā vārdā Abzalone," piebilda Kangeris .
Taujāts, vai tomēr literārā darbība arī tiek ņemta vērā, Kangeris atbildēja noliedzoši.
"Mēs literāro devumu nevērtējam, mēs tikai skatāmies uz darbību Komunistiskajā partijā un darbībā pret Latvijas valsti," skaidroja Kangeris.
Bet kā no Lejasciema, no laukiem nākusī jaunā sieviete, kura vēlāk sarakstīs pasakas par ziediem, jau 26 gadu vecumā sāk darboties komunistiskajā pagrīdē?
Puidze sprieda, ka to varēja ietekmēt Sakses grūtā bērnība un tas, ka "viņa patiesībā ticēja varbūt tai kolektivizācijas idejai, ka būs visiem labāk, jo viņi tiešām ļoti, ļoti nabadzīgi dzīvoja un bija grūta tā bērnība".
"Var no dažādiem aspektiem to skatīt, protams, lejasciemiešiem, mums viņa ir novadniece, pasaku autore, dzīvē pieļāvusi lielas kļūdas, bet mēs neesam bijuši viņas kurpēs, mēs nevaram izstaigāt viņas ceļu un pateikt, kā katrs no mums būtu rīkojies; protams, mēs neatbalstām to, ko viņa ir darījusi tajā laikā, bet vai tāpēc mēs nelasīsim viņas pasakas?" vaicāja Puidze.
Pilsnibure savukārt pauda, ka "protams, ja paskatās no politiskā aspekta, bet tajos laikos, – kādas bija izvēles? Vai mēs tagad visus tā varam nosodīt un visu tik ļoti likt vienā maisā, nu grūti pateikt".
"Ja mēs izejam visus rakstniekus cauri, tad padomājiet, kurš nav rakstījis, ļoti daudzi rakstnieki ir rakstījuši par to komunisma laiku, ne jau viņa vienīgā," sprieda Miesniece.
Bet Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis uzskata, ka "no kaut kāda padomju mantojuma bija jāatsakās, bet nu jau ir sajūta, ka mēs tā kā pārejam otrā ceļa pusē jeb ejam otrā grāvī".
Viņš uzsvēra – ja iedzīvotāji rosinās, ka nosaukums jāmaina, tad arī tas tiks darīts, bet šobrīd tam neredz pamata.
"Tie, kas atdusas jau kapiņos… ko nu kurš ir darījis, cik pozitīvi vai negatīvi, viņi jau zināmā mērā nespēj ietekmēt mūsu dzīvi. Es domāju, ka par mirušiem cilvēkiem nav tā jāsatraucas, īpaši mākslas jomā, bet skatīties par tiem cilvēkiem, kas aktīvi, rafinēti, slīpēti uzvedas mūsdienās, dzīvi esot.
Kad es redzu, kā Ždanokas kundze uzvedas, mani viņa uztrauc vairāk nekā Anna Sakse," sprieda Caunītis.
Bet bez Sakses ielas Lejasciema centrā ir arī viņas piemineklis – tas ir tikai akmenī veidota rakstnieces galva un fonā plāksne ar gada skaitļiem. Dana Puidze atzina, ka tas tik tiešām nav iederīgs šai vietā.
"Viņš iznācis neveiksmīgs, viņš vairāk izskatās kā kapu piemineklis, tā nebija plānots, bet sanākusi kļūda. Par pieminekli ir doma, ka varētu viņu novākt, jo tā ir, ka nelepojamies ar to, kāds viņš vizuāli izskatās," stāstīja Dana Puidze.
Šobrīd Lejasciemā ir pret ielas nosaukuma maiņu, taču par akmens galvas pārvietošanu uz citu vietu, piemēram, kapiem, daudz iebildumu nav.
