Panorāma

Atbalsts autisma pacientiem lielākoties uz ziedotāju pleciem

Panorāma

Panorāma

Maza interese par kaimiņvalstu valodu mācīšanos

Latvijā maza interese mācīties igauņu un lietuviešu valodu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vai latviešiem ir interese iemācīties kaimiņu – igauņu valodu? Vai mūsu valodai radniecisko lietuviešu valodu? Piedāvājums valodu kursiem pašlaik ir gana plašs. Ir gan kursi klātienē, gan attālināti, gan grupās, gan arī individuāli. Tomēr interese visai maza. 

Angļu valodu mācību centrā "Polyglot" pieaugušie mācās daudz. Pieprasījums pēc populārās angļu valodas ir nemainīgi liels, augusi arī interese par latviešu valodu. Un pēdējā pusgada laikā arī par arābu valodu, kur atvērtas pat piecas grupas. Mācību centrs "Polyglot" ir viena no samērā daudzām iestādēm, kas piedāvā apgūt arī lietuviešu valodu un igauņu valodu.

"Igauņu valoda nav diemžēl pieprasīta. Bet lietuviešu valoda pēdējo piecu gadu laikā ir pieprasīta. Vairāk tā ir individuāli. Kaut kādu iemeslu dēļ, vai tas ir privāti, vai ir atvērts kāds bizness Lietuvā, vai ar mācībām tas saistīts ir. Viņi individuāli mācās. Tā kā katrs priekš sevis," stāstīja "Polyglot" mācību centra projektu vadītāja Santa Bidzane.

Ja nav praktiskas vajadzības vai kādi privāti iemesli, tad valodas iemācīšanās nebūs prioritāte, secināja mācību centrā.

Internetā ir pieejami vairāki piedāvājumi kursiem gan attālināti, gan klātienē. Taču interese par lietuviešu un igauņu valodām arī citās mācību iestādēs ir maza vai nav vispār, apliecināja kursu organizatori, kas intervijai gan nepiekrita.

Pēc 2017. gadā veiktās Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas, 0,9% iedzīvotāju prot lietuviešu, un 0,1% prot igauņu valodu. Tie ir aptuveni 17 tūkstoši iedzīvotāju, kas māk lietuviešu valodu, un nepilni divi tūkstoši, kas saprot un runā igauņu valodā. Jaunākas aptaujas dati būs zināmi šogad rudenī. Vai šīs valodas vajadzētu mācīt un zināt?

"Tas ir tāds cieņas apliecinājums. Ja mēs apskatāmies kaut vai Igaunijas mājaslapas dažādas, piemēram, Pērnavas akvaparka mājaslapa, tur ir informācija latviešu valodā. Ja mēs aizbraucam uz AHHAA centru, tur ir pat darbinieki, kuri apkalpo latviešu valodā. Cik ir liela uzmanība, ko mēs pievēršam kaimiņiem? Mēs viņiem parasti piedāvājam divas alternatīvas – angļu vai krievu valodā sazināties," sacīja Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu tas ticis aktualizēts. Piemēram, līdz ar plānu atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, skolās varētu vairāk mācīt kaimiņvalstu valodas.

"Mēs esam tikušies ar Lietuvas parlamentāriešiem. Viņi arī atbalsta šo pieeju, ka mēs kā otro svešvalodu atsevišķās skolās varētu ieviest lietuviešu valodu. Es domāju, pieprasījums tam būtu. Tā ir arī tāda likumsakarīga loģika," sprieda Dombrava.

Savukārt deputātu grupas sadarbībai ar Igaunijas parlamentu vadītāja vietnieks Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība") uzskata – igauņu valodu vajadzētu plašāk attīstīt augstākās izglītības līmenī. Skolās ne visās, bet varētu pierobežā.

"Tiem cilvēkiem, kas ir pierobežā, tiem varbūt ir vajadzība runāt, un tie pārsvarā runā. Iespējams, ka tajās teritorijās būtu vēlams šo valodu mācīt padziļinātāk, nekā saziņas līmenī. Tas lielais jautājums, kā mūsu sabiedrības spēj saprasties un sazināties viena ar otru, tur tieši akadēmiskais personāls ir kritiski svarīgs," teica Patmalnieks.

Iespējams, ka par šiem jautājumiem varētu runāt biežāk. Jo arī sadarbības grupās vairāk diskutē par praktiskiem jautājumiem, piemēram, dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
%;">
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti