Dienas ziņas

Mītiņos visā pasaulē pieprasa palielināt algas

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Latgalē noslēgušās Podnieku dienas

Latgales podnieki izrāda amata prasmes un skaistākos darbus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Visas nedēļas garumā Latgalē notika visdažādākie Podnieku dienu pasākumi. To kulminācija ir cepļu kurināšana visas nakts garumā, kam nākamajā rītā seko māla darbu izņemšana. Šajā reizē par savu un citu meistaru skaistāko keramikas darbu gala rezultātu rūpējās trīs podnieku ģimenes Krāslavā un Rēzeknes novadā.

Pauliņu ģimene visu nakti kurināja savu pandēmijas laikā izbūvēto, kā paši uzsver, cepli eksperimentiem. Tas ir piecas reizes mazāks, nekā viņu darbnīcas galvenais ceplis, taču ļoti piemērots paraugdemonstrējumiem tūristiem, jaunu tehniku izmēģināšanai un darbu izveidei ģimenes vai draugu lokā.

Latgalei gan viena no raksturīgākajām un interesentu iecienītākajām ir melnā jeb svēpētā keramika. Tieši šajā vēl pirms 13. gadsimta atklātajā tehnikā Pauliņu ģimene meistaro darbus kā pašu priekam, tā, piemēram, šoreiz arī kādam tūrisma uzņēmumam Rīgā.

"Glazētos viņi negribēja, viņiem noteikti vajag melnos. "Gribam tos melnos mālus!" Tad nu viņiem ir tie melnie māli. Kaut gan māls melns nav, tas ir parasts, pilnīgi vienkāršs māls, viņu gadījumā tieši no Daugavas ņemts," stāstīja keramiķis  Valdis Pauliņš no Krāslavas.

"Podnieku dienās" pie Pauliņiem Krāslavā šogad viesi nāca mazās grupiņās, savukārt Rēzeknes novada Ozolaines pagastā darbnīcā "Cukrasāta" interesentu pulks bija kuplāks. Šeit kurināts pats galvenais "Latgales podnieku dienu 2023" ceplis.

"Trauki ir ļoti dažādi – tāpat kā meistari dažādi traukus dažādus taisa, dažādas formas, veidus, stilus, pielietojumus, glazūras un tā tālāk, tā ka daudzveidība ir ļoti liela. Saimniecības trauki, dekoratīvie trauki, virtuves trauki," klāstīja podnieku darbnīcas "Cukrasāta" Rēzeknes novadā saimnieks Staņislavs Viļums.

Tieši cepļu kurināšana un izņemšana ir Latgales "Podnieku dienu" galvenā tradīcija.

Pasākums reģionā ik pavasari notiek jau vairāk nekā 40 gadus un tā galvenā ideja, citējot organizatorus, ir: redzēt, sajust un svinēt Latgales mālu, kas ir arī Latvijas Kultūras kanona sastāvdaļa.

"Podnieku dienas gandrīz vai, es nezinu, kā kapu svētki, kad cilvēki sabrauc, tas notiek regulāri, reizi gadā stabili. Jasmuižā, kad ir cepļa kurināšanas, tur arī sanāk kopā aktīvākie amata brāļi un māsas. Viens uz otru paskatīties, citiem sevi parādīt," teica Pauliņš.

"Tradīcija, ko paši meistari ir dibinājuši un pašiem meistariem to ir jāuztur. Tāpat kā ar valodu, valodu ir radījuši paši cilvēki, un, kamēr viņi valodu lieto, tikmēr valoda dzīvo. Kamēr paši meistari uztur šo tradīciju, pastāsta par sevi, atgādina par sevi, tikmēr tā tradīcija būs. Tādā veidā mēs arī popularizējam savu amatu," piebilda Viļums.

Lai arī lielākie Latgales "Podnieku dienu" pasākumi nu ir noslēgušies, dažādas aktivitātes un darbnīcas turpināsies vēl līdz pat rudenim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti