"Kāpjot augšā vairāk nekā 160 gadus vecajā Bastejkalnā, jābūt īpaši uzmanīgiem. Vairākās vietās gājēju celiņš ir bedrains, tas drūp un starp betona flīzēm veidojas spraugas, kur var aizķerties kāja." – tāds bija sākums sižetam, kas Latvijas Radio skanēja pirms gada. Pa šo laiku vēsturiskās vietas stāvoklis ne par matu nav uzlabojies. Gluži otrādi – vismaz pāris vietās segums ir kļūvis vēl vairāk nelīdzens un nedrošs. Pērn Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas tā laika vadītāja Selīna Vancāne no "Progresīvajiem" solīja, ka pašvaldība Bastejkalnu sāks remontēt šogad: "Ja mēs ik pa laikam taisām ielāpus, tad varbūt ir jādomā par to, kā mēs [Bastejkalnu] konceptuāli attīstām. Mēs esam apņēmušies, ka nākamajā gadā mēs varētu nākt ar tādu gatavu konceptuālu projektu. [..] Un sākt īstenošanu, jā."
Taču šogad domē saka tā: "Šobrīd nevaram komentēt pirms gada sniegto komentāru par tā brīža redzējumu un prioritātēm. Patlaban Pilsētas attīstības departamentā nav bijusi diskusija par Bastejkalna attīstību."
Tā saka pašvaldības Komunikācijas daļas pārstāve Tatjana Smirnova, kuru runāt deleģējuši atbildīgie politiķi un departamenti, kas, kā teica Komunikācijas daļā, par Bastejkalna remontu nav vēlējušies runāt, aizbildinoties, ka nezina, ko Vancāne rīdziniekiem ir solījusi.
Jāatzīmē, ka pērn līdz ar skandālu Satiksmes departamentā, mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanos un domes varas maiņu, rudens sākumā mainījās komiteju vadība. "Progresīvie" nonāca opozīcijā, tāpēc Vancāne amatu zaudēja. Par mājokļiem un vidi sāka atbildēt Viesturs Zeps no "Latvijas attīstībai", kura frakcija vēlēšanās startēja kopā ar Vancānes pārstāvētājiem "Progresīvajiem". Vēlāk pēc strīda "Latvijas attīstībai" bija atsevišķa frakcija koalīcijā, bet pēc nesaskaņām ar mēru Mārtiņu Staķi Zeps ar kolēģiem darbojās opozīcijā. Tā tas bija līdz pagājušā gada augustam, kad viņi atkal sāka darboties ar koalīciju.
Darbs pie Bastejkalna atjaunošanas nav sākts, jo šogad dome uzmanību pievērš citiem parkiem – saka Smirnova: "Tas noteikti ir viens no svarīgākajiem pilsētas centra parkiem, kas ir jāatjauno. Tad darbs tiks uzsākts pie šī, tomēr darbs tiek veikts pakāpeniski. Lēmums par šādu attīstības koncepcijas izstrādi varētu būt tuvāko gadu jautājums."
Komitejas vadītājs Zeps uz Latvijas Radio zvanu nav atbildējis, taču īsziņā uzrakstījis tikai to, ka situācija jāskaidro Vancānei.
Selīna Vancāne atzina: "Jā, es esmu mazliet vīlusies, ka šī iecere ir nobīdīta malā, jo tā ideja par nepieciešamību atjaunot Bastejkalna objektu bija nākusi no departamenta pārstāvjiem. Tā doma bija tāda – jo mēs ātrāk saprotam konceptuālu projektu, kā mēs varam attīstīt šo parku, kas atrodas pašā Rīgas centrā, tad mums nākotnē šīs izmaksas mums būtu krietni mazākas."
Kā gada laikā šis plāns varēja pazust? Vancāne teic: "Man tādas skaidras atbildes nav. Domāju, ka tas, iespējams, palika tādā izpildvaras līmenī."
Vancāne uzskata, ka projektu var finansēt no Vides aizsardzības fonda. No tā pašvaldībai šogad esot pieejams vairāk nekā miljons eiro, kas vēl neesot izplānots. Opozicionāre apņemas Bastejkalna remontu aktualizēt atbildīgajās komitejās.
Taču, lūk, ko par atbildības mētāšanu pašvaldībā domā Bastejkalnā uzrunātie iedzīvotāji:
Rīdzinieks: Protams, situācija nav laba, ņemot vērā, ka tā ir diezgan ekskluzīva vieta – Vecrīga. Diezgan liels tūristu pieplūdums. Ja tā tiek reprezentēta valsts galvaspilsēta, tas liek uzdot kaut kādus jautājumus, un vēl jo vairāk, ja iepriekš tādi solījumi patiešām ir bijuši, ka tas tiks savests kārtībā.
Jauna sieviete no ASV, kas Latvijā dzīvojot ik pa laikam: Ja nav slidens un ir pareizās kurpes, tad man netraucē.
Latvijas Radio: Kāpēc?
Vienkārši skatos, kur es eju, un ja nav tik daudz cilvēku, tad man netraucē.
Bet remonts, jūsuprāt, vispār ir vajadzīgs?
Man jāskatās. Man personīgi nevajag, nē.
Rīdziniece: Man liekas, ja ir nomainījusies pašvaldības [vadība], tad tomēr vajag izdomāt kaut kādu sistēmu, kā tie darbi tiek nodoti, lai tomēr tie būtu izpildīti, kā bija apsolīti.
Nepildot solījumus, domes koalīcija turpina kādreizējā mēra Nila Ušakova no "Saskaņas" tradīcijas – tā uzskata Rīgas Centra attīstības biedrības pārstāvis Ilmārs Millers: "Tas, kas Rīgai jāiemācās darīt – iet ar maziem soļiem un nekavējoties, nebaidīties uzņemties atbildību, kaut mikroatbildību, nebaidīties samainīt 90. gadā uzliktu betona plāksnīšu segumu ar mūsdienīgu bez koncepcijas. Mums šobrīd [pašvaldībā] ir Pilsētas arhitekta dienests, mums ir pilsētā dizainers. Es domāju, ka pašvaldības rīcībā ir pietiekams daudzums gudru galvu, kas varētu arī bez Bastejkalna koncepcijas izstrādes šo vietu atgriezt vismaz tādā stāvoklī, par kuru nebūtu kauns."
Pašvaldības nepildīto solījumu ķēde ir tik gara, ka aktīvistu pacietības mērs ir pilns – organizācija sākusi akciju "Rīgas ķirši". Biedrība aicina iedzīvotājus viņiem ziņot par Rīgas vietām, kas ir nolaistas un kurām pašvaldība uzmanību nepievērš. Tajā vietā biedrības pārstāvji pielikšot uzlīmes ar ķirša ziediem, kas, sasaucoties ar mēru Vilni Ķirsi.
Savukārt Bastejkalnā veikt ikgadējo tā saukto kosmētisko remontu pašvaldība taisījās arī pērn, taču neizdarīja. Domē skaidro – pagājušajā gadā bīstamības nekonstatēja. Šogad tās jau esot novērotas, tāpēc vietvara atsevišķas vietas pielabošot.
